Līdzīgi pirms tam domāja arī A. Pabriks, taču ceturtdien — dienu pirms došanās uz ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi, kas veltīta šim jautājumam, — A. Pabriks sprieda, ka palīdzību Libānai varētu sniegt Latvijas sapieri. Tādēļ viņš bija lūdzis aizsardzības ministram A. Slakterim, lai Aizsardzības ministrija sniegtu šādu palīdzību Libānai. Pēc A. Pabrika teiktā, tas būtu «pirmais, ko Latvija varētu darīt», turklāt Latvijas sapieri jau sevi esot pierādījuši, veicot atmīnēšanas darbus Irākā un Afganistānā.
Savukārt aizsardzības ministrs A. Slakteris atzina, ka patlaban Latvijas bruņoto spēku starptautisko misiju resursi ir izsmelti un, ja būtu nepieciešama vienības sūtīšana uz Libānu, nāktos atsaukt vienību no kādas citas misijas. «Protams, mēs varam uz Libānu aizsūtīt kādu vienu sakaru virsnieku, bet mūsu mērķis nav pa visu pasauli izmētāt savus karavīrus. Starptautiskās misijas jau nenozīmē tikai karavīru grupu, kura, piemēram, atrodas Irākā. Šeit, Latvijā, gatavojas nākamā maiņa, tāpat mums jātiek galā ar ekipējumu un apmācību,» sacīja ministrs, uzsverot, ka Latvija kopumā atbalsta ANO spēku darbību Libānā.
Esot tādās pašās domās kā aizsardzības ministrs, neparasti vienotas šajā jautājumā ir arī Saeimas frakcijas, kurām par iespējamo karavīru nosūtīšanu uz Libānu būtu jābalso. Aptaujātie frakciju vadītāji uzsvēra, ka Latvija nevar atļauties ar karavīriem piedalīties miera misijā, tomēr piebilst, ka ANO miera misija kā tāda jāatbalsta. «Mums tur nav ko darīt — mēs neesam milzīga lielvalsts ar milzīgu armiju un milzīgiem resursiem,» norādīja Zaļo un Zemnieku frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdzīgi arī «tēvzemiešu» frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Jānis Šmits «Neatkarīgajai» vakar sacīja, ka, izvērtējot valsts iespējas, Latvijai neesot iespējas sūtīt karavīrus vēl kādā miera misijā. «Jāiesaistās uzmanīgi un pārdomāti — aktīvākai darbībai, kāda tā ir šobrīd, nevajadzētu būt,» sacīja «Jaunā laika» frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artis Kampars. Viņš norādīja — ja Eiropas Savienība kopīgi lemtu sūtīt karaspēku, tad «mums būtu no kaut kurienes jāatsauc».
Savukārt PCTVL frakcijas vadītājs Jakovs Pliners izteicās, ka ārpus Eiropas Savienības robežām Latvijas karavīrus miera misijās vispār nevajadzētu sūtīt, atgādinot, ka Latvijas dalība miera misijā Irākā izmaksājusi 15 miljonu latu.
***
Starptautiskās misijas
Latvija patlaban piedalās piecās starptautiskajās operācijās.
Irākā atrodas 120, Afganistānā — 36, Kosovā — desmit, Bosnijā un Hercegovinā — divi, Gruzijā — viens NBS karavīrs.
