Šodien valsts vizītes ietvaros Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un abu valstu oficiālajām delegācijām.
Latvijas un Igaunijas prezidenti vienisprātis par abu valstu izcilajām attiecībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzsākot sarunu Valsts prezidents uzsvēra: «Man ir patiess prieks sveikt Jūs vizītē Latvijā. Mūsu abu valstu attiecības ir izcilas, ir izvērsta sadarbība visos līmeņos. Igaunija ir ciešs Latvijas ekonomiskais partneris, bet vienlaikus mūsu valstīm ir nepieciešama vēl ciešāka ekonomiskā integrācija,» portālu «Apollo» informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Bērziņš īsumā izklāstīja šodien notikušās sarunas ar Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori Kristīni Lagardu galvenos jautājumus, uzsverot, ka šīsdienas konference «Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze (Against the Odds: Lessons From the Recovery in the Baltics)» ir ļoti pozitīvs signāls par Baltiju un arī pašai Baltijai, kas ir veiksmīgi pārvarējusi ekonomiskās krīzes smagāko posmu. Vienlaikus
Valsts prezidents pateicās Igaunijas prezidentam par Igaunijas nepārprotamo un izlēmīgo soli starptautiskā aizdevuma ietvaros sniegt savu ieguldījumu, lai Latvija varētu sabalansēt budžetu un veikt nepieciešamos taupības pasākumus krīzes pārvarēšanai.
Ilvess pauda stingru atbalstu arī Latvijas centieniem 2014.gadā pievienoties eiro zona, uzsverot, ka Igaunija ir to eiro valstu vidū, kuras viennozīmīgi iestājas par konsekventu pieeju jaunu dalībvalstu uzņemšanai.
Proti, Igaunija ir pret jebkādu noteikumu maiņu iestāšanās procesā. «Mūsu nacionālajās interesēs ir tas, lai Latvija būtu eiro zonā,» piebilda Igaunijas prezidents.
Pārrunājot Eiropas Savienībā notiekošos politiskos procesus un tendences, Igaunijas prezidents pauda uzskatu, ka izaugsmes politikai, kuras nepieciešamība nereti tiek uzsvērta atsevišķu valstu vadītāju paziņojumos, ir jābūt kā taupības pasākumu un izdevumu samazināšanas rezultātam, nevis pašmērķim. Ilvess pauda bažas par šādas pieejas esamību, uzsverot, ka«izaugsme nevar rasties no izdevumu palielināšanas».
Abu valstu vadītāju un delegāciju sarunās tika skarta arī Visaginas AES jautājums, kura daudzpusējās vienošanās parakstīšanai strauji tuvojas beigu termiņš (22.jūnijs). Abi prezidenti bija vienisprātis par to, ka šādam līgumam jābalstās uz komerciāliem pamatiem un tikai pēc tam, ja nepieciešams, diskusijās var piesaistīties valstu valdības.
Kā viens no abu valstu veiksmīgākajiem sadarbības piemēriem sarunās tika minēts ziņojums par Latvijas un Igaunijas attiecību attīstību nākotnē, kas ietver rekomendācijas divpusējās sadarbības tālāku attīstīšanu un ir spilgts piemērs reālai starpvalstu sadarbības padziļināšanai visdažādākajās jomās un līmeņos. 2010.gada 10.decembrī Rīgā notika pirmā Latvijas-Igaunijas sadarbības ziņojuma ieinteresēto pušu konference, kuras ietvaros tika spriests par sadarbību izglītībā, kultūrā, masu mediju jomā, par uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī tūrismu. Savukārt 2011.gada 16.decembrī Tartu norisinājās otrā konference, kura pilnībā tika veltīta izglītības tēmai. Konferences dalībnieki diskutēja par augstākās izglītības, zinātnes, profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumiem, kā arī izvērtēja izglītības kvalitātes un abu valstu izglītības iestāžu sadarbības iespējas.
Latvijas Prezidents sarunā pauda atbalstu «Rail Baltica» projekta īstenošanai Baltijas valstīs.
Bērziņš atzina, ka «Rail Baltica» ir nozīmīgs ne vien Baltijas valstu transporta infrastruktūras attīstībai, bet arī nodrošinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas transporta tīklos. Vienlaikus Bērziņš pauda viedokli, ka nepieciešams turpināt aktīvu sadarbību projekta realizācijai vajadzīgā finansējuma piesaistē un ekonomiski izdevīgākā maršruta izstrādē.