LSDSP meklēs partnerus startam 10. Saeimas vēlēšanās

Par šo lēmumu nobalsoja 136 kongresa delegāti, pret - divi, atturējās 13.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, viņš runāšot ar visām partijām, izņemot politisko apvienību «Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā». Dinevičs uzsvēra, ka sociāldemokrātiem nav jēgas apvienoties ar sīkpartijām un ir jāmeklē sadarbības partneris, kas patlaban ir spēcīgāks par LSDSP.

Nākamā gada februārī ir paredzēts sasaukt LSDSP ārkārtas kongresu, kurā divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.

Kongresā kritiski par priekšvēlēšanu apvienības ieceri izteicās kongresa delegāts, viesnīcas «Īslande» direktora vietnieks Juris Erts, kurš pauda viedokli, ka «sociāldemokrātiem nav neviena spēka ar ko apvienoties.» Pēc Ertsa domām, ja kāda partija arī piekritīs veidot kopīgu sarakstu ar LSDSP tā pirmkārt vēlēsies «novākt iespējamo konkurentu sava elektorāta balsīm.«

Kongress novērtēja, kā neapmierinošu gan LSDSP līdzšinējā priekšsēdētāja Dineviča, gan valdes darbību. Iemesls tam ir vairāk nekā pieticīgie LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir «katastrofāli niecīgs deputātu skaits.«

Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika.

LSDSP kongresā tika atzīts, ka «stāvoklis LSDSP, kurā patlaban ir 996 biedri nevar atzīt par apmierinošu.» Vairākās teritoriālās organizācijās periodiski strādā valde, bet kopu sanāksmes netiek sasauktas. Arī LSDSP centrālās valdes sēdes bieži vien nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, jo partijas aktīvisti tajās neuzskata par vajadzīgu piedalīties.

Runājot par LSDSP neveiksmēm vēlēšanās Dinevičs norādīja, ka sociāldemokrātiem bija mazāk resursu reklāmai nekā varas partijām. Par neveiksmes cēloni tiek uzskatīts arī tas, ka sabiedrība joprojām domā, ka LSDSP ir «kašķīga partija, kura nespēj realizēt savu programmu.«

Vēlēšanās esot sekmējusi arī LSDSP atrašanās pie varas Rīgas domē kopā ar labējām partijām.

Ierodoties uz LSDSP kongresu, kura sākums bija izsludināts plkst.12, žurnālisti konstatēja, ka kongresa delegāti jau aptuveni divas stundas intensīvi diskutējuši bez preses klātbūtnes. Kongresa oficiālā daļa ritēja bez jebkādām diskusijām.

LSDSP priekšsēdētāja vēlēšanām tika izvirzīti divi kandidāti: līdzšinējais priekšsēdētājs Dinevičs un Erts.

Izklāstot savas tālākās darbības programmu, Dinevičs uzsvēra, ka viņa piemērotību partijas priekšsēdētāja amatam vēlreiz vērtēs ārkārtas kongresa delegāti nākamā gada februārī, kad ar divām trešdaļām balsu būs jāapstiprina priekšvēlēšanu apvienība, kuras izveidošanā noderēs viņa pārrunu vedēja prasmes.

Dinevičs arī solīja palielināt valdes līdzatbildību par notiekošo partijā, lai neturpinātos līdzšinējā prakse «kad vieni strādā, citi tiesā.«

Savukārt Erts pauda viedokli, ka «patreiz vecākā Latvijas partija ir novesta līdz galīgam kraham,» tās struktūra un piedāvājums vēlētājiem esot «čābisks.» Pēc Ertsa domām ar «kosmētisku remontu» vien LSDSP nevarēs atgūt uzticību vēlētāju acīs.

Jau ziņots, ka šodien notiks Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 41.kongress.

Kongresā tiks pārvēlēta partijas vadība - priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, partijas valde un kontroles komisija.

LSDSP patlaban nav pārstāvēta ne Saeimā, ne Rīgas domē, bet tās pārstāvis Rihards Eigims nesen tika atbrīvots no Daugavpils mēra amata.

«Latvijas faktu» jaunākajās partiju reitingu tabulās LSDSP vairs netiek iekļauta.