Valsts Ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis prasības ieviest jaunākās paaudzes kases aparātus un kases sistēmas. Ja nodokļu maksātājam piederošā uzņēmuma gada apgrozījums pārsniedz 200 000 eiro, tad jāiegādājas tā saucamie hibrīda kases aparāti, bet, ja gada apgrozījums lielāks par 1 500 000 eiro, tad nepieciešamas kases sistēmas, «Apollo» skaidroja Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane.
Noteikumos nav ņemtas vērā tirdzniecības uzņēmumu īpatnības, nosakot apgrozījumu pie kāda uzņēmumam ir jāievieš attiecīgie kases aparāti vai kases sistēmas, uzskata LTA. Piemēram, lauku uzņēmumam ar gada apgrozījumu 1 500 001 eiro, kuram ir 10 mazumtirdzniecības veikali, pieņemto noteikumu izpratnē, ir jāievieš kases sistēmas, neskatoties uz to, ka katra veikala gada apgrozījums ir tikai 150 000 eiro (tas ir ap 400 eiro dienā). Tādam veikalam kases aparāts vispār nebūtu jāmaina.
Pieņemtie noteikumi uzliek neadekvātu finansiālo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pirms tam LTA apsprieda ar VID jaunās prasības, taču VID attiecīgie IT speciālisti apgalvoja, ka izmaksas ir minimālas. Tagad kļuvis zināms, ka viena hibrīdā aparāta aptuvenā cena ir 1500 eiro un vienas kases sistēmas cena – 3000 eiro (bez uzstādīšanas izmaksām).
Tirgotāju viedoklis ir tāds, ka aizvērsies daudzi lokāli Latvijas rajonu tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi, arī mazie ražotāju veikaliņi pie ražotnēm, jo kopējais apgrozījums uzrādīs skaitli, lai tiktu pieprasīts arī šajā mazajā tirdzniecības vietā uzstādīt dārgo kases sistēmu.
Vienlaikus jaunie noteikumi apstādinās vietējo tirgotāju izaugsmi un tie ir vērsti pret konkurences samazināšanos tirdzniecībā. Noteikumu projektu gatavojusi Finanšu ministrija, bet Ekonomikas ministrija nav ņēmusi vērā to finansiālo un nefinansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbību.
«Latvijas vidējam, lokālam uzņēmumam samazināsies konkurētspēja attiecībā pret lielajiem Latvijā strādājošajiem ārzemju veikalu tīkliem,» situāciju raksturo SIA «Kanclers plus» finanšu direktore Ilva Mieze.
Prasības paredz kases aparātu darbību tiešsaistē, bet visā Latvijas teritorijā stabila ātrgaitas interneta pieejamība diemžēl nav nodrošināta.
«Kāda runa var būt par kases sistēmām ja laukos nav interneta pārklājuma, vai arī tas ir ļoti sliktā kvalitātē?! Varbūt mūsu valdība un deputāti beidzot padomās, ja iznīcinās vietējo tirgotāju, kas piegādās preci laukos tiem, kas tur vēl ir palikuši?» saka SIA «Zaltes» un SIA «Ābeles» līdzīpašniece Ilze Berga.
«Mūsu firmai ir septiņas tirdzniecības vietas un to kopējais gada apgrozījums ir ap diviem mijoniem eiro. Mūsu skatījumā būtu nepareizi aprēķinu par kases sistēmām piemērot pret visu firmas apgrozījumu. Ir lielāki veikali ar lielāku apgrozījumu un tai pat laikā veikaliņi ar pavisam mazu apgrozījumu. Ko darīsm ar šiem mazajiem veikaliņiem, kas mums ir mazajās apdzīvotajās vietas - Ramatā, Vērsī, Ipiķos, Vilpulkā, Sēļos? Tādi mazi veikaliņi ir daudzviet Latvijā. Ko darīsim ar autoveikaliem? Lūdzu pārdomāt un apturēt jauno likumu, ne tikai uz pusgadu kā patreiz, bet vispār, jo nesaredzu šā likuma [par kases sistēmu ieviešanu] labās puses,» turpina Berga.
Šodien LTA prezidents Henriks Danusēvičs vērsās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, izklāstot situāciju par neadekvāta finansiālā sloga uzlikšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas var atstāt nelabvēlīgas sekas ne tikai uz tirdzniecības nozari.
LTA lūdz Ministru prezedentei neparakstīt un nevirzīt publicēšanai «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības» un «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība», bet nosūtīt Ekonomikas ministrijai to finansiālās ietekmes izvērtēšanai, kā uz atsevišķām uzņēmumu grupām pēc to lieluma, tā arī uz tautsaimniecību kopumā.
