Lūgts komentēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) viedokli, ka ir pamats runāt par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma neievērošanu pantos par aizliegumu iekļaut raidījumos mudinājumu uz naida kurināšanu, kā arī par sabiedriskā pasūtījuma izpildi, viņš atsaucās uz juristu secinājumiem un piebilda: ja būtu bijis kaut kas tāds, tad viņa reakcija būtu citādāka.
NEPLP lēmumu ierosināt administratīvo lietu saistībā ar sižetu un lūgt papildu informāciju Kots pagaidām nekomentēja, jo vēl nav saņemts attiecīgais dokuments. Par padomes lēmumu viņš uzzinājis no medijiem.
Kā teica Kots, redakcijas atbildīgo darbinieku secinājums bijis, ka sižets nav atzīstams par augsti profesionālu darbu un par to jārunā ar žurnālistu, taču tas ir televīzijas iekšējais jautājums.
LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts «Nozare.lv» savukārt norādīja, ka nesaskata sižetā NEPLP minētos likuma pārkāpumus.
Viņš atzina, ka sižets nav bijis pietiekami profesionālā līmenī, un to LTV nekad nav apšaubījusi. Kolāts piekrita, ka sižets, iespējams, veidots nedaudz pavirši, neesot izdevies pagūt atrast otras puses viedokli, lai gan tas ticis meklēts.
Runājot par Ziņu dienesta darba kvalitātes uzlabošanu, viņš teica, ka žurnālistikas pamatprincipu ievērošana ir pašsaprotama, taču reizēm laika trūkuma dēļ pastāv risks nepilnīgi izdarīt darbu. Tas nav attaisnojums, bet izskaidrojums, piebilda Kolāts.
Viņš pieļāva iespēju, ka pirms šādām dienām, piemēram, arī 9.maija, rūpīgāk jāpārrunā sižeti, taču, viņaprāt, nedrīkst arī pārāk neuzticēties tiem cilvēkiem, kas tos veido. Pārāk bieži cenšoties uzraudzīt darbiniekus, pēc viņa domām, būtu jārunā par iekšējo cenzūru.
Komentējot pārmetumus par sižeta varoņu vārdu izvēli, Kolāts norādīja: «Piezīmes bija nievājošas, tās var izraisīt nepatiku un riebumu, bet jārēķinās, ka šāds viedoklis arī var parādīties. Par naida kurināšanu ir nepamatoti spriest.» Viņš piebilda, ka ir jārunā par plašāku problēmu, proti, ka problēma nav atrisināta politiskā līmenī.
Viņš arī piebilda, ka šādā veidā LTV zināmā mērā palīdz Latvijas atbildīgajām iestādēm identificēt tādu grupu darbību, kāda parādījās sižetā.
Kolāts vērtēja, ka drīzāk ir jāpauž bažas par iespējamu kampaņu, proti, ilgu laiku augstākstāvošai institūcijai runājot par dažādu sižetu pārbaudēm un tiražējot viedokli, ka viss tiks rūpīgi vērtēts, praktiskajā dzīvē var aktivizēties iekšējā cenzora darbība. Tā rezultātā tiktu veicināti «remdeni» un koalīcijai tīkamāki viedokļi «mīļā miera labad».
LTV Ziņu dienesta vadītājs arī atzina, ka viņam ir aizdomas par atsevišķu NEPLP locekļu ieinteresētību ietekmēt Ziņu dienesta darbu, taču no konkrētu vārdu saukšanas pagaidām atturējās. Viņš dzirdējis, ka padomei neesot vienots viedoklis par šiem jautājumiem. Kolāts iespējamo vēlmi ietekmēt saistīja ar politisko angažētību.
Jau vēstīts, ka NEPLP vakar nolēma ierosināt administratīvo lietu saistībā ar LTV7 ziņās 14.martā demonstrēto sižetu par 16.martu.
Padomes locekle Aija Cālīte-Dulevska «Nozare.lv» teica, ka lietas ierosināšanas pamats ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma neievērošana pantos par aizliegumu iekļaut raidījumos mudinājumu uz naida kurināšanu, kā arī par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.
Viņa norādīja, ka NEPLP kā LTV kapitāldaļu turētājai ir lielāki pienākumi attiecībā uz satura un kvalitātes kontroli. Viņa piebilda, ka neuzskata to par satura ietekmēšanu, jo darbības tiek veiktas jau pēc attiecīgās informācijas izskanēšanas ēterā.
NEPLP gaidīs paskaidrojumus no LTV, un tad būs skaidrība par tālāko rīcību, proti, vai ir nepieciešams vērsties policijā, vai kādām amatpersonām jāuzņemas atbildība.
14.martā LTV7 ziņās tika demonstrēts sižets, kurā, pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) domām, saistībā ar 16.marta notikumiem ticis atspoguļots klaji tendenciozs, cieņu aizskarošs viedoklis par latviešu leģionāriem. Ziņu sižetā ievērojams ētera laiks ticis atvēlēts kādas mazpazīstamas organizācijas viedokļu popularizēšanai, kuros ne tikai tika sagrozīta vēsture un veidota ačgārna izpratne par Otrā pasaules kara notikumiem, bet arī rupji aizskarti un pazemoti latviešu karavīri, dēvējot viņus par «nepiebeigtajiem nacistiem» un slepkavām, norādīja VL-TB/LNNK.
