Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti ziņojumā analizē Latvijas ekonomiskās krīzes iemeslus, risinājumu efektivitāti un izvērtē Latvijas modeļa pielāgošanu citām finanšu grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.
Latvijas «fascinējošais stāsts»: SVF eksperti analizē krīzes iemeslus (140)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņojumu «Izaugsme, kritiens, atlabšana. Latvijas krīzes analīze» sastādījis fonda vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs, bijušais SVF misijas Latvijā vadītājs Marks Grifits un SVF eksperts Bertrāns Gruss.
Kā norāda autori, pētījuma mērķis ir «izklāstīt - bieži vien nepareizi minētos - faktus un dažas mācības, kādas sniedz šis fascinējošais stāsts par izaugsmi, kritienu un (vismaz daļēju) atlabšanu».
Galvenie fakti ir, ka laika posmā no 2000.gada 1.ceturkšņa līdz 2007.gada 4.ceturksnim Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga gandrīz par 90%, kam no 2007.gada 4.ceturkšņa līdz 2009.gada 3.ceturksnim sekoja 25% lejupslīde un atlabšana 18% apmērā līdz 2013.gada 1.ceturksnim, raksta pētnieki.
Tajā pašā laikā bezdarba līmenis sākotnēji samazinājās attiecīgi līdz 6%, krīzes laikā pieauga līdz 21%, bet līdz 2013.gada 2.ceturksnim ir samazinājies par 11,4%.
Pētījuma autori secina, ka ekonomisko krīzi Latvijā izraisīja vairāku faktoru kopums - «iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), pārliecība par iedzīvotāju ienākumu līmeni strauju pieaugumu, ārvalstu banku izsniegtie lētie kredīti un pārmērīgi optimistiskas prognozes».
Savukārt straujā izaugsme apstājās galvenokārt divu iemeslu dēļ - vispirms no 2007.gada pieaugošās inflācijas, konkurētspējas samazināšanās un kredītu ierobežošanas dēļ palēninājās ekonomiskā izaugsme, bet 2008.gada beigās notika ekonomikas sabrukums, ko izraisīja pasaules finanšu krīze, spēji apturot kredītu izsniegšanu, strauji samazinot eksporta apjomus un izraisot neskaidrības par nākotni. Taupības pasākumi sekoja tikai vēlāk.
Straujais IKP kritums, pēc ekspertu novērtējuma, daļēji saistāms ar kredītu apsīkumu. Ārvalstu banku, kā arī Latvijas Bankas un Valsts kases sniegtais likviditātes nodrošinājums mazināja, taču neapturēja kreditēšanas apsīkumu. IKP kritums bija lielāks, nekā varēja sagaidīt no kredītu izsniegšanas apturēšanas. To visdrīzāk ietekmēja neskaidrība tirgū un nogaidīšanas taktika.
Attiecībā uz fiskālās konsolidācijas lomu Latvijas ekonomikas krīzē eksperti norāda, ka IKP lejupslīdē taupības pasākumus nevar vainot.
«Lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu tika ieviesti pēc IKP lielākā krituma. Ir liecības, ka [Latvijas valdības] apņemšanās pieturēties pie skaidras ekonomikas pielāgošanas programmas un ievērojamais starptautiskais finanšu atbalsts palielināja pārliecību,» norāda eksperti.
Latvijā realizētā iekšējā devalvācija veicināja tirgus atlabšanu, taču notikumu gaita atšķīrās no ekonomikas teorijās prognozētā.
«Valsts sektora darbinieku algas būtiski samazinājās, bet maz ietekmēja privātā sektora algas. Darbaspēka izmaksu uzlabošanos lielā mērā izraisīja produktivitātes palielināšana, kas veicina eksporta pieaugumu un tam sekojošu iekšējā pieprasījuma pieaugumu,» skaidro eksperti, piezīmējot, ka darba tirgus pielāgošanās arī daļēji notika emigrācijas iespaidā.
Attiecībā uz daudzu komentētāju norādīto, ka Latvijas ekonomika nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī, kā arī nav sasniegusi savu potenciālu, SVF eksperti norāda, ka pirmskrīzes ekonomiskās izaugsmes līmenis bija neracionāli augsts, taču pašlaik Latvija nav tālu no ekonomikas potenciāla sasniegšanas.
Latvijas krīzes modeļa izpēte ir svarīga ne tikai ekonomistiem, bet arī politikas stratēģijas plānotājiem, lai atrastu veidu grūtībās nonākušo eirozonas valstu problēmu risināšanai.
Eksperti savā ziņojumā norāda, ka eirozonas valstīs līdz šim veiktie konsolidācijas pasākumi un to rezultāti liecina, ka jāievēro piesardzība vienāda modeļa ieviešanā.