«Latvenergo» pārsūdz tiesas spriedumu tarifu lietā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

AS «Latvenergo» ir pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tarifu lietā, kas noteica, ka uzņēmuma tarifi neatbilst likumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

Kā biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «Latvenergo» valdes loceklis Arnis Kurgs, gan sabiedrība, gan «Latvenergo» ir ieinteresēti tiesiskā un samērīgā tarifu tiesvedības gala risinājumā, tādēļ juridiskā ceļā iespējams iegūt skaidras atbildes, kas palīdzēs noteikt arī piemērotāko rīcību atbilstoši gala spriedumam. «To, ka spriedums nav bijis vienprātīgs un pieļauj dažādus viedokļus, apstiprina arī sabiedriskā rezonanse, dažkārt neiedziļinoties sprieduma patiesajā būtībā,» norādīja Kurgs.

Analizējot Administratīvās apgabaltiesas sprieduma argumentus, Kurgs secinājis, ka tas ir pretrunīgs un nenodrošina samērīguma principu un «Latvenergo» tiesisko interešu aizsardzību, pietiekami neanalizējot SPRK lēmuma, ar kuru tā atcēla iepriekšējos tarifus, juridisko dabu, tādējādi nevarot viennozīmīgi apgalvot, ka ir izvēlēta pareizā pieeja, lai apturētu tarifu piemērošanu.

«Tajā pašā laikā liela daļa no tiesas sprieduma motīviem ir pamatoti. «Latvenergo» kā komersants detalizēti izvērtēja tiesas spriedumu un konstatēja spriedumā ietverto būtiskāko pretrunu, - neskatoties uz to, ka sprieduma motīvu daļā norādīts, ka tarifi radot «Latvenergo» zaudējumus, sprieduma rezolutīvajā daļā lemtais - atcelt tarifus ar atpakaļejošu datumu, rada nesamērīgus zaudējumus. Šajā situācijā visu pušu interesēs ir ar tiesisku darbību palīdzību rast jautājuma objektīvu un samērīgu risinājumu, līdz ar to izveidotos judikatūra, pēc kuras varēs vadīties turpmāk,» uzsvēra «Latvenergo» valdes loceklis.

Kā uzskata advokātu biroja «Kronbergs un Čukste» pārstāvji, izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu elektroenerģijas tarifu lietā, ir pamats to pārsūdzēt kasācijas kārtībā, jo tiesa esot nepareizi interpretējusi Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikas saistītajiem lietotājiem prasības un neesot piemērojusi samērīguma principu, izvērtējot diferencēto tarifu saistītajiem lietotājiem atbilstību normatīvajiem aktiem un nosakot, ka tarifi būtu atceļami ar 2011.gada 1.aprīli.

Neskatoties uz iepriekš minēto, «Latvenergo» atzīst, ka daļa spriedumā ietvertās motivācijas ir pamatota un šaubas nerada. Piemēram, koncerns piekrīt Administratīvās apgabaltiesas secinājumam, ka «Latvenergo», nosakot tarifus, nepilda valsts pārvaldes uzdevumu un tās pieņemtais lēmums noteikt tarifus ir komersanta lēmums, nevis administratīvs akts.

Tāpat «Latvenergo» atzīst tiesas secinājumu par atsevišķu tarifu komponenšu apmēra atbilstību metodikai. Proti, tiesai neesot radušās šaubas par elektroenerģijas cenas, tīkla pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponenšu apmēru pamatotību. Šaubas tiesai esot radījis vienīgi tas, vai SPRK pietiekami rūpīgi pārliecinājusies par tirdzniecības pakalpojuma komponentes izmaksu pamatotību, kas veido 1,7% no kopējām tarifu izmaksām. Līdz ar to nevarot apgalvot, ka ir samērīgi atcelt visus tarifus, ja tiesai neskaidra ir tikai neliela daļa no kopējā tarifu izmaksu pamatojuma, uzskata uzņēmums.

Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa 25.jūnijā atcēla SPRK 2011.gada 16.februāra lēmumu par «Latvenergo» tarifiem. Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka tarifu diference «Starta» un «Pamata» tarifā neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav dokumentu, no kuriem būtu iespējams secināt, kādas ir tirdzniecības pakalpojumu izmaksas, bet SPRK savu lēmumu pieņēmusi uz «Latvenergo» aprēķinu pamata, taču nav zināms, kā tie veidojušies.

Pieteikumus par minētā SPRK lēmuma atcelšanu bija iesnieguši Rita Strode, Kaspars Ozoliņš, Aldis Pauliņš, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Jeļena Rudņicka, Gunārs Pļavnieks, Inese Mora, Irina Trumpele, Jeļena Girucka, Milda Andermane, Klavdija Baškirova, Tamāra Surkova, Dzintra Savicka, Lidija Uļjāne, Aleksandrs Fadejevs, Laura Baroli, Gunta Gračinska, Vija Streiča, Aldis Bērziņš, Regīna Migla, Mirdza Zāģere, Tekla Žabova, Māra Viktorija Zilgalve, Armands Agrums, Maija Stefane, Mihails Kočetkovs, Voicehs Teivāns, Ieva Margarita Ozola, Sarmīte Janfelde, Eduards Ikvilds, Pēteris Vilks, Ilmārs Poikāns, SIA «Sātiņi-S» un Evija Cera.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu