Lietuviešu vecāki aicina Viļņas rajonā bērniem nodrošināt iespējas mācīties dzimtajā valodā (10)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mr. T in DC, CC BY-SA 2.0

Pulciņš lietuviešu bērnu vecāku otrdien bija sarīkojuši piketu pie Viļņas rajona pašvaldības ēkas, aicinot viņu bērniem nodrošināt iespējas bērnudārzos un skolās mācīties dzimtajā valodā, vēsta portāls «15min.lt.».

Lai gan pilsētiņas un apdzīvotās vietas ap Viļņu strauji attīstās un jaunu ģimeņu ar bērniem ir daudz, tur lielākoties var atrast tikai poļu bērnudārzus un skolas, un rajona pašvaldība nesteidz situāciju vērst par labu, apgalvo vecāki.

Viļņas rajona mēram Marijai Rekstai piketētāji iesnieguši savas prasības un piedevām uzdāvinājuši Lietuvas Republikas Konstitūciju, lai atgādinātu, kādā valstī viņa dzīvo un kādas valsts likumi viņai būtu jāievēro.

Kā stāstījusi četru bērnu māmiņa Jurga Ralīte, viņas dzīvesvietā Riešē gan darbojas atsevišķi lietuviešu un poļu bērnudārzi, tomēr lietuviešu dārziņš ir mazs un pārpildīts. «Negribu, lai rastos iespaids par kaut kādu fobiju, bet tas viss, manuprāt, liecina par zināmu tendenci. Mūsu bērniem patiešām tiek darīts pāri, par mūsu vajadzībām netiek gādāts,» viņa sacījusi.

Pēc piketa dalībnieku teiktā, Riešē darbojas padomju laikos celts bērnudārzs, kurā bērni tiek uzņemti tikai poļu grupās, bet līdzās nelielā namiņā mitinās viena vienīga lietuviešu grupiņa, lai gan uz lietuviešu vietām iesniegti kopumā gandrīz 200 pieteikumi. Kaut gan tuvākajā apdzīvotajā vietā ir bērnudārzam paredzēts zemesgabals, pašvaldība neizrādot iniciatīvu sākt dārziņa celtniecību.

Vecākiem nākas bērnus vest uz Viļņas bērnudārziem, bet galvaspilsēta par to īpaši nepriecājas. Turklāt tad ģimenēm jādeklarē dzīvesvieta Viļņā, un zaudētājos līdz ar to paliek arī pati rajona pašvaldība - tā negūst daļu iespējamā iedzīvotāju ienākumu nodokļa. No otras puses, sarūkot lietuviešu īpatsvaram Viļņas rajonā, vēl jo vairāk samazinās viņu iespējas ietekmēt situāciju vēlēšanu ceļā. Vara Viļņas rajona pašvaldībā nav mainījusies jau krietnu laiku.

Viens no piketa rīkotājiem, lietuviešu izglītības biedrības «Rytas» vadītājs Aļģimants Masaitis atzinis, ka šī problēma ir aktuāla vairākās rajona apdzīvotajās vietās.

«Lietuvas pilsoņi Lietuvas dienvidaustrumos tiek diskriminēti,» viņš izteicies, piebilzdams, ka poļu bērnudārzos var atrast pa kādai lietuviešu grupiņai, kamēr poļu grupu ir «cik tik uziet». Lai gan tur atrastos vieta visiem bērniem, lietuviešu vecāki grib, lai viņu bērni varētu mācīties dzimtajā valodā.

Vecāki arī aicinājuši pašvaldību vēlreiz pārskatīt Vērišķu sākumskolas un bērnudārza reorganizācijas plānus. Viņi uzskata, ka šī nelielā skoliņa ir īsts lietuviskuma centrs reģionā, taču tai jau tuvākajā laikā draud slēgšana, ja tiesa šonedēļ atzīs tās reorganizāciju par likumīgu.

Lietuvas poļu politiķi bieži žēlojas, ka viņu tautieši Lietuvā tiek diskriminēti, un cer panākt, lai Lietuvas mazākumtautību likumā tiktu ietverta prasība tajās apdzīvotajās vietās, kur kompakti dzīvo vismaz 25% mazākumtautības pārstāvju, apmeklētājus valsts iestādēs apkalpotu ne tikai lietuviešu, bet arī poļu vai krievu valodā un vietvārdus un ielu nosaukumus rakstītu arī attiecīgajā valodā.

Poļu politiķi ilgstoši protestējuši arī pret iepriekšējās valdības laikā pieņemto jauno Lietuvas izglītības likuma redakciju, kas cita starpā paredzēja, ka no 2013.gada gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolu beidzējiem būs jākārto vienāds valsts valodas eksāmens. Pērn nonākdama pie varas, Lietuvas poļu vēlēšanu akcija (LLRA) aicināja atgriezties pie vecās likuma redakcijas, pretējā gadījumā draudot izstāties no koalīcijas. Piekāpjoties tās prasībām, premjera Aļģirda Butkeviča valdība pieņēma lēmumu par atvieglojumiem valodas eksāmenu jautājumā, lai gan speciālisti brīdināja, ka tādējādi varētu tikt nodarīts pāri tieši lietuviešu skolu beidzējiem, tostarp mazākumtautību skolēniem, kuri mācījušies lietuviešu skolās.

Jūnijā Lietuvas galvenā administratīvā tiesa atzina, ka izglītības ministra Daiņus Pavaļķa rīkojums par atvieglojumiem mazākumtautību skolu beidzējiem pārkāpj valsts konstitūcijā ietverto vienlīdzības principu. Prasības izskatīšana tiesā gan sākās tad, kad eksāmens jau bija noticis. Nesen mediji ziņoja, ka ministrs daļēji atcēlis pretrunīgi vērtētos atvieglojumus.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu