Valdības lēmums par «Liepājas metalurgu», nosakot, ka akcionāriem jāiegulda 25 miljoni latu uzņēmuma stabilizācijā, vērtējams kā pareizs, savukārt nepieciešamajai summai vajadzēja būt vēl lielākai, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans. Viņaprāt, abiem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem - Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam - nepieciešamo miljonu iemaksāšana grūtības nesagādāšot.
«Tiem abiem zagļiem naudas pietiekoši daudz, lai maksā. Paši uzņēmumu nogremdēja, tagad lai atbild, ko izdarījuši. Vajadzēja vēl stingrāku lēmumu un vēl lielāku summu, bet kopumā valdība rīkojusies pilnīgi pareizi,» sacīja Lipmans, gan atturoties precizēt maksimālo nepieciešamās summas apmēru.
Viņš arī sacīja, ka patlaban atrodas ārzemēs, tādēļ nav varējis ierasties uz valdības sēdi, lai gan kā akcionārs uz to ir aicināts.
Jautāts, vai saredz iespēju vienoties ar citiem akcionāriem par ieguldījumiem un vai iespējama vienošanās par jaunu uzņēmuma valdi, viņš atbildēja noliedzoši.
«Neredzu nekādu iespēju vienoties ne ar Zaharjinu, ne Segalu, turklāt nevienā jautājumā. Ja man tiktu uzticēta uzņēmuma glābšana, es to izdarītu, jo esmu jau to darījis. Protams, uzņēmumā nepieciešama reorganizācija, bet to var izdarīt un «Liepājas metalurgs» atkal var kļūt par «top» uzņēmumu,» sacīja Lipmans.
Kā ziņots, valdība šodien nolēma - lai «Liepājas metalurgs» saņemtu atbalstu, akcionāriem uzņēmuma darbības stabilizēšanā jāiegulda 25 miljoni latu, kā arī uzņēmumam ir jāveic procentu maksājumi Itālijas bankai «UniCredit S.p.A».
Kā pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, viens no potenciālajiem uzņēmuma kreditoriem, Valsts kase, kopā ar jau esošajiem kreditoriem izveidojuši kreditoru klubu, kas kopīgi risina jautājumus saistībā ar «Liepājas metalurga» saistību pārstrukturēšanu un dzīvotspējas atjaunošanu. Uzklausot kreditoru kluba konsultanta «Prudentia» ziņojumu, ir viesta skaidrība, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs, gan vērtējot tā atrašanās vietu, gan izejvielu pieejamību, uzņēmuma vietu tirgū un citus parametrus. Lai gan, kā teica Pavļuts, uzņēmums ir ar labu perspektīvu, tam ir jābūt labi pārvaldītam, ir jābūt caurspīdīgām finanšu plūsmām un ir jānovērš neefektīvā uzņēmuma darbība, kas pēdējā laikā ir novērota.
Kreditoru klubs ir izvirzījis virkni prasību: akcionāriem jāiegulda papildus līdzekļi, uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk, uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājumi Itālijas bankai «UniCredit S.p.A», kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.
Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone informēja, ka no akcionāriem tiek sagaidīts aptuveni 25 miljonu latu ieguldījums. Savukārt valsts kopā ar kreditoriem ir gatava pārskatīt jau veikto ieguldījumu pārstrukturizāciju un termiņu atlikšanu. Piemēram, «UniCredit S.p.A» ir gatava atlikt pamatsummas maksājumu līdz pat diviem gadiem, kas noteikti palielinātu uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu apjomu, kurus uzņēmums varētu ieguldīt savas darbības nodrošināšanā.
Kā aģentūrai LETA teica Pone, aprīļa maksājumu pārstrukturēt vairs nebūs iespējams, tādēļ būs jāmaksā gan procentu maksājumi, gan pamatsumma. Uzņēmumam jāveic procentu maksājumi 1 651 994 eiro (1 161 028 lati). Savukārt pašlaik arvien vairāk izskatoties, ka no valsts līdzekļiem būs jāapmaksā pamatsumma 6 128 456 eiro (4 307 103 lati).
Kā uzsvēra Pavļuts, «Liepājas metalurga» problēmu pamatā ir akcionāru konflikts. Ja šāda konflikta nebūtu, valdībai nebūtu jāskata jautājums par uzņēmuma glābšanu.
Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem teica «Liepājas metalurga» padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, viņš plāno rīt tikties ar kreditoru klubu un pārrunāt izvirzītos nosacījumus.
Finanšu konsultanta «Prudentia» pārstāvji atteicās sniegt jebkādus komentārus par valdībā skatīto jautājumu saistībā ar «Liepājas metalurgu».
Kā ziņots, šodien valdībā tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas (EM) un finanšu konsultanta «Prudentia» ziņojums saistībā ar uzņēmumu «Liepājas metalurgs». Valdībā uzklausīti «Prudentia» veiktā pētījuma rezultāti un atbilstoši tiem diskutēts par iespējamo turpmāko rīcību.
Saskaņā ar audita ziņojumu uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora «Ernst&Young» veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu «Liepājas metalurgā» 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.
«Liepājas metalurgs» pirmdien atsācis pamatražošanu, kas bija apturēta no 11.aprīļa, taču skaidrības par tālākajiem plāniem pašlaik nav. Uzņēmums aprīlī varētu strādāt ar ne vairāk kā 30% jaudu, iepriekš žurnālistus pēc tikšanās ar Liepājas domes deputātiem informēja «Liepājas metalurga» valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.
Uzņēmuma vadība 11.aprīlī paplašinātajā Liepājas domes Attīstības komitejas sēdē informēja deputātus, ka pašlaik tiek strādāts pie uzņēmuma ražošanas un administrācijas izmaksu samazināšanas plāna. Šonedēļ uzņēmuma valdes sēdē šo plānu paredzēts apstiprināt.
Terentjevs apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka uzņēmums būs spiests par 8-10% samazināt darbinieku skaitu. Katras uzņēmuma struktūrvienības vadītājam jāiesniedz savi priekšlikumi par darbinieku skaita samazināšanu.
Biržu «NASDAQ OMX Riga» uzņēmums informējis, ka 2013.gada 1.ceturksnī tērauda ražošana tika organizēta ar 73% noslodzi un velmējumu ražošana - ar 75% noslodzi.
