Latvijas dižākās un skaistākās vietas atklāj sabiedrībā zināmi cilvēki

Savas leģendas projektam «Latvijas Leģendu Mājas karte» atklājusi Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, Ekonomikas ministrs Artis Kampars, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks, žurnālists Egīls Zariņš, TV seja Kristīne Garkāva, mūziķis Normunds Rutulis un dabas draugs Māris Olte.

Kopumā šobrīd projektam pievienotas jau aptuveni 300 leģendas no visiem Latvijas novadiem, un tās visas aplūkojamas īpaši izveidotā mājas lapā «latvijaslegendas.lv». 

MĀRIS OLTE  

Cilvēks, kurš līdz sīkumam pazīst un izprot Latvijas dabu, orientējas tās bagātībās, taču nevienā brīdī neaizmirst par tās saudzēšanu. Māris Olte ir īstens dabas draugs, arī kaislīgs makšķernieks. Viņš projektam «Latvijas Leģendu mājas karte» ir ieteicis divas leģendas, kuras, viņaprāt, vajadzētu apskatīt ikvienam: Usmas Elku liepu un Noriņas upi. Viņš ir arī dažādu radio un TV raidījumu vadītājs.

• Usmas Elku liepa

Usmas Elku liepa ir valsts nozīmes dabas objekts, unikāls dabas un kultūrvēstures piemineklis. Tā ir svētliepa, kurai pēc nostāstiem bijuši 9 žuburi.

Sensenos laikos mūsu senči zem liepas nesuši upurus veļiem. Pašreiz zaļojoši ir tikai divi žuburi. Vienam no žuburiem ir dižkoka statuss – apkārtmērs  4,2 metri. Toties Usmas vecās liepas saknēm dzīvības spēka vēl gana – patlaban ataug trešā atvašu paaudze.

2009.g.oktobrī Māris Olte vadīja dabas draugu vienību, kura liepai uzstādīja atsaiti, lai pasargātu liepu (vienu no 100 Latvijas ievērojamākiem dižkokiem) no nolūšanas.

• Noriņas upe 

Teiksmainā Noriņas upīte ir aptuveni 11 kilometrus gara Salacas kreisā krasta pieteka. Upīte atrodas Salacas ielejas dabas parkā, kas sākotnēji kā Salacas ielejas kompleksais dabas liegums tika dibināts 1977. gadā. Visa parka teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un aptver Salacas upi no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un abu krastu upes ieleju.

Noriņas upe ir iecienīta makšķernieku vieta - upītē ir sastopamas dažādu zivju sugas, piemēram, strauta forele, taimiņš, mailīte, bārdainais akmeņgrauzis un platgalve. 2009.gada oktobrī, Noriņā attīrīja zivju ceļu, kur upi bija nosprostojuši vecu dzirnavu gruveši un bebru dambji. Šī attīrīšana bija svarīga, lai zivis līdz ar nārsta sezonas sākumu varētu nokļūt ikru nārstošanas vietās.

NORMUNDS RUTULIS 

Latviešu dziedātājs, producents un dziesmu autors, kā arī radio un TV raidījumu vadītājs Normunds Rutulis ir rīdzinieks ceturtajā paaudzē, kuram nav sveša Rīgas trauksmainā vide un bohēma. Normunda hobijs, protams, ir mūzika.

• Zinātņu akadēmijas skatu laukums

Projektam «Latvijas Leģendu mājas karte» Normunds Rutulis kā savu leģendu min Zinātņu akadēmijas skatu laukumu, no kura paveras brīnišķīgs skats uz mūsu skaisto galvaspilsētu. Turklāt, kā izrādās, par šo vietu zina tikai retais rīdzinieks un Rīgas viesis!
Normunds Rutulis: «Tā kā esmu Rīgas puika, mana bērnība saistīta ar pilsētas bruģi. Rīgā domās apstājos pie Zinātņu akadēmija skatu laukuma, par kura pieejamību ikvienam interesentam daudzi nemaz nezina. Lai gan daži stāvi jāsoļo kājām, jo lifts augstāk neved, tas ir tā vērts!

Brīnišķīgs skats paveras uz visām debess pusēm. Pietiekami platā platforma un pamatīgais drošības valnis ļauj justies droši pat 17. stāvā. Leģendāra šī vieta izrādās ar to, ka pirms «Staļina dzimšanas dienas tortes» būvniecības tajā vietā atradās kapi, un vēlāk arī krievu bazārs koka ēku veidā, kas bijis izcils arhitektūras paraugs 19. gadsimta pirmajā pusē.« 

KRISTĪNE GARKLĀVA
 
Kristīne vienmēr  ir optimisma pilna, kas vienmēr priecē mūs ar savu smaidu. Viņa iedvesmu smeļas dabā. Kā savas divas leģendas, kuras ir vērts apskatīt ikvienam, Kristīne min Drustu pilskalnu jeb Piltiņkalnu un vienu no Latvijas simboliem – Kvēpenes ozolu.

• Drustu pilskalns jeb Piltiņkalns

Nosaukums «Piltiņkalns» cēlies kā vārda pilskalns pamazinājuma forma. Pilskalns daudziem kļuvis par svētvietu, kur gūt spēkus, attīrīt domas un dvēseli.

Labirints, kas izveidots Piltiņkalnā, nosaukts par dzīves koku, jo tā forma atgādina sazarotu ozolu – tas saistīts ar zemes spēkiem un ūdens enerģiju, kas līdzsvaro, harmonizē, attīra. Labirints simbolizē ceļu cauri laikam un pieredzei, tā pagriezieni atspoguļo virzienu maiņu, nedrošību, atklājumus un sasniegumus dzīves ceļā. Nākamais labirints – piecu kilometru taka, apvij kalnu deviņos lokos un ir simboliska došanās cauri visām attīstības pakāpēm - no zemākās uz augstāko. Taka aizved pie īpašas vietas pašā kalna virsotnē – pie dievišķās informācijas centra, kas izsakāms trīs vārdos: sakārtotība, vienotība un mīlestība.

• Kvēpenes ozols

Pie Kvēpenes pilskalna atrodas Kvēpenes ozols. Daudzi uzskata, ka tieši šis ozols ir attēlots uz mūsu valsts piecu latu banknotes – tas ir šī ozola īpašais stāsts. Ozola stumbra apkārtmērs ir 6,1 metri, bet augstums – 20 metri. Ozols ir blīvi zarots, un tas ir viens no kuplākajiem kokiem Latvijā. 

Atrašanās vieta: Raiskuma pagastā, pie Kvēpenes (Satekles) pilskalna.

SARMĪTE ĒLERTE 

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kuras uzskati un pārliecības ir iedvesmojušas nevienu vien, kuras patriotiskais gars ir bijis nesalaužams jebkādu grūtību priekšā, savu leģendu atklāj Latgales pusē - Adamovas ezeru, Rēzeknes novadā.

• Adamovas ezers, Vērēmu pagasts, Rēzeknes novads

Adamovas ezers atrodas Rēzeknes novadā, Vērēmu administratīvajā teritorijā, Latgales augstienes ziemeļu daļā (aptuveni 147 metrus virs jūras līmeņa).

Ezeram ir astoņas salas ar kopējo platību gandrīz 12 hektāri. Ceļotājiem, kuri apmeklējuši Adamovas ezeru, atmiņā ilgi paliek interesantie salu nosaukumi, piemēram, Garā sala, Apaļā sala, Dārznieka, Mīlestības sala u.c.

No 1977. līdz 1999. gadam Adamovas ezers ar apkārtējo ainavu bija kompleksais dabas liegums, savukārt kopš 1999. gada tas ir iekļauts dabas parkā «Adamovas ezers».

Ezera ziemeļos ir izveidojušies samērā augsti stāvkrasti, te atrodas arī atpūtnieku iecienītākās peldvietas. Ezers ir bagāts ar zivīm, un tajā jebkurā gadalaikā varat doties makšķerēt. Savukārt pie viesu mājas «Azarkrosti» sākas viens no iecienītākajiem Latgales velomaršrutiem «Adamovas ainavu loks». Sešpadsmit kilometrus garajā ceļa posmā velotūrisma cienītājiem noteikti izdosies izbaudīt krāšņiem pauguriem, līdzeniem laukiem un meža ielokos paslēptiem ezeriem rotāto Latgales ainavu.

GUNDARS DAUDZE 

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrs. Dzimis Rīgā, jaunību pavadījis teiksmainajos Talsos, un arī tagad Kurzemes pusē – Ventspilī. Gundars Daudze uzskata, ka ikvienam latvietim reiz jāredz Usmas ezers, ko arī nosauc par savu Latvijas Leģendu.

• Usmas ezers, Usmas pagasts, Ventspils novads 

Usmas ezers pēc platības ir piektais lielākais ezers, savukārt, bet pēc ūdens tilpuma - otrs lielākais ezers Latvijā.

Usmas ezers citu ezeru saimē īpaši izceļas ar Viskūžu salu, kas ir lielākā ezeru sala Latvijā, aptuveni 309,2 hektāru platībā. Starp Viskūžu salu un sauszemi ir upei līdzīgs šaurums - Amjūdzupe. 

Ap ezeru plešas vieni no krāšņākajiem un lielākajiem mežu masīviem Latvijā. Daudzviet ezera krasti ir pirmatnēji un maz pārveidoti. Mežs klāj arī ezera salas. Usmas ezerā ietek arī vairākas mazās upītes, piemēram, Tīrukšupe, Baņģeva, Sudmaliņupe, Kāņupe u.c. Ap ezeru ir izveidojušas paugurainas, iekšzemes kāpas, savukārt cituviet vērojami stāvi krasti.

Zīmīgi, ka 1912.gadā nodibināts Latvijā pirmais, bet Eiropā kopumā otrais dabas rezervāts - Moricsalas rezervāts. Moricsalas rezervāts iekļauj arī Usmas ezera daļu - Luziķērti un Lielalksnītes salu. Usmas ezers ir iecienīta vieta burāšanas entuziastiem, savukārt citiem atpūtniekiem, kuri vēlas iepazīt ezeru vai izbraukt ar laiviņām, ir pieejamas vairākas atpūtas bāzes.

RAIMONDS VĒJONIS 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Raimonds Vējonis piedalās arī raidījuma «Vides fakti» tapšanā, un ir kaislīgs dabas draugs. Kā savas leģendas Raimonds Vējonis atklāj teiksmainas vietas Madonas novadā – Birānu dzirnavas, Aronas upe un
Aronas pilskalns.

• Birānu dzirnavas, Aronas upe Madonas novadā

Birānu dzirnavas atrodas teiksmainā meža ielokā Aronas upes krastā. Lai gan pati dzirnavu ēka jau sen ir atstāta laika zoba varā, upei plūstot cauri aizsprostam joprojām vērojams aizraujošs dabas skats.

• Aronas upe Madonas novadā 

Arona ir upe Vidzemē, Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā. Aronas upes garums 44 km un tā iztek no Skujiešu ezera Aronas pagastā 197,8 metrus virs jūras līmeņa. Upe tek cauri Aronas, Bērzaunes, Mārcienas un Kalsnavas pagastiem. Kopējais upes kritums ir 115 metri. Aronas upē ir vairāki dzirnavu aizsprosti, savukārt upes baseina lejasdaļa ir purvaina.

• Aronas pilskalns Vidzemē, Madonas novadā

Pilskalns paceļas Aronas upes labajā krastā 16 m augstumā. To no ziemeļu un austrumu puses aptek mazs strautiņš.

Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav izdarīti. Aizgājušās paaudzes ļaudis bija pilnīgi pārliecināti, ka stāvo kalnu ar cepurēm sanesuši karavīri. Izrakumi netālu no pilskalna liecina, ka cilvēki te dzīvojuši jau 11. un 12.gadsimtā. Senais nozīmīgais kara ceļš no Pleskavas uz Alūksni - Cesvaini - Bērzauni - Kalsnavu - Koknesi vijās garām pilskalnam.

EGĪLS ZARIŅŠ 

Viens no pieredzes bagātākajiem žurnālistiem, kā arī izcils ēdienu pazinējs Egīls Zariņš kā savu leģendu atklāj Balto kāpu pa ceļam uz Kolku. Egīls Zariņš atzīst, ka ejot pa šo taku var sakārtot domas un smelties dabas nomierinošo spēku.

• Baltā kāpa ceļa Rīga-Kolka malā

Dodoties no Rīgas uz Kolku, ceļa malā aiz Ģipkas ir norāde – Baltā kāpa. Šeit mežā ir grandioza nelielās Pilsupītes stāvkrasta nogāze.

Kāpā ir uzbūvēta tūristu taka lēnām un nesteidzīgām pastaigām, elpojot svaigo jūras gaisu. Šī dabas taka stiepjas apmēram kilometra garumā gar abiem Pilsupītes krastiem, šķērso to un apmet līkumu otrā pusē. Tikai puskilometru tālāk ir jūra. Stāvās kāpas atsegumā, ja vērīgi lūkojas, var saskatīt gliemežvāku nogulsnējumu, kas norāda, ka tur bijis kādreizējās Litorīnas jūras dibens. Grūti iztēloties, tomēr vēstures dati liecina, ka tas bija pirms 4000 gadiem. Atrašanās vieta: Kurzeme, ceļa Rīga–Kolka malā aiz Ģipkas.
 
ARTIS KAMPARS

Arta ieteiktā vieta LV leģendām - tās ir Vecmoku pilsdrupas, pils parks un muižas komplekss. Atrodas 8 km no Tukuma, braucot pa veco Kandavas ceļu. Kāpēc to iesaka - fantastiskas alejas, parks pils fasādes fragments tajā. Artis to atklājis un pētījis, kopā ar dēliem ar riteņiem pa dzimto pusi vizinoties. 

• Vecmoku pilsdrupas un muižas komplekss, Tukuma novads

Vecmoku muiža atrodas tagadējā Tukuma rajona Tumes pagasta teritorijā. 1460. gadā tā nosaukta kā Livonijas ordeņa īpašums Mowken Hof. 1536. gadā Fīlipam fon der Brigenam (Philipp von der Brüggen) izlēņotas divas zemnieku sētas Mokās.

Vecmoku pils drupas ir vienīgais, kas saglabājies no savulaik g reznās muižas kungu mājas. Tā nodedzināta 1944. gadā, kad sarkanā armija izlauzās uz Rīgas jūras līci. Saglabājušās dažas saimniecības ēkas un muižas parks.

Līdz mūsdienām saglabājušās kungu mājas drupas un vairākas saimniecības ēkas. Jau vairākus gadus tiek kopts Vecmoku muižas parks, kurā atrodamas arī dažādas eksotu sugas.

ULDIS SESKS

Kurš gan cits, ja ne Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks varētu vislabāk pastāstīt Liepājas leģendārākajām vietām? Viņš noteikti ikvienam iesaka atklāt divas leģendas – Kurzemes ralliju un Jūrmalas parku.

• Kurzemes rallijs

Ar Kurzemes ralliju Uldim Seskam asociējās īpašas atmiņas, jo šo tradīciju reiz uzsācis viņa tēvs. Uldis atzīst, ka bez Kurzemes rallija viņam grūti iedomāties Liepājas vasaras – Liepāja ik gadu augusta beigās kļūst par Latvijas ātruma galvaspilsētu. Atklājot šo leģendu U.Sesks izsaka lielu pateicību uzticīgajiem skatītājiem un līdzjutējiem. Savukārt sportistiem novēlējums – «Grāvjiem vākus!»

Liepājas mērs atklāj arī kādu stāstu par Kurzemes ralliju. Proti, Kurzemes rallijs ir leģendāriem nostāstiem apvīts, tomēr aizkustinošs un jauks ir stāsts par ķirsīti. Ķirsītis ir viens no rallija Kurzeme un slavenā Vecpils ātrumposma simboliem, kas daudzus gadu desmitus auga vienā no viltīgākajiem ātrumposma pagriezieniem. Vairākas reizes sadursmē ar rallija mašīnām tas ticis nolauzts, tamdēļ sportisti un organizētāji to stādījuši no jauna. Šogad jaunā trase veidota ķirsītim draudzīgāka.

• Liepājas Jūrmalas parks

Jūrmalas parks ir viens no Liepājas lepnumiem. Jau 19.gadsimta beigās to sāka veidot kā pastaigu, atpūtas un dabas skaistuma oāzi. Trīs kilometrus garais parks aizņem 70 hektārus lielu platību, un šobrīd tas ir viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā. Parkā sastopami aptuveni 140 dažādu vietējo un svešzemju šķirņu koki un krūmi. Jūrmalas parks iesvētīts 1870.gada 5.maijā. Parka objektu veidošanā roku pielicis arī izcilais arhitekts P.M.Berči.

19.-20. gadsimtu mijā Dzintaru un Liepu ielā veidojās greznu villu apbūve. Gandrīz katra ēka te ir ievērības cienīga. Vienā no lepnākajām jūgendstila savrupmājām Liepu ielā tagad atrodas Krievijas ģenerālkonsulāts.

Šodien Jūrmalas parks ir kļuvis par jauku pastaigu vietu, parka zonā ir arī stadions, tenisa laukums, vasaras kafejnīcas, mini golfa laukums, leģendārais koncertdārzs «Pūt, vējiņi!», kura pārveide un atdzimšana jau ir iezīmēta skiču projektos. Šim koncertdārzam ir tiešām leģendāra vēsture, un viens no slavenākajiem šeit notiekošajiem festivāliem ir «Liepājas Dzintars». To var uzskatīt  par vecāko rokfestivālu bijušajā Padomju Savienībā, jo pirmoreiz tas notika 1968.gadā. 

Interaktīvās «Latvijas Leģendu Mājas kartes» tapšanā ir aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs, līdz 31.maijam pievienojot savas leģendas «latvijaslegendas.lv». Pēc tam tiks publicēta karte ar interesantākajām vietām. Tāpēc aicinām iedzīvotājus būt aktīviem un izmantot iespējas popularizēt savu novadu!

• Savukārt projekta mājas lapā «latvijaslegendas.lv» balsošana par diženākajiem objektiem notiks līdz 20.jūnijam.