Kursu topā – krievu valoda un laba apkalpošana
Komentāri: (0)
Darba tirgū nepieciešamību pēc angļu valodas un datora lietošanas prasmēm nomainījusi vajadzība prast krievu valodu, komunicēt un laipni apkalpot – šo iemaņu kursi pašlaik ir pieprasītākie.
Patlaban laikam nav tādas jomas, kurās pamatzināšanu ieguvei vai kvalifikācijas uzlabošanai netiktu piedāvāti kādi kursi. Dažādu apmācību klāsts skaitāms vairākos simtos. Gandrīz tikpat daudz ir arī dažādas iestādes un organizācijas, kas šīs apmācības rīko. Šoreiz pētām populārākos kursus biznesa vidē. To ilgums svārstās no dažām stundām līdz pat vairākām dienām, atsevišķos gadījumos pat mēnešiem. Attiecīgi arī cenas mainās no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem latu.
Jaunajiem problēmas ar krievu valodu
Darbinieku prasme sazināties krieviski īpaši aktuāla ir klientu apkalpošanas sfērā – bankās, veikalos, skaistumkopšanas salonos, apdrošināšanas kompānijās. Tur darbā iekārtojas tā paaudze, kam skolā krievu valoda netika mācīta. Angļu, vācu un citu svešvalodu apguve aktuāla gados vecākiem cilvēkiem. Šo tendenci apstiprina Hansabankas Mācību centra vadītājas Elenas Markovskas teiktais, ka gados jaunākie kolēģi daudz labāk par pieredzējušajiem speciālistiem pārvalda angļu valodu, bet vājāk runā krieviski.
Svarīgi izpatikt kientam
Salīdzinot pēdējo gadu pieprasījumus, manāmi pieaug interese par klientu apkalpošanas kursiem. Pakalpojumu nozarē Latvijā ir liela konkurence, tāpēc klientu piesaistē noteicošais ir ne tikai zemas cenas, bet arī ir apkalpošanas kultūra. Šī iemesla dēļ firmas nežēlo naudu un apmāca savus darbiniekus.
Daudziem uzņēmumiem ir ārzemju investori, sadarbības partneri un klienti, tāpēc arī angļu valodas zināšanas joprojām ir pieprasītas visās pakalpojumu nozarēs, secina «Turības» Profesionālā izaugsmes centra izglītības projektu vadītāja Regīna Sniķere. Teicama uzņēmuma reputācija un labas attiecības starp visām ar uzņēmumu saistītām auditorijām ir svarīgs faktors, lai firma gūtu panākumus. Tāpēc prognozējams, ka tuvākajā laikā pieaugs interese par sabiedrisko attiecību un mārketinga kursiem. Apmācot savus darbiniekus, ieguvējs ir ne vien uzņēmums, bet arī paši strādājošie – apmācība var kalpot kā lieliska viņu motivācija strādāt vēl labāk un nopelnīt vēl vairāk.
«Privātie» ar naudu nešķiežas
Kursu klausītāju vidējais vecums ir no 30 līdz 50 gadiem. Pārsvarā tie ir jau strādājoši cilvēki, kuri vēlas pilnveidot savas zināšanas vai arī pārkvalificēties uz citu profesiju. Kursus apmeklē arī daudzi studenti, kuriem tā ir vieglāk nokārtot eksāmenus vai iestājpārbaudījumus augstskolās.
Uzņēmēji apgalvo – ja nebūtu pārliecības par lietderību un cilvēkiem, kas tiek sūtīti uz skološanos, kursi nebūtu aktuāli. Šķiest naudu vējā, apmaksājot nevajadzīgas mācības (vienlaikus iztiekot bez darbinieka), nav firmu interesēs. Jāpiebilst, ka samērā vienaldzīgi firmām ir kursu apstiprinoši dokumenti – sertifikāti, apliecības u.c. Svarīgāk, lai darbinieks papildinātās zināšanas izmantotu un apliecinātu praksē. Tikai rūpīgi izsverot visus par un pret, darba devēji izšķiras par apmācību lietderību. Tāpēc tikai ļoti retos gadījumos nākas secināt, ka iecerēto nav izdevies sasniegt.
Kursi ķeksīša pēc
Citādi ir valsts vai pašvaldību iestādēs. To darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, teju obligāts pienākums ir apmeklēt visdažādākos kursus, kas teorētiski domāti kvalifikācijas paaugstināšanai. Taču bieži vien negatīvās atsauksmes liecina, ka nereti apmācības lietderības koeficients ir nulle – kursi apmeklēti tikai ķeksīša pēc.
Izglītots darbinieks – uzņēmējdarbības priekšnoteikums
Apdrošināšanas kompānijas «Ergo Latvija AAS» personāla un biroja pārvaldes nodaļas vadītāja v.i. Solvita Stengrēvica – Grāvīte stāsta, ka bez profesionālās zināšanas papildinošiem kursiem (grāmatvedības, mārketinga u.c.) visiem darbiniekiem ir iespēja apmeklēt psiholoģijas un angļu valodas apmācību. Līdz šim kursu kvalitātē neesot nācies vilties.
«Ieguldot līdzekļus savu darbinieku izglītošanā, mēs vienlaikus ieguldām arī uzņēmuma izaugsmē. Izglītoti, profesionāli un savas sfēras novitātes pārzinoši darbinieki ir viens no veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikumiem,» saka S. Stengrēvica?– Grāvīte.
