Latvijā augsti māšu mirstības rādītāji

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: 0

Latvijā ļoti sāpīgs jautājums ir māšu mirstība, jo šajā ziņā mūsu valstij ir vieni no sliktākajiem rādītājiem Eiropā, šodien žurnālistiem pastāstīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reģionālā padomniece seksuālās un reproduktīvās veselības jomā Gunta Lazdāne.

Ar māšu mirstību tiek saprastas mirušas grūtnieces, kā arī sešu nedēļu laikā pēc dzemdībām mirušas sievietes. Absolūtajos skaitļos šie radītāji nav augsti, piemēram, pērn mirušas piecas grūtnieces, taču šis rādītājs bija vairākās reizēs augstāks nekā vidējais Eiropas reģionā.

Līdz 2008.gadam šis rādītājs uzlabojies, taču pēdējos gados atkal pasliktinājies, norādīja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Rezeberga. Kā iespējamos iemeslus viņa minēja sociāli ekonomiskus apstākļus, jo reģistrēti vairāki gadījumi, kad mirušas grūtnieces, kas nesaņēma nepieciešamo aprūpi, turklāt viņas mirušas, nesasniedzot kādu ārstniecības iestādi. Kopumā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.

Karaliskās Dzemdību speciālistu un ginekologu kolēģijas viceprezidents Džeimss Vokers uzskata, ka māšu mirstības problēmu nevar nodalīt no kopējas reproduktīvās veselības. Lai risinātu problēmu, svarīgākais ir nodrošināt pieejamu aprūpi grūtniecēm. Nepieciešams arī rūpīgs datu audits un nepieciešams izvērtēt katru gadījumu, kad nomirst grūtniece vai sieviete pēc dzemdību komplikācijām. Šim jautājumam būtu jāpievērš tāda pati uzmanība kā sirds un asinsvadu slimībām vai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, uzsvēra Vokers.

Kopumā Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir gan pozitīvas, gan negatīvas tendences, atzina veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Viņš norādīja, ka pēdējos gados samazinājies abortu skaits un pusaudžu grūtniecības gadījumi. Kopumā daudzi procesi veselības aprūpes nozarē nepietiekama finansējuma apstākļos tika pārskatīti un meklēti risinājumi problēmām. Lazdāne pastāstīja, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur tiek veikta reproduktīvas veselības analīze. Šādi pētījumi tika veikti 1997. un 2003.gadā, un pēc mēneša tiks atklāts šā gada pētījums.

Runājot par neauglības problēmām, Rezeberga norādīja, ka Latvijā nav pieejama precīza statistika, bet kopumā šis jautājums kļūst ļoti aktuāls esošās demogrāfiskās situācijas kontekstā. Lielbritānijas Neauglības speciālistu asociācijas prezidents Ians Kūks neauglības problēmu risinājumam ieteica sadarbībā ar profesionāļu asociācijām izstrādāt vadlīnijas, kas tiktu atbalstītas no VM un valdības puses, to īstenošanai piešķirt nepieciešamo finansējumu un uzraudzīt ieviešanu.

Savukārt biedrības «Papardes zieds» pārstāve Iveta Ķelle pievērsa uzmanību kontracepcijas jautājumam, jo Latvijā jaunieši dzimumdzīvi uzsāk vidēji 17 gadu vecumā, savukārt par ģimenes pieaugumu izšķiras vidēji 27 līdz 28 gadu vecumā. Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvas veselības asociācijas prezidents Johaness Bitcers uzskata, ka ģimenes ārstiem, ginekologiem, kā arī citiem mediķiem būtu jāpārrunā drošas kontracepcijas jautājumi ar jauniešiem, tāpat varētu viņus nodrošināt ar bezmaksas kontracepciju.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu