Krievijas varas iestāžu izteikumi par militāro spēku pastiprināšanu arvien vairāk rada bažas kaimiņvalstīm, paziņoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu ārlietu komisijas.
Latvija, Lietuva un Igaunija pauž bažas par Krievijas Kaļiņingradas apgabala militarizāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parlamentu ārlietu komisiju delegācijas nedēļas nogalē apsprieda militāro jaudu palielināšanu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Tika runāts arī par to, kā Kaļiņingradas apgabala militarizācija ietekmē Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm, NATO, Eiropas Savienību (ES). Visu triju valstu parlamentu ārlietu komisiju delegācijas sanāksmē diskutēja arī par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības paplašināšanas iespējām, aģentūru BNS informēja Lietuvas parlamentā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas deputāti uzsvēruši, ka Krievijas augstākā ranga politiķu un militārpersonu izteikumi par militāro jaudu pastiprināšanu rada arvien lielākas bažas kaimiņvalstīs.
Lai gan visu triju Baltijas valstu parlamentu deputāti atbalsta NATO atvērtību sadarbībai ar Krieviju, viņi vienlaikus uzsvēra, ka gan plānojot sadarbības saturu, gan praktiskajos NATO un Krievijas militārās sadarbības aspektos ir jāņem vērā un jāieklausās pēdējā laikā arvien biežāk izskanējušajos Krievijas politiskās un militārās elites paziņojumos par valsts militārā potenciāla pastiprināšanu.
Diskusijas par energodrošību laikā Lietuvas delegācija iepazīstināja Latvijas un Igaunijas kolēģus ar valstī īstenotajiem sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) un Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektiem, kuru mērķis ir dažādot enerģētikas resursu piegādes. Lietuvas deputāti uzsvēra vairākus politiskos un ekonomiskos ieguvumus no šiem projektiem visām trim Baltijas valstīm.
Lietuvas delegācija iepazīstināja arī ar Lietuvā bāzēto Enerģētiskās drošības centru. NATO samitā Čikāgā maija nogalē tika nolemts, ka šī institūcija kļūs par NATO akreditētu centru. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Latvijas un Igaunijas kolēģus aktīvi piedalīties centra darbībā.
Savukārt, apspriežot sadarbības ar Ziemeļvalstīm attīstību, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu ārlietu komisiju delegācijas runāja par kontaktiem un sadarbību starp valstīm, tomēr vienlaikus norādīja, ka turpmāk jācenšas samazināt šķēršļus, kas kavē intensīvāku savstarpēju Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Par galvenajiem šķēršļiem ciešākai sadarbībai tika minētas atšķirības sociāli ekonomiskajā attīstībā, kopīgās identitātes apzināšanās trūkums, nepieciešamība vienai otru labāk iepazīt.
Visu triju Baltijas valstu parlamentu ārlietu komisijas tradicionāli tiekas reizi pusgadā.