Latviešu tautai nozīmīgās kaujas pie Smoļinas ezera 510.gadadiena (198)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lielas nācijas tapēc jau ir lielas, ka nekad neaizmirst savu vēsturi. Krievijas valdība piešķīra lielus līdzekļus, lai ar vērienu un kara spēlēm nosvinētu Borodinas kaujas (kuru krievi iemanījās pazaudēt būdami vairākumā) 200. gadadienu. Protams, tik izcilu notikumu, ar paša Putina piedalīšanos, nekavējoties parādīja arī Latvijas TV žurnālisti, aizmirstot, ka šogad 13.septembrī atzīmējam latviešu tautai daudz svarīgāku notikumu - Smoļinas kaujas 510.gadadienu. 1502.gada 13.septembrī 2000 - 4000 vīru lielais Livonijas karaspēks  Kudupes krastos, pie Smoļinas ezera,  netālu no Latgales robežas sakāva Maskavas kņaza Ivana III 12000-18000 vīru lielo armiju.

Maskavas lielkņazs Ivans III, apprecējis Bizantijas princesi Sofiju un jūtot Zelta Ordas vājumu, arvien vairāk sāka uzskatīt sevi par Austrum Romas valsts mantinieku. Nespēdams paciest, ka Novgorodas republika kontrolē svarīgus tirdzniecības ceļus ar Rietumeiropu, Ivans III to pievienoja Maskavas lielkņazistei, izlaupot Hanzas tirdzniecības kantorus. Daudzi augstmaņi tika nogalināti vai izsūtīti, viņu vietā nometinot salašņas no Maskavas valsts nomalēm. Ar to Novgorodas loma Hanzas tirdniecībā un vēsturē tika izspēlēta uz visiem laikiem. (A.Grīns)

Kā nākošā Jāņa III izlaupīšanas plānos rindas kārtībā bija sv. Māras valsts ar tās bagātajām tirdzniecības pilsētām un ostām. Varam tikai minēt, kā veidotos latviešu un igauņu nācijas, ja Livonijas priekšgalā neatrastos tālredzīgais politiķis Valters Pletenbergs, kurš uzmanīgi vēroja Maskavas izplešanos un laicīgi gatavojās neizbēgamajai sadursmei. Mestrs laicīgi vāca karaspēku un apbruņoja to ar tam laikam moderniem no Rietumeiropas iepirktiem ieročiem. Visu izšķīra viņa karavadoņa talants, laba organizētība un tehnoloģijas pārākums – precīzāka un modernāka artilērija. Pēc kaujas daudzi latviešu un igauņu brīvzemnieki un virsnieki saņēma dažādus apbalvojumus. Vienu no pulkiem komandēja ķoniņš Andrejs Peniķis, kurš par kaujā izrādīto varonību saņēma lēnī vēl 200 ha zemes (1 arklu). Liktenis mums bija labvēlīgāks kā somiski runājošiem novgorodiešiem, jo uzvara kaujā ļāva noslēgt pamieru uz vairāk kā 50 gadiem. Latvieši un igauņi pamazām no maztautām kļuva par nāciju, kas būtu neiespējami Maskavijas sastāvā.

Rakstnieks Aivars Kļavis, kurš vienīgais no latviešu rakstniekiem pieminējis Smoļinas kauju romānā «Rīgas kuprītis» , intervijā Guntim Berelim precīzi norādījis iemeslus, kapēc minetais notikums netiek īpaši pieminēts: » Kauju vēlāk nebija izdevīgi atcerēties nevienam – cara laikā tapēc, ka 2000 Pletenberga vīru sakava milzīgo Ivana III armiju. Pirmā neatkarības laikā tapēc, ka Melnais bruņinieks, mūsu apspiedējs, izcīnijis tik skaistu uzvaru. Galu galā mūsdienās tas viss jau veiksmīgi aizmirsts un izsvītrots no mūsu vēstures kā nebijis vai maznozīmīgs fakts».

Vai arī latviešiem nebūtu laiks beidzot pienācīgi atzīmēt visus svarīgākos notikumus tās vēsturē, kā to dara lielās nācijas ?

Komentāri (198)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu