Latvijas Valsts mežu institūta «Silava» pētnieki izgudrojuši energoefektīvu un mobilu ēterisko eļļu destilācijas iekārtu, raksta «Dienas Bizness».
Latvijas zinātnieki izgudrojuši energoefektīvu un mobilu ēterisko eļļu destilācijas iekārtu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā teikts februārī apstiprinātajā Latvijas patentā, izgudrojums attiecas uz ēterisko eļļu iegūšanas metodēm no augu valsts izejvielām, izmantojot pārstrādes procesu ar tvaiku. Metode paredz 50 līdz 50 grādu pēc Celsija skalas silta hidrosola atkārtotu iztvaicēšanu tvaika ģeneratorā. Ar ātkārtoti iegūto tvaiku caurpūš izejvielu, tvaiku kondensē, kondensātu ievada nostādinātājā un sadala ēteriskajās eļļās un hidrosolā. Hidrosolu vairākas reizes iztvaicējot, kondensējot un nostādinot, tas piesātinās ar ūdenī šķīstošajām eļļu sastāvdaļām, kuras nostādinātājā izdalās kopā ar nešķīstošajām frakcijām.
«Silavas» vadošais pētnieks Māris Daugavietis skaidro, ka ar šo paņēmienu tiek iegūts vairāk ēterisko eļļu un ieguves procesā jāpatērē mazāk enerģijas.
«Mūsu skujkokiem eļļu saturs ir niecīgs - 0,5% no sausnas, salīdzinot, piemēram, ar piparmētrām un citām tamlīdzīgām ēterisko eļļu kultūrām, tāpēc jācenšas dabūt ārā maksimāli visu,» skaidro Daugavietis, uzsverot, ka ar jauno izgudrojumu vienlaikus var iegūt ūdenī šķīstošo un arī nešķīstošo daļu.
Pētnieks norāda, ka jauno iekārtu iespējams izmantot lauka apstākļos, kas ievērojami samazina ražošanas procesa izmaksas.
«Skuju zaļenis ir viegls materiāls, nekad nevar mašīas kravnesību noslogot. Izslēdzot no ražošanas cikla transportu, rodas lieli ietaupījumi,» stāsta Daugavietis.
Pārvietojamās iekārtas aptuvenās izmaksas ir 5000 latu, un tās iegādē ieinteresēti varētu būt ārstniecības augu audzētāji. «Protams, jārēķina, cik liels piparmētru vai lavandu lauks ir zemniekam,» sacīja Daugavietis.
Viņaprāt, Latvijai ir liels potenciāls augu izmantošanā, jo tīra vide un bagāta augu valsts nav tikai «sekla frāze tūrisma bukletā». Nesen veikts mežu pētījums apliecinājis, ka Latvijas meži patiešām nav piesārņoti ne ar pesticīdiem, ne smagajiem metāliem.
Pagaidām gan nav iespējams sākt jaunās ierīces ražošanu, jo projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, un projekta īstenošanas noteikumi to neļauj.
«Jūnija beigās projekts beidzas, un tad man piecus gadus mierīgi jāsēž. Nedrīkstu ieviest vai pārdot. Ja to izdaru, jāatmaksā visa projekta nauda,» stāsta Daugavietis.
Izglītības un zinātnes ministrija, kas administrē šo projektu, norāda, ka projektu iesniedzēji var izvēlēties līdzmaksājuma apjomu un atbilstoši tiem komercializācijas iespējas.
Izgudrojuma kopējās izmaksas bijušas 75 300 latu, tostarp 69 700 latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Patlaban izgudrojumu aizsargā Latvijas patents un pētnieki to virza uz starptautiska patenta iegūšanu, tomēr tā uzturēšana ir dārga, un Daugavietis pieļauj, ka institūtam varētu nebūt pietiekami daudz līdzekļu.