Strauji tuvojas noslēgumam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa latgaļu sievai Martai paredzētā pieminekļa tapšanas pirmā stadija, kurā tas tiks darināts mālā, informē Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Osvalds Zvejsalnieks. Viņš ir arī entuziastu grupas pārstāvis, pateicoties kuras iniciatīvai piemineklis ne tikai praktiski taps, bet arī tiks uzstādīts netālu no Aglonas bazilikas, portālu «Apollo» informēja Jānis Riņķis, sabiedrisko attiecību speciālists.
Kā liecina pētnieku rīcībā esošā informācija, 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību Mindaugs kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta, kura cēlusies no Latgales ķēniņu dzimtas un bijusi Madalānu pilskunga meita. Marta tika kronēta par Lietuvas karalieni atbilstoši sava laika tradīcijām - ar pāvesta svētību.
Mindaugs 13.gadsimtā apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pats, ietekmējoties no sievas, pieņēma kristīgo ticību un nokristīja arī tautu. Kā vēsta leģenda, 1263.gadā ceļā uz Aglonu pie sievas radiem Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus nogalināja Lietuvas augstmaņi. Karalis turpat Aglonā arī apbedīts.
Tam par labu liecina 17.gadsimta luterāņu mācītāja Rīvija hronikā minētais fakts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Tiesa, līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: «Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta...» Pēc vienas versijas izriet, ka torņa drupas bijušas pie tagadējiem kapiem. Taču pastāv arī tāds uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Osvalds Zvejsalnieks stāsta, ka viņa kolēģim Jonam Pleckevičam, kurš daudzu gadu ilgumā, pētot Sanktpēterburgas-Varšavas trakta vēsturi, ir interesējies arī par šo leģendu, citu versiju par Mindauga kapavietu neesot izdevies atrast. Par Mindauga kapu un kapa plāksni ir rakstījis arī monsinjors Trops. «To var izlasīt arī pie Bazilikas ieejas novietotajā vēsturiskajā uzziņā. Es zināju, arī par Martu no Madalāniem, taču man nebija zināms fakts, ka viņa tika kronēta kopā ar Mindaugu,» sacīja Zvejsalnieks.
Profesors apliecināja, ka, lai gan šobrīd piemineklis top izteikti pateicoties entuziastu ziedojumiem, kuri galvenokārt nāk no Lietuvas, palīdzība noteikti nāktu par labu arī no Latvijas puses. «Ir jāsaprot, ka tas nav piemineklis vienkārši kaut kādam svešzemju karalim. Tā bija vienīgā Baltu karaļu ģimene mūsu vēsturē, kuras saknes sniedzas līdz Latvijai,» uzsver Zvejsalnieks.
Pašlaik piemineklis top mālā, tad to veidos ģipsī, un beigās atlies no bronzas.
Ziedojumus pieminekļa tapšanai var adresēt Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrībai (DnB BANKA: LV52RIKO0002010103785, Reģ. Nr.: 40008005063, ar norādi: Karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklim)
