Šo trešdien pie Ventspils deputāta Aivara Lemberga ciemos bija atbraucis Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Abu attiecības esot tik senas, ka Krievijas vēstnieks jau pie sarunām ar Lembergu esot pieradis. Tāds sīkums, ka Lembergs juridiski Ventspils vadību nepārstāv, sarunu gaisotni neietekmēja.
Kā vēstī Tv3 raidījums «Nekā personīga», ka parasti, kad Ventspilī ierodas oficiālas ārvalstu amatpersonas vai ārvalstu delegācijas, ar tām runā Lemberga vietnieks Jānis Vītoliņš. Vešņakovs šādas formalitātes uzskatījis par liekām, un Ventspilī runāja ar Lembergu kā ar pilntiesīgu pilsētas saimnieku.
Lai arī durvis bija ciet, aiz tām saruna bija dzirdama. Vispirms Lembergs palepojās ar pilsētas uzņēmumu attīstību. Viņš esot devis uzdevumu pašvaldībai saregulēt mācību iestādes tā, lai sagatavotu jaunos kadrus tranzītam pasaules līmenī.
Tad Lembergs pievērsās politikai. Ar aizrautību iezīmēja Repšes nākamās partijas spīdošās izredzes. Sevišķi vērtīgs kadrs tur esot Edgars Jaunups. «Vienotību» eksmērs raksturoja kā neviendabīgu. Tur esot Lolitas Čigānes un pragmatiskais gals, ar kuriem varot vienoties. Arī ar nacionāļiem varot vest konstruktīvas sarunas. «Reformu partija», tai gan klāšoties nelāgi. Deputāts arī pieļāva, ka Saeimā varot pieņemt viņam nelabvēlīgo likumu, kas liedz deputāta statusu personām, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana. Tomēr viegli deputātiem to panākt nebūšot.
Kad saruna nonāca pie zaļajiem zemniekiem, fokusā bija Lemberga izredzes pašvaldību vēlēšanās. Sarunu biedri nonāca pie secinājuma, ka tās ir nesatricināmas. To Lembergs pierādīja ar SKDS pētījumu, kas apliecina nedalītu pilsētnieku atbalstu.
Pēc stundu garās sarunas Lembergs atļāva ienākt vietniekam Vītoliņam, kas gaidīja aiz durvīm.
Sanākušajai presei Vešņakovs stāstīja, cik augstu vērtē Lemberga darbu Ventspilī. Krievijas un Ventspils attiecības esot labākas, nekā ar Latvijas valsti kopumā. Par politiskajām konsultācijām sarunas dalībnieki presei nestāstīja.
Vaicāts, vai ar Vešņakovu pārrunāti arī kādi politiskie jautājumi, Lembergs atbildēja noraidoši. Viņš noliedza, ka tika pārrunātas arī politiskās nianses saistībā ar pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām.
Vešņakovs, vaicāts, vai ar Lembergu pārrunāti jautājumi par politisko situāciju Ventspilī vai Latvijā kopumā, sacīja: «Nē, mēs tā konkrēti par šo tēmu nerunājām, protams, es viņam uzdevu jautājumu, vai viņš piedalās vēlēšanās un kādas ir viņa prognozes. Saņēmu atbildes.»
Vešņakovs atbildēja noraidoši arī uz jautājumu, vai tikšanās laikā tika runāts par partijām, kā arī to, kuras ir vairāk perspektīvas un kuras - mazāk.
Vešņakovu interesēja Lemberga viedoklis par situāciju gāzes tirgū. Ar atbildi vēstnieks varēja būt sevišķi apmierināts, jo Lemberga veidolā bija atradis koncernam «Gazprom» uzticīgu atbalstītāju. Gāzes tirgus liberalizācija esot Latvijai uzspiesta no Eiropas un neizdevīga.
«Mana pozīcija ļoti vienkārša. Jāizvēlas tas variants, kas garantēti nodrošina lētāku gāzes cenu,» teica Lembergs.
Taujāts, vai «Gazprom», Lembergs atbildēja: «Man vienalga. Nu. Tā. Es tā no Latvijas viedokļa. No ražotāja un mājsaimnieces viedokļa. Ja kaut kādu Eiropas principu dēļ jāmaksā ir 20 dolāri vairāk par 1000 kubiem, atvainojiet, tad lai Brisele tad arī maksā. Tās ir sadomātas lietas, kurās spēlē citi enerģētikas spēlētāji, kuriem ir savas intereses.»
Pēc labām pusdienām restorānā «Ukraina» Vītoliņš tika nosūtīts izrādīt Krievijas vēstniecības trijotnei Ventspils uzņēmumus, arī tos, kur Lembergam caur radiem vai ofšoriem pieder daļas vai arī ir tie šos uzņēmumus kontrolē, stāsta raidījums. Vēstnieks «Nekā personīga» apgalvoja, ka Krievija vēlas paplašināt tranzītu caur Ventspils firmām.
«Ir interese, lai mums būtu sadarbība tranzīta jomā starp Latviju un Krieviju. Tā kā Ventspils tranzīta nozarē ir ļoti svarīga, pat pēc kravu apgrozījuma, ja jūs zināt, 30 miljonu tonnu kravas, tad, dabiski, ka tādēļ mums ir interese. Potenciāls, iespējas, noskaņojums pilsētas vadītājiem un ostas vadītājiem. No šejienes arī mūsu interese, - tā Vešņakovs.
