Lembergs gatavs finansēt pētījumu par zviedru okupāciju Latvijā
Komentāri: (0)
Ventspils mērs Aivars Lembergs esot gatavs personīgi finansēt zinātnisku pētījumu par zviedru okupāciju Latvijas teritorijā un tās sociāli ekonomisko ietekmi, šodien žurnālistiem sacīja Ventspils mērs.
Pašlaik jau tiekot apzināti zinātnieki, kas varētu veikt šādu nopietnu pētījumu, skaidroja Lembergs.
«Ja šis projekts izdosies, es vēlētos, lai tas būtu iespējami pieejams plašākam lasītāju lokam,» piebilda Ventspils mērs.
Lembergs atgādināja, ka joprojām nav saņēmis nekādu atbildi no Valsts prezidentes vai Prezidenta kancelejas uz vēstuli, kurā Ventspils mērs aicināja Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu vizītes laikā Zviedrijā runāt par Latvijas un Zviedrijas attiecībām pagātnē un atgādināt par «zviedru laikiem un Kurzemes hercogistes izlaupīšanu».
Vēstuli Valsts prezidentei Lembergs bija nosūtījis 29. martā, un likumā paredzētajā kārtībā divu nedēļu laikā viņam bija jāsaņem starpatbilde vai atbilde.
Kā ziņots, Lembergs vēstulē Valsts prezidentei pauda viedokli «par Zviedrijas un Latvijas attiecībām pagātnē, kuras nereti netieši ietekmē arī sadarbību starp abām valstīm mūsdienās. Nepieskaroties pretrunīgi vērtētai Zviedrijas valdības nostājai pret Latvijas Republiku 20. gadsimtā, īpaši 1940.–1990. gadā, gribētu atzīmēt Latvijas skolu mācību grāmatās, plašsaziņas līdzekļos un kopumā sabiedrības informatīvajā telpā rūpīgi koptā priekšstata par «labajiem zviedru laikiem» 17. gadsimtā maldīgumu.»
Pēc Lemberga domām, valstiskos kontaktus ar Zviedriju pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas vēsturiskā skatījumā ierasti pavada šie stereotipiski pozitīvie priekšstati, kas uzsver zviedru varas laika pozitīvo ieguldījumu kultūrā, izglītībā, saimnieciskajā dzīvē, latviešu tautas attīstībā. «Ja šāds vērtējums ir pareizs, tas varētu atbilst tikai un vienīgi vienas Latvijas daļas — Vidzemes, toreizējās Zviedrijas Karalistes sastāvdaļas — vēsturiskās attīstības izpratnei. Pārējām mūsdienu Latvijas valstī ietilpstošajām teritorijām zviedru kā kaimiņu klātbūtne bija destruktīva un postoša, to attīstību kavējoša,» vēstulē min Lembergs un piebilst: kā tāda tā jāvērtē vispirms attiecībās ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, 16.–18. gadsimta puspatstāvīgo, tomēr vienīgo vietējo valstisko veidojumu.
Hercogistes sasniegumus saimnieciskajā jomā un straujo uzplaukumu 17. gadsimta vidū, kas ietekmēja ne tikai valdošās muižniecības, bet arī katra Kurzemes un Zemgales iedzīvotāja dzīvi, pārtrauca un faktiski iznīcināja zviedru iebrukums 1658.–1659. gadā, izpostot tādas pilsētas kā Jelgavu, Kuldīgu, Ventspili un citas, zviedru karaspēks bija arī galvenais šo teritoriju postītājs Ziemeļu kara laikā 18. gadsimta pašā sākumā, atgādina Ventspils mērs.
Par zviedru karaspēku sirojumiem šajā laikā daiļrunīgi liecina daudzie ar hercogisti saistītie priekšmeti un dokumenti, kas pašlaik atrodami Zviedrijas muzejos un arhīvos, piemēram, Kurzemes militāro vienību karogi, Kurzemes hercogu ieroči — musketes, pistoles, zobeni, hercoga Jēkaba medību garnitūra Ziemeļu muzejā un Skūklosteras pils muzejā un citi.
Lembergs vēstulē norāda, ka tieši zviedru iebrukuma laikā Jelgavā tika nolaupīta un izvesta uz Rīgu bagātīgā hercogu bibliotēka, kas, vēlāk nokļūstot Krievijas rokās, kā nozīmīgs grāmatu krājums tika iekļauts Pēterburgas Zinātņu akadēmijas bibliotēkās sastāvā.
«Saprotot, ka gadsimtu ritums pamatoti ir radījis noilgumu senajiem pāri nodarījumiem, tomēr uzdrošinos Jūs aicināt atklāti vērtēt un runāt par Zviedrijas vēsturisko lomu Latvijas senākajā vēsturē, kā arī inspirēt šādu jautājumu risināšanu Latvijas un Zviedrijas savstarpējās attiecībās,» aicina Ventspils Domes priekšsēdētājs.
Vēstulē prezidentei Ventspils mērs aicina rosināt Zviedrijas Karalisti atzīt savas 17.–18. gadsimta ārpolitikas un militāro iebrukumu tagadējās Latvijas teritorijas rietumu daļā destruktīvo ietekmi un postošās sekas šo teritoriju turpmākajai vēsturiskajai attīstībai, kā arī risināt jautājumu par iespējamās kompensācijas saņemšanu no Zviedrijas puses un iniciēt sarunu sākšanu, lai noslēgtu starpvalstu līgumu par priekšmetu ar kultūrvēsturisku vērtību, kas saistīti ar Latvijas teritoriju un kas nokļuvuši Zviedrijā minēto iebrukumu gaitā veikto laupīšanu dēļ, atpakaļ nodošanu Latvijas valstij.
«Pieļauju, ka pašlaik, kad Latvija un Zviedrija ir Eiropas Savienībā (ES) un pēc ES Konstitūcijas pieņemšanas jau būs faktiski vienotā valsts veidojumā, būtu lietderīgi sākt taisnīgu vēsturisku atdošanas akciju, kas būtu labs piemērs arī citām valstīm,» žurnālistiem iepriekš skaidroja Lembergs.
