Gadu pēc vēlēšanām, Ekonomistu apvienības 2010 ekspertu grupa ir novērtējusi varas partiju solījumu izpildi un valdības rīcības atbilstību pirmā gada darbības un rezultātu iespējām, portālu «Apollo» informēja apvienībā.
Latvijas valdība gada laikā izpildījusi 66,6% no solītā (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Analizējot 12 jomas, kas veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi un darīto salīdzinot ar pirmsvēlēšanu solījumiem, eksperti valdības darbību vērtē kā daļēji atbilstošu pirmā gada darbības un rezultātu iespējām - kopējā atzīme jeb vidējais aritmētiskais iznākums ir 66%.
Latvijas svarīgākais izaicinājums šajā vēlēšanu ciklā ir spēja radīt cilvēkos vēlmi apzināti saistīt savu un savu bērnu nākotni ar Latviju, uzskata vērtētāju grupas vadītājs Mārtiņš Bondars. Ekspertu grupa - Olga Ertuganova un Edmunds Krastiņš (makroekonomika), Juris Cebulis (mikroekonomika) Filips Rajevskis (sabiedrības attīstība) un Lauris Liepa (tieslietas) pēc īpašas metodikas analizēja, kā tiek pildīts pirms vēlēšanām solītais – vai attiecīgajā jomā valdības darbība atbilst pirmā gada rezultātu iespējām, daļēji atbilst, vai, iespējams, nekas nav darīts attiecīgās problēmas novēršanai.
«Salīdzinot kvantitatīvos rādītājus un vērtējot valdības rīcību četrās būtiskās sadaļās – sabiedrības attīstība, makro un mikroekonomika, kā arī tiesiskuma stiprināšana, mēs nonācām pie vienota slēdziena par šādu novērtējumu. Savukārt motivācijas apraksts atbildīgās jomas ekspertam var atšķirties no pārējās ekspertu grupas dalībnieku viedokļiem», norāda Bondars.
Laikā, kad pasaulē valda finansiāli un ekonomiski nestabila gaisotne, stabila valdība Latvijai kalpo par būtisku priekšrocību neparedzamu globālo notikumu un risku pārvarēšanai. Tradicionāli, jebkuras valdības pirmais darba gads ir būtisks lielu un nozīmīgu jautājumu saskaņošanai koalīcijā, tādēļ pirmā gada vērtējumā šis faktors ir jāņem vērā.
Nākamajiem gadiem raksturīgā priekšvēlēšanu gaisotne bremzēs lēmumu pieņemšanas gaitu, norāda vērtējuma autori.
2011.gada beigu akūtie jautājumi, uz kuriem valdībai bija jārod atbildes, saistīti ar bezdarba mazināšanu, iedzīvotāju skaita sarukšanu, un sociāli ilgtspējīgu finanšu politiku. Savukārt, vidēja termiņa izaicinājumi, kuri prasīja valdības uzmanību, bija darbs pie eiro ieviešanas 2014.gadā, valsts vidēja termiņa parāda pārfinansēšana un prognozējamas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.
Valdības pirmajā darba gadā eksperti ir pozitīvi novērtējuši valdības centienus un rīcību Māstrihtas kritēriju nodrošināšanai, kas ļautu Latvijai kļūt par Eirozonas valsti 2014.gadā.
Šai valdībai eiro ieviešana ir ļoti skaidra, nepārprotama un Latvijai svarīga prioritāte, un tās rīcība ir mērķtiecīgi pakārtota darāmajam. Māstrihtas kritēriju ievērošana palīdz nodrošināt Latvijai vēlamos makroekonomiskos rādītājus - zemu inflāciju, vadāmu valsts parādu, fiskālo disciplīnu ar centieniem sabalansēt budžetu un spēju ilgtermiņā izvietot parādus starptautiskajos tirgos par prognozējām izmaksām.
Tajā pašā laikā atbildīga makroekonomiskā politika un eiro ieviešana nav noteicošie faktori cilvēku vēlmei dzīvot Latvijā, jo tie tiešā veidā nenozīmē bezdarba samazinājumu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, konkurētspējīgu izglītību, efektīvu un taisnīgu tiesu, absolūtās un relatīvās nabadzības mazināšanos, dzimstības pieaugumu, utt. Lai varētu cerēt panākt svarīgas valstiskās un sabiedriskās prioritātes, tām ir jāatspoguļojas valdības kopējos centienos. Piemēram, izglītības ministra aizsāktais darbs pie konkurētspējīgākas izglītības nodrošināšanas, ir viena ministra prioritāte, kura līdz šim netiek pozicionēta kā visas valdības rūpe, norāda Filips Rajevskis.
Kopīgu prioritāšu trūkums (izņemot eiro ieviešanu) liedz vai mazina iespēju uzstādīt un sasniegt ambiciozus mērķus, jo nopietnas prioritātes pārsvarā ir risināmas kopīgi divām vai vairāk ministrijām, tas prasa Saeimas vairākuma atbalstu un sabiedrības uzticēšanos. Jāapzinās, ka līdzcilvēku vēlmi dzīvot un darboties Latvijā būtiski ietekmē arī sabiedriskie procesi, citu neatkarīgu institūciju darbība un veikums, kā arī Latvijas iedzīvotāju rīcība.
«Gada nogrieznis ir pietiekami īss, lai varētu pilnībā novērtēt pieņemto lēmumu ietekmi uz valsti, sabiedrību un cilvēkiem. Tomēr - šajā laikā pieņemtie lēmumi kalpo par norādi gan valdības spējai izprast stāvokli Latvijā, Eiropā un pasaulē, gan par valdības rīcības un sadarbības spējām. Tādēļ gada izvērtējums, lai no kura skatapunkta vērtēts, var kalpot, galvenokārt, par indikatoru nākotnes notikumiem», uzskata Bondars.