Latviešu valodas un literatūras skolotāju atklāta vēstule (81)

Par projektu «Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem»

Latvijas Republikā pamatizglītība ir obligāta – tā tas ir noteikts likumā. Ja tiek paredzēts mākslas priekšmetu apguvē kā minimumu noteikt 1 stundu, tad rodas priekšstats, ka valsts savu topošo pilsoni redz kā angliski runājošu melnstrādnieku, kas ir garīgi neizglītots. Ideja noteikt minimālu stundu skaitu ir absurda pati par sevi, jo rada nevienlīdzību izglītības ieguves procesā – skolēniem nebūs nodrošināta līdzvērtīga izglītība. Būs skolas (un tādas atradīsies), kas noteiks 1 stundu nedēļā literatūrai, bet būs kultūras vērtību saprotošas skolas, kas atvēlēs 3 stundas, tad nu varam iztēloties, kurš skolēns būs vairāk ieguvis.

Valsts valodas likumā ir noteikts, ka Latvijas Republikā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda (tātad tā ir arī zinātnes valoda, lai arī daži cilvēki, kam nav cieņas pret dzimto valodu, cenšas iestāstīt sabiedrībai pretējo). Arī finansiālais aspekts nav skaidrs – mūsuprāt, ir vēlme ietaupīt uz kultūras mācību priekšmetu bloka un dzimtās valodas rēķina, kas, protams, ir nepieļaujami. Valsts valodas likuma 1. pants arī skaidri definē likuma mērķus: 1) latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; 2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; 3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; 4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas; 5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.

Latvijas IZM sagatavotais dokuments - MK noteikumu projekts Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem 26.pielikuma saturu (iesniedzējs Izglītības un zinātnes ministrija, projekts VSS-1078) grozījumiem – paredz, ka pamatskolā literatūrai atvēlamais minimums ir viena stunda nedēļā. Uzskatu, ka tas ir noziegums pret skolēnu un noziegums pret izglītību Latvijā, jo būs skolas, kas noteiks šo minimālo 1 stundu. Sen ir pierādīts fakts, ka literatūra (arī mūzika, māksla) veido cilvēka garīgo un ētisko kodolu. Par to runājuši Latvijas Republikas metodiķi 20. gadsimta 20.­ 30. gados, par to runāts arī gados, kad Latvija bija okupēta – arī tad skolā literatūrai bija atvēlēta nozīmīga vieta izglītības procesā. Literatūra veido cilvēka vērtību sistēmu. Tā veido identitātes apziņu. Mūsu valstī tā ir latviskā identitāte. Samazinot stundu skaitu, mēs graujam latviskās pašapziņas veidošanos, īpaši jau tādēļ, ka pamatskolā ir svarīgi nostiprināt ētiskās un garīgās vērtības. Ir jārunā par to, ka gan dzimtajai valodai, gan literatūrai ir palielināms stundu skaits, jo tie ir prioritāri mācību priekšmeti, kas pamatā visai izglītības sistēmai Latvijā. Mums vispirms jāapzinās savas valodas un literatūras, kā arī mākslas bagātības, jo tikai savas kultūras pārzinātājs, garīgi bagāts cilvēks spēs būt konkurētspējīgs pasaulē.

Vērojot tendences Latvijas izglītības sistēmas attīstībā, jāsecina, ka notiek apzināts process latviešu valodas un literatūras nozīmes mazināšanā. Par to liecina nepārtraukta stundu skaita samazināšana šajos priekšmetos jau kopš 90. gadu sākuma. Jebkura sevi cienoša valsts rūpējas par savas valodas un literatūras attīstību visos līmeņos, protams, arī izglītības sistēmas līmenī. Pie mums ir dubultstandarts: dokumentos latviešu valoda ir prioritāte, bet praksē stundu skaits ir neliels (3 stundas nedēļā pamatskolā, 2 stundas ‒ vidusskolā). Rodas jautājums, kā tas iespējams? Vai tā ir nevēlēšanās vai nevarēšana saprast, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda, kas apgūstama dziļi un pamatīgi. Jau tagad stundu skaits pamatskolā ir nepietiekams. Ja pamatskolā un vidusskolā ir 2 literatūras stundas nedēļā, tad par kādu garīgi bagāta skolēna audzināšanu mēs varam runāt? Mums nav niecīgas valodas un literatūras, mums ir niecīgi cilvēki, kas vēlas to iegalvot, par to liecina arī šis MK noteikumu projekts, kas grasās graut latviskās izglītības pamatus. Ja šāds noteikumu projekts tiek virzīts izskatīšanai, tas nozīmē apzinātu kaitējumu izglītības sistēmai, tādēļ būtu jāizskata šādu grozījumu autoru kompetence, kā arī ministra atbildība par šādu noteikumu virzīšanu uz MK. Nekavējoties šāds MK noteikumu projekts ir atsaucams un aizmirstams, bet būtu jādomā par dzimtās valodas un literatūras mācību priekšmetu nostiprināšanu izglītības sistēmā, atvēlot tam lielāku stundu skaitu. Sabiedrība gaida atvainošanos par šādu sasteigtu, nepārdomātu piedāvājumu.

Normunds Dzintars (Mg. philol.) (Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdes loceklis), Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, Iveta Ratinīka (Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Liepājas latviešu valodas un literatūras skolotāji