Katru gadu 25.novembrī visā pasaulē atzīmē starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm novēršanai. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka Latvijā katrs trešais cilvēks savu draugu vai radinieku lokā zina kādu sievieti, kura cieš no partnera vardarbības ģimenē. Tomēr mūsu sabiedrība ir toleranta pret šo parādību, saka Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Lielākoties sievietes un bērni no vardarbības cieš tieši ģimenē. Latvijā katrai otrajai sievietei, kura guvusi traumas, to nodarījis partneris. Ik dienu policija saņem vismaz 13 izsaukumu par konfliktiem ģimenē. Pēdējo trīs gadu laikā ģimenēs noslepkavotas 16 sievietes un vismaz 60 sakropļotas.
No visiem konstatētajiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm aptuveni 40% notiek ģimenēs. Tomēr LM uzsver, ka patiesā situācija ir vēl dramatiskāka, jo pastāv slēptās vardarbības gadījumi, kurus cietušie dažādu iemeslu dēļ nevēlas atklāt. Turklāt par ģimenē notikušu vardarbību kriminālprocesu bieži vien nav pamata ierosināt - tas tiek ierosināts tikai apmēram 3% gadījumu.
Par to otrdien, 26.novembrī, LM informēs valdību, iesniedzot informatīvo ziņojumu par vardarbību ģimenē, tās izplatību un dinamiku pērn. Šāds ikgadējs ziņojums ir vienīgais dokuments, kur vienkopus atrodami valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju dati, kas raksturo vardarbības ģimenē izplatību, cietušo un varmāku skaitu utt.
Lai mazinātu vardarbību ģimenē, ļoti būtiska ir vairāku institūciju iesaistīšanās un savstarpējā sadarbība, jo vienas institūcijas pārstāvis parasti nevar piedāvāt cietušajam kompleksu palīdzību, uzskata LM. Piemēram, gadījumos, kad Valsts vai pašvaldības policija saņem izsaukumus par konfliktu ģimenē, bet kriminālprocess netiek uzsākts, ir būtiski informāciju par šiem gadījumiem nodot tālāk citām institūcijām, piemēram, sociālajiem dienestiem, vai informēt cietušo par iespējām saņemt palīdzību krīzes centros.
Vienlaikus LM norāda, ka jāmaina sabiedrības attieksme pret vardarbību pret sievietēm. Aptaujas liecina - ceturtā daļa cilvēku uzskata, ka šāda veida vardarbība nav laba, tomēr vainīgo sodīt nevajag. Tas ir mīts, ka noziedzīgs nodarījums ir tikai tad, ja vardarbība ir vērsta pret kādu svešu cilvēku. Savukārt, ja tā vērsta pret kādu tuvu cilvēku, tad vardarbība ir vienkārši «ģimenes lieta». Tomēr jau kopš 2011. gada likumdevējs atzinis, ka vardarbība pret tuvu cilvēku ir smagāks noziegums nekā vardarbība pret svešu cilvēku.
Sabiedrībā joprojām pastāv vairāki mīti par vardarbību pret sievietēm ģimenē, kuri sarežģī cīņu ar vardarbību. Viens no tiem ir tāds, ka vardarbība notiek tikai nelabvēlīgās ģimenēs. Tomēr tā nav. No partnera vardarbības cieš gan izglītotas, gan mazāk izglītotas sievietes, gan strādājošas, gan bezdarbnieces, kā arī tās sievietes, kuras fiziski ir stiprākas par savu partneri.
Vēl pastāv mīts - sieviete pati ir vainīga, ka pret viņu izturas vardarbīgi, jo viņa to ir pelnījusi. Arī tā nav taisnība, jo tādējādi vaino upuri, bet varmāku attaisno. Varmākas rīcību neietekmē nekādi ārējie faktori.
Bieži vien cilvēkiem šķiet, ka sievietei patīk tāda dzīve, jo citādi viņa jau sen būtu aizgājusi. Tomēr to nav vienkārši izdarīt. Tie var būt ļoti praktiski iemesli, piemēram, sievietei nav, kur iet. Bet ir vēl kāds vērā ņemams iemesls - laikā, kad sieviete plāno vardarbīgo vīrieti pamest vai jau ir no viņa šķīrusies, vardarbība pastiprinās. Tas visbiežāk ir laiks, kad partneri nogalina sievieti. Tātad, daudzas sievietes nešķiras, lai pasargātu sevi un bērnus no vēl lielākas vardarbības.
Līdz šī gada 23.oktobrim LM sadarbībā ar pašvaldībām īstenoja pilotprojektu par cilvēku, kuri ir veikuši vardarbību ģimenē, rehabilitāciju. Tā ietvaros 5 pašvaldībās bija izveidotas grupas, kurās ar vardarbību veikušajiem cilvēkiem strādāja psihologi un sociālie darbinieki. Visas iesaistītās pašvaldības novērtējušas pilotprojektu kā vērtīgu un vēlas to turpināt ilgtermiņā. Pilotprojektu LM uzsāka īstenot 2011.gadā.
Sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē, arī nevalstiskās organizācijas sniedz atbalstu. Tā, piemēram, resursu centrā «Marta» iespējams saņemt bezmaksas jurista konsultācijas. Savukārt krīžu un konsultāciju centrā «Skalbes» var vērsties pie psihologa un saņemt psiholoģisko palīdzību.
Papildu informācija:
