AS «Latvenergo» strikti noliedz patlaban izskanošās spekulācijas par elektroenerģijas tarifu veidošanu politiskas ietekmes rezultātā, teikts šodien izplatītajā kompānijas paziņojumā.
«Latvenergo» noliedz, ka elektrības tarifi veidoti politiskas ietekmes rezultātā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc energokompānijas skaidrotā, tarifu pamatā veido elektroenerģijas biržas cenas un regulēto pakalpojumu summa.
«Latvenergo» skaidro, ka, veidojot tarifus saistītajiem lietotājiem jeb lietotājiem, kas pērk elektrību par regulētu cenu, tie aprēķināti saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes 2007.gada 12.decembrī apstiprināto Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem.
«Pamata» tarifā, kas ir 10,74 santīmi par kilovatstundu (kWh), lielāko daļu jeb 36,9% veido tīkla pakalpojums jeb SPRK apstiprinātais AS «Sadales tīkls» sistēmas pakalpojumu tarifs, kas stājās spēkā 2011.gada 1.aprīlī un iekļauj arī pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu. Sadales tīklu tarifam 2011.gadā vidēji pieaugot par gandrīz 21%, automātiski gala tarifs iedzīvotājiem pieauga par nepilniem 11%.
Nākamā lielākā pozīcija ir elektroenerģijas cena, kas veido 32,6%. Elektroenerģijas cenu nosaka konkrētā situācija brīvajā tirgū Baltijā, un tā nav regulēta.
Obligātā iepirkuma izmaksas veido 10,9% no tarifa. Katru gadu regulators nosaka jaunas obligātā elektroenerģijas iepirkuma komponentes (OIK), lai kompensētu izmaksas, kas rodas, pērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no ražotājiem, kas to ražo koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem. OIK 2011.gada 1.aprīlī mainījās uz 1,17 santīmiem par kWh iepriekšējo 0,56 santīmu par kWh vietā.
Vēl 1,6% veido tirdzniecības pakalpojums. Kā norāda «Latvenergo», publiskā tirgotāja darbības izmaksas kopš 2008.gada ir samazinājušās un kopējā tarifa struktūrā ir viszemākās un samērā nebūtiskas. Taču, tā kā saistītajiem lietotājiem pārdotās elektroenerģijas apjoms kopš 2008.gada ir samazinājies uz pusi, to īpatsvars ir nedaudz pieaudzis.
Visām tarifa komponentēm tiek pieskaitīts atbilstošais pievienotās vērtības nodoklis.
Lai samazinātu tarifa pieauguma ietekmi, uzņēmums savulaik radīja iespēju katrai mājsaimniecībai iegādāties 1200 kWh par samazinātu cenu jeb «Starta» tarifu. Lai to izdarītu, tika samazināta viena no tarifa sastāvdaļām - elektroenerģijas cena. «Pamata» tarifā tā veido 3,5 santīmus par kWh, bet «Starta» tarifā - 1,46 santīmus.
Šī soļa dēļ «Latvenergo» tarifu ieņēmumi samazinājās par 20 miljoniem latu.
Valsts kapitāla daļu turētāja uzņēmumā ir Ekonomikas ministrija (EM). Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Artis Kampars (V), uzņēmums apņēmās tarifus iedzīvotājiem nepaaugstināt. 2009.gadā iepriekšējais «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons publiski atzina, ka lēmums 2010.gadā nepalielināt tarifus iedzīvotājiem, ir politisks, liecina aģentūras LETA arhīvs. EM pirms jaunā tarifu piedāvājuma publiskošanas arī pauda viedokli, ka «Latvenergo», aprēķinot elektroenerģijas gala tarifu, jāņem vērā maznodrošināto iedzīvotāju maksātspēja un jārod risinājums šo cilvēku aizsardzībai.
Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa 25.jūnijā apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par «Latvenergo» tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī. Tā atcēla SPRK 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, ar kuru regulators bija atcēlis iepriekšējos «Latvenergo» tarifus un kurā netiek konstatēta energokompānijas iesniegto tarifu neatbilstība metodikai vai ekonomiski pamatotām izmaksām. «Latvenergo» paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs.
Cita starpā, tiesa arī norādījusi, ka tarifu sadalīšana «Starta» un «Pamata» tarifā pēc savas būtības neatbilst diferencēšanas definīcijai, notikusi mehāniska tarifa samazināšana, kurai trūkst ekonomiska pamatojuma, jo tarifi vairs nesedz sprieguma pakāpes vienības izmaksas. Līdz ar to netiek ievērots arī likumā definētais princips, ka tarifam jābūt ekonomiski pamatotam un jānodrošina sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāte.