Šobrīd jahtu ostu attīstības ziņā līderu pozīcijās ir valsts ar visgarāko krasta līniju - Igaunijā ir visvairāk Eiropas līmenī rekonstruēto jahtu ostu. Arī Latvijas jahtu ostas pēdējos gados ir piedzīvojušas strauju attīstību - to visspilgtāk pierāda Pāvilostas, Mērsraga un Kuivižu jahtu ostas. Attīstības ziņā atpaliek Lietuva, taču arī šajā kaimiņu republikā ir sākusies nopietna jahtu ostu rekonstrukcija, piemēram, Klaipēdā un Šventojā tiek veikta vērienīga būvniecība, lai tuvākajos gados izveidotu modernas jahtu ostas. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Lietuvā tiek plaši izmantoti iekšējie ūdeņi, kas iekļauti Eiropas iekšējo ūdensceļu tīklā.
Norvēģis Olafs Klunderuds, kurš jahtu ostu attīstības jautājumos ir konsultējis ļoti daudz Eiropas valstu, atklāja, ka Baltijai ir ļoti liels potenciāls piesaistīt Baltijas un Ziemeļjūras reģiona burātājus. Šim ir jābūt ne tikai valstiska mēroga, bet arī vienotam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jautājumam, jo tās tiek uzskatītas kā viens kopīgs galamērķis. Ostu attīstības eksperts arī atzina, ka Baltija viennozīmīgi var būt ļoti iekārojams ceļa mērķis ārvalstu burātājiem, jo, plānojot atpūtas braucienu, tie visbiežāk izvēlas reģiona lētākās valstis. Tā, piemēram, katru nedēļas nogali ir iespējams novērot norvēģu burātāju migrāciju uz Zviedriju un Dāniju, kur cenas ir ievērojami zemākas. Norvēģu eksperts, iepazīstoties ar situāciju Baltijas valstīs, rosināja visu trīs valstu ostu speciālistus apvienot spēkus un turpmāk vairs nestrādāt individuāli, jo viņaprāt tūristu piesaistē neviena Baltijas jahtu osta nav konkurente - to uzdevums ir kopējiem spēkiem iekārdināt burātājus apceļot Baltijas valstis. Olafs Klunderuds arī atklāja, ka šī brīža lielākais šķērslis ir informācijas trūkums par Baltijas jahtu ostām.
