Lembergs: Runas, ka valdība ir rūpējusies par Latvijas enerģētisko drošību, ir tukšu salmu kulšana (101)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Veids, kā Latvijas valdība pēdējo piecu gadu laikā ir risinājusi jautājumu par iespējām būvēt reģionāla mēroga sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā, ir spilgts piemērs tam, kā nedrīkst vadīt valstiski svarīgu projektu, līdz ar to visas runas par to, ka valdība ir rūpējusies par Latvijas enerģētisko drošību, esot tukšu salmu kulšana, - tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).

«Tas, kā sašķidrinātās gāzes termināļa projekta attīstības jautājumu ir risinājusi un vadījusi Latvijas valdība pēdējos piecus gadus, ir ļoti spilgts piemērs, kā valstiski svarīgi projektu nedrīkst vadīt. Šī projekta vadība, šīs idejas attīstība ir bijusi absolūti bezatbildīga, neprofesionāla, netālredzīga. Jāsaka, ka būtībā vadība nav bijusi,» atzina Lembergs. Līdz ar to arī likumsakarīgs esot rezultāts, ka Latvija šajā cīņā par reģionāla mēroga sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Baltijas valstīs ir zaudējusi saviem kaimiņiem, atzina Lembergs.

Pēc Ventspils mēra domām, nepareizi jau pašā sākumā bijis tas, ka kompānijai «Latvenergo» uzdots sagatavot projektu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Rīgas brīvostā, kaut gan «Latvenergo» nav nekāda sakara ne ar ostu, ne ar termināļiem. «Jau tas vien parāda pilnīgu nekompetenci un bezatbildību,» norādīja Lembergs.

Kļūdains valdības solis Lemberga ieskatā bijis arī uzdevums sagatavot termināļa būvniecības projektu Rīgas ostā, neanalizējot citas alternatīvas. Reaģējot uz šādu toreizējās valdības rīcību, Ventspils brīvosta savulaik nolēma, ka nepieciešams veikt izpēti par to, vai šādu projektu ir iespējams realizēt Ventspils ostā konkrētos apstākļos, jo šādā projektā jārēķinās ar drošības zonām un to nevar realizēt jebkurā vietā, un vai šāds Ventspils projekts varētu konkurēt ar līdzīgu projektu Rīgā, Klaipēdā, atsevišķās Igaunijas ostās un Somijā. Šis pētījums ir veikts 2010.gadā.

«Mēs vienkārši aicinājām tā laika Latvijas valdību salīdzināt, kurš no projektiem - šajā gadījumā Rīgas vai Ventspils - ir konkurētspējīgāks no ekonomiskās efektivitātes un enerģētiskās drošības viedokļa, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju un Somiju. Diemžēl ir pagājuši četri gadi un šis darbs nav veikts. No tā arī loģiski izriet, ka Latvija, nespējot definējot visizdevīgāko projektu, līdz ar to nespējot to aizstāvēt, ir zaudējusi gan Lietuvai, gan Igaunijai, gan Somijai. Tas ir loģisks rezultāts,» atzina Lembergs.

«Tā politika, ko ir realizējis Ministru kabinets (MK), ir vērsta nevis uz Latvijas enerģētisko drošību, bet uz to, lai Latvija enerģētiski būtu maksimāli nedroša, maksimāli atkarīga, maksimāli piesaistīta, maksimāli vārga. Visas pārējās runas ir tukša muldēšana, tukšu salmu kulšana, ja runā konkrēti par sašķidrinātās gāzes termināli,» norādīja Lembergs, vienlaikus atzīstot, ka enerģētikas jomā kaut kas tomēr esot arī darīts. »«Kurzemes loks», ko «Latvenergo» realizē, ir neapšaubāmi pareizs projekts. Tas, ka tika stimulēta pāreja no naftas produktiem uz šķeldu, arī ir pareizi, bet tas nav izšķiroši, tas neveido enerģētisko drošību,» norādīja Lembergs.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs šonedēļ izteicies, ka uz reģionālā termināļa būvniecību pretendē Igaunija un Somija, un esot skaidrs, ka trīs reģionālie termināļi nav pareizākais ceļš. Latvijā drīzāk esot jādomā par savu maza mēroga nacionālu termināli, kas varētu atrasties Rīgā, Ventspilī vai Skultē. Pēc Spiridonova teiktā, šāda nacionāla mēroga termināļa izveidē varētu ieguldīt valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Lembergs gan šos izteikumus vērtē piesardzīgi: «Līdz šim Eiropas Savienība (ES) šāda veida projektam atbalstu nav definējusi. Tā ir definējusi tikai vienu projektu uz visām trim Baltijas valstīm. Protams, Latvijas valsts pēc būtības ir atteikusies no ES naudas šāda veida projektam, un, ja mēs esam tik bagāti, ka varam finansēt no valsts budžeta... Bagāts dara, kā grib, nabags, kā var».

Ventspils mērs norādīja, ka Latvijas valdībai, pirmkārt, ir jāpieņem lēmums par skaidru enerģētisko politiku - šī politika ir jādefinē un jārealizē: «Uzrakstīt papīrus jau mēs protam, tur nav jautājumu. Ir Nacionālais attīstības plāns, «Latvija 2030», ir katrai nozarei savas attīstības pamatnostādnes [..], tur viss būtu skaidrs, bet ir jau svarīga griba un prasme realizēt politiskos attīstības dokumentus. Pagaidām šādas mērķtiecīgas darbības šajā virzienā nav,» rezumēja Lembergs.

Kā ziņots, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus «Booz&Company». Konsultanti savā ziņojumā norādīja uz vairumu priekšrocību, termināli būvējot Igaunijā, kā arī uzsvēra vairāku citu projektu nozīmi gāzes piegādes jomā. Līdzīgi ieguvumi tika minēti arī scenārijam, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.

Igaunija un Somija šā gada marta sākumā parakstīja kopīgo nodomu memorandu par dabasgāzes cauruļvadu «BalticConnector», kas savienos abas valstis, un divu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvniecību.

Komentāri (101)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu