Lipmana «apvērsums» neizdodas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Metalurģijas uzņēmuma AS «Liepājas metalurgs» akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums «NASDAQ OMX Riga».

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei «Liepājas metalurga» saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Lipmans biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja, ka viņš pats akcionāru sapulcē nav piedalījies, jo atrodas pasaules hokeja čempionātā. «Neko daudz par šiem lēmumiem nevaru komentēt. Skaidrs, ka uzņēmumu izzog, un par to ir atbildīgi akcionāri, diemžēl, arī es. Man tā arī nav skaidrs, kāpēc valstij bija jāsniedz garantijas uzņēmumam? Vēl deviņdesmito gadu beigās es varēju uzbūvēt šo elektroloka krāsni par trīs reizes mazāku summu un bez valsts garantijām. Tagad neko vairāk nevaru pateikt, lai turpina strādāt, taču akcionāriem vajag mainīties,» uzsvēra Lipmans.

Tāpat akcionāru sapulce nolēmusi apstiprināt «Liepājas metalurga» 2011.gada pārskatu un 2011.gada konsolidēto pārskatu un atbrīvot padomes un valdes locekļus no atbildības par darbību 2011.gadā.

«Liepājas metalurga» padomē akcionāru sapulce nolēma ievēlēt Sergeju Zaharjinu, Alekseju Zaharjinu, Lipmanu, Māri Pomeranci, Andri Deniņu un Gunti Vilnīti.

Zvērināta revidenta funkcijas akcionāri nolēma uzticēt veikt auditorfirmai AS «BDO», lai gan Lipmans bija ierosinājis zvērināta revidenta funkcijas uzticēt veikt auditorfirmai «Deloitte&Touche».

Akcionāri arī ievēlējuši uzņēmuma Revīzijas komiteju viena cilvēka sastāvā - šīs funkcijas pildīs Inna Kromkina.

«Liepājas metalurga» kopējo balsstiesīgo akciju skaits ir 16 981 033.

Kā ziņots, saasinājušās metalurģijas uzņēmuma AS «Liepājas metalurgs» akcionāru nesaskaņas, liecina uzņēmuma akciju īpašnieka Kirova Lipmana teiktais portālam «Naudaslietas.lv» un laikraksta «Vesti Segodna» pielikumam «Delovije Vesti».

«Liepājas metalurga» apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri 2011.gada pirmā pusgada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, kā arī Iļja Segals ar 21,03% akciju.

Iepriekš Lipmanam piederēja 20,14% akciju, bet patlaban šī daļa ir palielināta līdz 23,27%, atklāj uzņēmējs.

Lipmans bija iesniedzis priekšlikumu 8.maija «Liepājas metalurga» akcionāru sapulcē lemt par dividenžu izmaksu. Kā skaidro Lipmans, daudzus gadus «Liepājas metalurgs» strādājis ar peļņu, bet dividendes nav maksātas.

«Lai parāda, kur šī nauda palikusi. (..) Es taču neprasu, lai man obligāti iedod dividendes. Tas tiek darīts, lai viņi pilnībā atskaitās par šiem gadiem,» skaidro Lipmans, kurš neesot pārliecināts, vai uzņēmumam tiešām bijušas nepieciešamas valsts garantijas un kredīti modernizācijai.

«Ja viņi man parādīs, ka «Liepājas metalurga» peļņa mērķtiecīgi ieguldīta uzņēmuma attīstībā, nevis pārskaitīta ārzonu uzņēmumiem, tad jautājumu nebūs. Protams, esmu tikai par ieguldījumiem rūpniecībā. Bet kāpēc ņēma valsts garantijas un kredītus? Patlaban uzņēmumam ir 168 miljonu latu parāds! No kurienes?» jautā uzņēmējs.

Viņš uzskata, ka nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanai bija jāveic «Liepājas metalurga» akciju emisija, bet pēc tam pašreizējie akcionāri varētu atpirkt.

Lipmans pauž sašutumu par veidu, kā «Liepājas metalurgu» patlaban pārvalda, un stāsta, ka kompānijas akcijas pērk, lai gūtu iespēju ietekmēt tur notiekošo kā «pilnvērtīgs saimnieks». Jau patlaban viņam piederošo akciju skaits ļaujot bloķēt atsevišķus lēmumus.

Lipmans arī apgalvo, ka Zaharjinam ir jāatdod divi miljoni «Liepājas metalurga» akciju (11,78%), kas savulaik nodoti kontroles nodrošināšanai pār uzņēmumu un tā attīstības projektu īstenošanai.

«Krāsnis ir palaistas, tagad man ir tiesības saņemt atpakaļ savas akcijas,» akcentē Lipmans, kategoriski noraidot iespēju, ka Zaharjins norunu varētu neizpildīt. «Ko nozīmē - atdos vai neatdos? Tad ar tiesas palīdzību atdos! Kur viņš liksies?»

Lipmans pie uzņēmuma vadības iecerējis ķerties jau šogad.

Jau ziņots, ka «Liepājas metalurga» konsolidētā neauditētā peļņa 2011.gadā bija 2,3 miljoni latu, liecina biržā «NASDAQ OMX Riga» publicētais neauditētais 2011.gada pārskats.

2010.gadā kompānija bija strādājusi ar septiņu miljonu latu zaudējumiem.

«Liepājas metalurga» konsolidētais neto apgrozījums pērn sasniedza 221,6 miljonus latu, kas ir par 17,4 miljoniem latu jeb 8,5% vairāk nekā 2010.gadā, kad neto apgrozījums bija 204,2 miljoni latu.

Kā teikts vadības ziņojumā, neto apgrozījuma un peļņas pieaugums skaidrojams ar velmējumu produkcijas cenu līmeņa paaugstināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Pagājušā gada nogalē AS «Liepājas metalurgs» tērauda ražošanas modernizācijas process noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.

Projekta realizācijas gaitā bijušajā martena cehā, tagad tērauda elektrokausēšanas cehā, vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju nomainījuši modernākie elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregāti - 100 tonnu elektrokrāsns, metāllūžņu iepriekšējās uzkarsēšanas sistēma, 100 tonnu kausa krāsns, ūdens sagatavošanas iekārta, gāzu attīrīšanas iekārta, 110 kilovoltu un sešu kilovoltu apakšstacijas un kompensators.

Izmaiņas tika veiktas arī tērauda kausēšanas modernizācijas pirmajā posmā, kad tika nomainīta iekārta, kas ļauj nodrošināt jaunos tērauda kausēšanas un apstrādes agregātos sagatavotā tērauda izliešanu un atlietās sagataves sagriešanu, izmantojot gāzes griešanas iekārtu.

Tērauda kausēšanas kompleksa vajadzībām sakārtota un modernizēta metāllūžņu uzglabāšanas un iekraušanas infrastruktūra, uzstādīti seši jauni tilta celtņi tērauda metāllūžņu iekraušanai kublos, 22 000 kvadrātmetru platībā izbūvēti autoceļi specializētā transporta vajadzībām.

Atbilstoši plānotajam noslēdzas arī jaunās gaisa sadales iekārtas uzņēmuma «Elme Messer Metalurgs» otrās kārtas būvniecība, kas nodrošinās tēraudkausēšanas agregātiem nepieciešamo tehnisko gāzu - skābekļa un slāpekļa - vajadzības, ražojot tās uz vietas.

Tehnoloģijai nepieciešamā kaļķa pārkraušanai vajadzīgais terminālis darbību jau sācis 2011.gada rudenī.

«Liepājas metalurgs» dibināts 1882.gadā. Kopš neatkarības atgūšanas un uzņēmuma privatizācijas 1996.gadā uzņēmums pamatā specializējies armatūras tērauda ražošanā eksportam. Uzņēmums piedāvā dažādu metalurģisku produkciju no mazoglekļa un mazleģēta tērauda.

«Liepājas metalurga» apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri pirmā pusgada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, Iļja Segals ar 21,03% akciju, kā arī Lipmans, kuram piederēja 20,14% akciju.

«Liepājas metalurga» akcijas tiek kotētas «NASDAQ OMX Riga» Otrajā sarakstā.

«Liepājas metalurga» grupā ir vairāki uzņēmumi, tostarp AS «Liepājas osta LM», SIA «Sporta klubs Liepājas metalurgs», SIA «Ledus halle «Liepājas metalurgs»» un SIA «Rūķis LM».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu