Eiropa kļūst aizvien zaļāka, veselīgāka un ātrāka, jo aizvien biežāk pilsētas ielās redzami cilvēki, kas kā pārvietošanās līdzekli izvēlējušies velosipēdu. Statistika liecina, ka šobrīd Eiropā ar velosipēdu pārvietojas jau 250 miljoni iedzīvotāju un šim skaitam vērojama pozitīva tendence pieaugt. Kā ironiski joko paši velosipēdisti, «riteņbraucējs – tā ir «nelaime» valsts ekonomikai. Viņš ne tikai nepērk apdrošināšanu, benzīnu, nemaksā par stāvvietu, auto mazgāšanu, bet ir arī vesels.»
Statistika liecina - velosipēdistu skaits pieaug
Noteikt precīzu velosipēdistu skaitu ir pagrūti. 2012. un 2013.gadā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētas 7200 velosipēdu vadītāju apliecības, no tām 5000 apliecību izsniegtas skolēniem. 2014. gada pirmajos trīs mēnešos izsniegtas 1300 velosipēdu vadītāju apliecības. Kopš 2011.gada CSDD kopumā reģistrēti 18 000 velosipēdu. CSDD norāda, ka grūti spriest, cik velobraucēju pašlaik reāli ir ielās, jo teorētiski ar velosipēdu var pārvietoties arī visi 847 703 autovadītāju apliecību īpašnieki.
Diemžēl par to, ka pieaug velosipēdistu skaits ielās, liecina arī ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto velosipēdistu skaita pieaugums.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem, 2012.gadā reģistrēti 645 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti velosipēdisti. 2013.gadā šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis, sasniedzot 687. Savukārt šā gada pirmajos trijos mēnešos šādu ceļu satiksmes negadījumu kopumā bijuši jau 54, kas ir par 29 vairāk nekā pērn un 20 vairāk, nekā vēl gadu iepriekš.
Pieaudzis arī cietušo skaits šādos negadījumos. Šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā bijuši 38 šādi negadījumi ar cietušajiem, gadu iepriekš šajā pašā laika periodā cietušo skaits bija vien 15, bet 2012.gadā – 24. Turklāt līdz marta beigām šogad bojā gājuši jau divi velosipēdistu. Gadu iepriekš šajā pašā laika periodā nebija neviena bojāgājušā velosipēdista. Pērn ievainojumus kopumā guvuši 436 velosipēdisti, bet gadu iepriekš – 401. Šī ir pietiekami satraucoša statistika, lai aicinātu atbildīgās institūcijas rīkoties, domājot par mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Jāsaka gan, ka par šo jautājumu tiek diskutēts ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī.
Eiropas riteņbraucēji aicina EP rīkoties
Eiropas Riteņbraucēju federācija norāda, ka aptuveni pusē visu letālo ceļu satiksmes negadījumu, kuri notiek apdzīvotajās vietās, iesaistīti gājēji un riteņbraucēji. Gandrīz vienmēr negadījumi notiek sadursmju un ātruma pārsniegšanas rezultātā, tādēļ pēc Eiropas Riteņbraucēju federācijas domām steidzami jārīkojas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību.
Eiropā drošības apsvērumu dēļ arvien vairāk sāk ieviest ātruma ierobežojumu 30 km/h . Lai gan tas ir pretrunā ar 1968.gada 8.novembrī pieņemto Vīnes konvenciju «Par ceļu satiksmi» , kur noteiktais braukšanas ātrums Eiropas apdzīvotajās teritorijās ir 50 km/h, Eiropas Riteņbraucēju federācija uzskata, ka ir pienācis laiks šo ātrumu samazināt visās ES dalībvalstīs.
Ātruma ierobežojums 30 km/h pilsētās - ticama realitāte
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Viesturs Silenieks sarunā ar portālu «Apollo» uzsver, ka ir pavisam reāli, ka Eiropas Riteņbraucēju federācijas ieteikums Eiropas Parlamentā tiks ņemts vērā un šī prasība ar laiku tiks ieviesta Eiropas pilsētās. Viņš atgādina, ka daudzās Eiropas pilsētās šāds ātruma ierobežojums jau ir ieviests.
«Es teiktu, ka vairumā Rietumeiropas valstu galvaspilsētu jau šobrīd ir ātruma ierobežojumi pārsvarā 30 km/h. Protams, ir vietas, kur 50 km/h ir saglabāti. Pēc principa - pa Brīvības ielu un Vanšu tiltu, lai brauc ātrāk, bet tiklīdz nogriezies uz visām sānielām, tā ir spēkā 30 km/h,» saka Silenieks.
Silenieks skaidro, ka šobrīd Rīgā vidējais ātrums autotransportam pilsētas centrā ir 17 km/h. Līdz ar to ierobežojums 30 km/h neko daudz nemainītu. Silenieks skaidro, ka, piemēram, braucot pa pilsētu ar ātrumu 100 km/h, autovadītājs ietur lielāku distanci, kamēr, braucot ar 30 km/h ,distance samazināsies. Tas nozīmē, ka tuvāka distance tiks ieturēta arī ar blakusesošo automašīnu. Samazinot ātrumu, tiks panākts, ka krustojumu caurplūde ir lielāka, norāda Silenieks.
Pēc Silenieka teiktā, nesakarīgi, ka šobrīd, iedegoties zaļajai gaismai, autovadītāji spiež gāzes pedāli grīdā un «skrien», lai nākamajā krustojumā atkal gaidītu pie luksofora.
Silenieks uzsver, ka tas, protams, attiecas tikai uz centru, nevis šosejām, apvedceļiem, viaduktiem, maģistrālēm un tamlīdzīgi.
Viņš pieļauj, ka šāda prasība varētu sadusmot autovadītājus, taču šāda gadījumā svarīgi izskaidrot, ka tāpat pilsētas centrā pašlaik vidējais ātrums ir 17 km/h.
Labāk «lēnām kustēties, nevis ātri stāvēt»
Ko par šādu priekšlikumu saka autovadītāji, kas nereti nav pārāk labās «attiecībās» ar velobraucējiem ielās? LAMB autokluba prezidents Juris Zvirbulis sarunā ar portālu «Apollo» uzsver, ka viss atkarīgs no tā, kurā vietā izlems atļauto ātrumu samazināt, jo «pilsēta» skaitās gan Vecrīga, gan daļa no Jelgavas šosejas.
«Būtu ļoti dīvaini, ja pa Jelgavas šosejas gabalu, kas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, būtu jābrauc ar ātrumu 30 km/h. Pārējās vietās - jāskatās. Tur, kur būtu intensīva velosipēdistu un gājēju kustība, šādu iespēju varētu izskatīt» saka Zvirbulis.
Vienlaikus Zvirbulis uzsver, ka krustojumu caurplūdes uzlabošanai Rīgā vajadzētu ieviest vairāk «zaļo viļņu» - kad automašīnām braucot ar konstantu ātrumu iespējams izbraukt visus krustojumus pie zaļās gaismas jeb uz «zaļā viļņa». Šobrīd vienīgais šāds «zaļais vilnis» ir virzienā no pilsētas centra uz Juglu.
Zvirbulis pieļauj, ka paziņojums par ātruma samazināšanu pilsētā varētu saniknot autovadītājus, bet daudz labāk tomēr ir «lēnām kustēties, nevis ātri stāvēt».
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere, runājot par ātruma samazināšanu pilsētas robežās, norāda, ka šāda diskusija Rīgas domē jau ir aktualizēta šobrīd, negaidot norādes no Eiropas, jo, tā kā jau šogad pilsētā tiks ieviestas vairākas jaunas velojoslas, ir jāsamazina kopējais ātrums pilsētā.
Ātruma ierobežojumi nepieciešami, piemēram, uz Vanšu tilta, kur plānotas velojoslas, un automašīnas šobrīd brauc pat ar ātrumu 90 km/h.
