Līdz 2030.gadam Latvijā varētu atgriezties apmēram 120 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, kas ir aptuveni 62% no iedzīvotāju skaita, kas valsti pameta laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam, otrdien diskusijā par nodarbinātību, migrāciju un diasporas potenciālo devumu Latvijas ekonomikas attīstībai sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperts Normunds Ozols.
Augstākā reemigrācijas intensitāte varētu būt ap 2020.gadu, bet vēlāk ekonomiskā motivācija, lai atgrieztos valstī, vairs nebūs tik spēcīga, atzina Ozols, norādot uz iekšzemes kopprodukta pakāpeniska samazinājuma prognozēm turpmākajos gados. «Vēlāk [pēc 2020.gada] šī ekonomiskā motivācija nebūs tik spēcīga, kā arī tie cilvēki, kas ir aizbraukuši, saites ar savu valsti, visticamāk, zaudēs, tādējādi arī šis Latvijas valsts piederīgo reemigrācijas rādītājs pēc 2020.gada pakāpeniski samazināsies,» pastāstīja Ozols.
Savukārt nodarbinātības tendences līdz 2030.gadam palielināsies, minēja EM eksperts un prognozēja, ka nodarbinātības rādītājs no pašreizējiem 53% varētu pieaugt līdz 65% 2030.gadā, bet dabisko bezdarba līmeni valstī varētu sasniegt ap 2020.gadu.
Ozols arī uzsvēra, ka turpmākajos gados arī sagaidāms, ka strukturālās problēmas darba tirgū varētu pastiprināties, to saistot arī ar plaisas palielināšanos starp ekonomiski aktīvajiem un mazāk aktīvajiem Latvijas reģioniem. EM pārstāvis minēja ‒ lai to novērstu, nepieciešama lielāka darba tirgus elastība, kompleksa reģionālā politika, kā arī demogrāfiskā politika, kurā uzsvars būtu likts uz reemigrāciju un dzimstības palielināšanu valstī.
«Šeit ir jāuzsver, ka EM ir sākusi atbilstošus pasākumus šajā jomā. Līdz šā gada beigām plānots izstrādāt reemigrācijas atbalsta pasākuma plānu, kurā tiks definēti galvenie veicamie uzdevumi, nepieciešamie resursi un arī laika grafiks atbilstoši plāna īstenošanai,» informēja Ozols.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagājušajā nedēļā nāca klajā ar iniciatīvu izstrādāt reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu.
«Jāņem vērā, ka jaunas darbavietas Latvijā veidosies pakāpeniski un attiecīgi arī esošo bezdarbnieku un emigrējušo iedzīvotāju integrācija darba tirgū iespējama tikai ilgākā laika periodā. Tāpēc vienlaikus jāstrādā arī pie produktivitātes un konkurētspējas, kas ļautu celt darbinieku atalgojuma līmeni. Darbavietas pieejamība lielai daļai aizbraukušo nebūs vienīgais stimuls atgriezties Latvijā, tāpēc ir jāpieaug arī algām, un tas ir katras nozares produktivitātes pieauguma jautājums, proti, cik efektīvi tiks izmantoti ražošanas resursi. Uzņēmumiem ir jāturpina pilnveidot, modernizēt savu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, lai virzītos uz augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu un attiecīgi varētu celt algas darbiniekiem, nevis konkurētspēju noturēt uz salīdzinoši zemu algu rēķina,» iepriekš atzina Pavļuts.
Darba grupu plāna izstrādei paredzēts izveidot līdz 20.jūlijam.
