Lielbritānija pirmdien mudinājusi Eiropas Savienību (ES) vienoties par «tālākām sankcijām» pret Krieviju, reaģējot uz krīzes eskalāciju Ukrainas austrumos.
Lielbritānija mudina ES noteikt Krievijai jaunas sankcijas (67)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs sacīja: «Es šodien iestāšos par to, ka reakcijai uz Krievijas uzvedību ir jābūt tālākām sankcijām. Eskalācijai ir jābūt sekām,» sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka pēdējo 48 stundu notikumi, «nenoliedzami, ir turpmāka krīzes eskalācija un tā ir ļoti bīstama».
Pēc ministra teiktā, nav «šaubu, ka to izplānojusi un īstenojusi Krievija».
Heigs arī uzsvēra, ka Krievijas paziņojumiem, ka tai neesot nekādas saistības ar notikušo, «nav nedz drusciņas ticamības».
Krievijas rīcība, kas līdzinās Krimā pieredzētajiem notikumiem, nozīmē, ka pienācis laiks apspriest papildu sankciju noteikšanu, piebilda Lielbritānijas ārlietu ministrs.
Tikmēr citi viņa kolēģi bija skeptiskāk noskaņoti.
«Mēs neatrisināsim problēmu ar sankcijām,» norādīja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, uzsverot, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sekmīgas ceturtdien Ženēvā paredzētās četru pušu sarunas, kurās piedalīsies Ukraina, Krievija, ES un ASV. «Mēs nedrīkstam visu uzmanību veltīt tikai sankcijām.»
Savukārt Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans paziņoja, ka ir pāragri spriest par jaunām sankcijām, taču brīdināja, ka ES jābūt gatavai spert nākamo soli, ja Krievija negrasīsies atkāpties.
Sestdien un svētdien bruņoti kaujinieki ieņēma administrācijas un drošības dienestu ēkas vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās, un telekanāls «1+1» pirmdien vēsta, ka prokrieviskie kaujinieki Slovjanskā nošāvuši četrus cilvēkus.
ANO Drošības padomes sēdē, kas saistībā ar situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos svētdien vakarā tika sasaukta pēc Krievijas iniciatīvas, Maskavas nostāja neguva pārējo dalībvalstu atbalstu. Gluži pretēji, Krievijas politika, kas vērsta uz krīzes eskalāciju Austrumukrainā, izpelnījās asu pārējo dalībvalstu nosodījumu, bet ASV pat Krieviju apsūdzēja melos.
Rietumvalstis vairākkārt norādījušas uz līdzību starp krīzes eskalāciju Austrumukrainā un notikumiem, kas ievadīja Krimas okupāciju un aneksiju.