LNB būvniecībai piesaistīto viesstrādnieku augstā kvalifikācija apšaubāma

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» vēsta, ka visticamākais patiesībai neatbilst vienu no Nacionālās bibliotēkas cēlēju – būvkompānijas «RBSSKALS» apgalvojumi, ka «Gaismas pils» būvniecībai viesstrādnieki piesaistīti augstās kvalifikācijas dēļ. Kā noskaidrojis raidījums, viens no augstas kvalifikācijas darbiniekiem no Bulgārijas izrādījies 21 gadu vecs jaunietis ar mūzikas skolas izglītību un iepriekš vien dažus mēnešus ilgu darba pieredzi, turklāt oficianta amatā.

Ziņas, ka nacionālās bibliotēkas būvniecībai tiek izmantotas viesstrādnieku darba rokas, atklātībā nāca augusta vidū. Šobrīd, kad bez darba ir gandrīz 170 000 Latvijas iedzīvotāju, šāda būvnieku rīcība izpelnījās īpaši asu nosodījumu, norāda «De facto». Būvkompānija RBSSKALS, kas atzinusi, ka algo viesstrādniekus, paliek pie uzskata, ka Latvijā pašreiz grūti atrast augsti kvalificētu darbaspēku.

Tā tas arī bijis ar betonētājiem un veidņotājiem, kuri darbā pieņemti no Bulgārijas. Būvfirmas valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss «De facto» sacīja, ka «nosodīt, tā ir mīļa lieta latviešu cilvēkam [..] Saka, ka ir daudz cilvēku, kas to darbu var darīt, mēs esam neskaitāmus sludinājumus ielikuši, tāpat caur publisko mediju starpniecību lūguši, nākat, tiešām vajag, arī šodien vajag.»

Štrauss neatklāj, kādas algas saņem viesstrādnieki, taču tās esot līdzvērtīgas pašmāju darbinieku ienākumiem. Vidējais atalgojums uzņēmuma darbiniekiem jūlijā bijis ap 475 latiem. «Ir reāls darbaspēka trūkums, kvalificētu cilvēku trūkums, kas ir gatavi strādāt un darīt to tā, kā pienākas,» raidījumam sacīja Štrauss.

Tomēr «De facto» rīcībā esošās ziņas liekot apšaubīt, ka visi darbā pieņemtie viesstrādnieki patiešām ir tik augstas kvalitātes speciālisti. Viens no augsta līmeņa viesstrādniekiem izrādās 21 gadu vecs jaunietis ar mūzikas izglītību un oficianta darba pieredzi, kuram turklāt nav legālas iepriekšējās pieredzes celtniecībā. Sākotnēji Štrauss gan raiījumam noliedza, ka šāds darbinieks strādātu par valsts budžeta līdzekļiem topošajā bibliotēkā: «Neesmu informēts par tādu speciālistu un tiešām apšaubu,ka tāds ir pie mums strādajis, katrā ziņā, ja viņš tāds ir, tad viņš ir unikums, jo viņš ir darījis to darbu, kas ir nepieciešams.»

Nākamajā dienā pēc intervijas uzņēmuma pārstāvji gan atzina, ka tik tiešām šāds darbinieks esot gaismas pils būvlaukumā un atklājies, ka viņa iepriekšējā darba pieredze ir visai neliela - oficiāli 21 gadu vecais jaunietis strādājis vien divus mēnešus, turklāt par oficiantu. Pieredze būvniecībā gan neesot pierādāma, jo bulgārs pirms tam būvniecībā esot strādājis neoficiāli.

Par šādu gaismaspils būvnieku rīcību sašutušas valsts institūcijas, apšaubot «RBSSKALS» izteikumus, ka šāda līmeņa darbiniekus Latvijā atrast nevar.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde norādījusi,ka šogad pirmajos sešos mēnešos viesstrādnieku skaits audzis vien par nepilniem diviem simtiem. Kopumā Latvijā esot ap 4000 viesstrādnieku, vairums no Eiropas Savienības valstīm – līderos lietuvieši un bulgāri. Un ja iebraucējus no trešajām valstīm kontrolē stingri, tostarp, pārbaudot, vai kvalifikācija atbilst amatam, tad Eiropas pilsoņus gandrīz neviens nepārbauda.

«Te mēs gan redzam, ka tur nav bieži kvalificēti darbinieki, ka bieži celtniecibā strādā cilvēks, kas nekad nav strādājis savā dzīvē celtniecībā, ka viņš mūzikas skolu beidzis, ka viņš ir strādājis par oficiantu un pēkšņi viņš ir celtnieks, ļoti speciālists liels, vajadzīgs, kaut gan viņš var strādāt būtībā palīgstrādnieka funkcijas. Un uz palīgstrādniekiem mums Latvijā būtu diezgan daudz citi, kas varētu pretendēt, it īpaši, ja viņam tiek piesolīta 400 latu alga, es domāju, ka mūsējie stāvētu pat rindiņā,» raidījumam sacīja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

Arī Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka būvniekiem šobrīd vēl nebūtu jālūkojas viesstrādnieku virzienā, jo pietiekami kvalificēts darbaspēks atrodams arī Latvijā. Bezdarbnieku rindās reģistrēti vairāk nekā 9000 celtniecībā strādājušo, starp tiem arī atrodami betonētāji.

Aģentūra uzsver, ja būvkompānijai joprojām nepieciešamas darba rokas, tās noteikti varot atrast, tikai jāmeklē. Nozarē strādājošie gan lēš, ka viesstrādnieku algošanai ir citi iemesli un visticamākais no Bulgārijas un citām Eiropas valstīm atbraukušajiem var maksāt mazāk, nekā vietējiem, turklāt to esot grūti kontrolēt.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu