Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien atkārtotā balsojumā tomēr devusi zaļo gaismu referendumam par iespēju aizliegt pārdot Lietuvas zemi ārvalstniekiem. Tagad galīgais lēmums par to, vai izsludināt referendumu, būs jāpieņem Seimam.
Lietuvas CVK tomēr dod zaļo gaismu zemes referendumam (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai šāds referendums varētu notikt, tā iniciatoriem triju mēnešu laikā bija jāsavāc vismaz 300 000 pilsoņu paraksti. Kā paziņots CVK sēdē, komisijas rīcībā nodots 300 061 likuma prasībām atbilstošs paraksts.
Neraugoties uz šiem skaitļiem, komisija pirmajā balsojumā tomēr nepieņēma lēmumu atzīt visus parakstus par derīgiem un nodot jautājumu Seimam - seši CVK locekļi gan atzina, ka savākts pietiekams parakstu skaits, viens balsoja pret, bet septiņi atturējās.
Šāds negaidīts iznākums radīja apjukumu referenduma atbalstītājos, kas jau labu laiku pirms sēdes pulcējās pie CVK ēkas, un apstulbināja arī medijus, kas kaislības ap parakstiem salīdzina ar īstu detektīvstāstu.
Tomēr komisija nolēma sēdi turpināt, un jaunā balsojumā, kas tika sarīkots pēc pārtraukuma, par derīgiem šos parakstus atzina jau 12 komisijas locekļi, bet pret balsoja trīs.
Atsevišķā balsojumā CVK arī nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā par iespējamu parakstu viltošanu. Šādu soli atbalstīja 11 CVK locekļi, pret to balsoja divi, vēsta «Delfi.lt».
Pirmo balsojumu kritiski vērtēja arī CVK priekšsēdētājs Zenons Vaigausks, norādot, ka tagad komisijai «neapšaubāmi nāksies staigāt pa tiesām» un ka vienas daļas CVK locekļu balsojumu noteikuši «nevis argumenti, bet politiskā pārliecība».
Tie CVK locekļi, kuri pirmajā reizē nebalsoja par parakstu apstiprināšanu, ierosināja vēlreiz pārbaudīt visus 300 000 parakstus, jo pirmajā reizē tie esot pārbaudīti tikai pēc nejaušas atlases principa.
«Rodas iespaids, ka jūs pieprasāt pārbaudīt parakstus tikmēr, kamēr tiktu atzīts, ka to nepietiek,» paziņoja Vaigausks.
Saskaņā ar sākotnējiem datiem iniciatoriem bija izdevies savākt pat 321 480 parakstu, taču CVK par derīgiem atzina tikai 292 200 parakstus, vienlaikus atļaujot iniciatīvas grupai novērst tos trūkumus, kas uzskatāmi par nebūtiskiem.
Janvāra beigās CVK arī sprieda, vai zemes referenduma iniciatīvu nevajadzētu apturēt, jo tā varētu būt pretrunā gan ar Lietuvas konstitūciju, gan valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Pirms tam Konstitucionālā tiesa bija atzinusi, ka Lietuvā nav pieļaujami nekādi konstitūcijas grozījumi, kas būtu pretrunā ar tām saistībām, kuras valsts uzņēmās, iestājoties ES, tātad iecerētais referendums būtu antikonstitucionāls. Tomēr ar niecīgu pārsvaru komisija nolēma, ka pati to neapturēs.
Jaunais komisijas lēmums attiecībā uz balsu skaita pietiekamību tika gaidīts jau no februāra sākuma.
Pagājušajā piektdienā CVK paziņoja, ka tai radušās aizdomas, ka precizētajās parakstu vākšanas lapās vienā daļā gadījumu varētu būt parakstījušās citas personas nekā pirmajā reizē, un tā lūdza referenduma iniciatoriem paskaidrojumus par 348 parakstiem, brīdinot, ka par iespējamo parakstu viltošanu var vērsties pie tiesībsargāšanas iestādēm.
Kā atgādina portāls «Vz.lt», Seima valdošās koalīcijas partijas paudušas gatavību atbalstīt referenduma izsludināšanu, savukārt opozīcija solījusi izmantot visas iespējas, lai noskaidrotu, vai šāds referendums būtu konstitucionāls.
Jau ziņots, ka maijā beigsies aizliegums ārvalstniekiem iegādāties Lietuvā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Raizējoties par iespējamo zemes iztirgošanu, referenduma iniciatori aicina Lietuvas konstitūcijā noteikt, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij. Viņi norāda, ka, pārdodot zemi ārvalstniekiem, «tiek pārkāpts Lietuvas teritoriālās integritātes princips».
Savukārt valdība brīdinājusi, ka tādi ierobežojumi būtu pretrunā ar saistībām, kuras Lietuva uzņēmusies, stājoties Eiropas Savienībā, un sola gādāt par papildu drošības svirām, kas novērstu spekulāciju ar zemi.
Tikmēr prezidentes Daļas Grībauskaites padomnieks norādījis, ka prezidente atbalsta pilsoņu centienus visus svarīgākos sabiedrību skarošos jautājumus risināt referenduma ceļā, bet uzskata, ka referenduma galīgais mērķis jāizklāsta ļoti skaidri un pašreizējā iniciatīva par zemes pārdošanas ierobežojumiem galu galā var novest pie Lietuvas izstāšanās no ES. Vienlaikus viņš atzinis, ka pati referenduma iniciatīva un cilvēku lielā atsaucība liecina par to, ka minētais jautājums nav pienācīgi risināts politiskajā līmenī.