LU Bibliotēkas ēka atdzimusi jaunā veidolā (15)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Toms Grinbergs/ LU preses centrs

Pirmdien, 28.janvārī, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 notiks vēsturiskās Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas renovēto telpu, kurās turpmāk darbosies jaunais LU L.V.Kerkoviusa nams: Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs un Bibliotēka, svinīgā prezentācija.

Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam, LU realizējusi divus projektus ar mērķi pilnveidot humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības aprīkojumu un izveidot to darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm.

«Līdz ar Kerkoviusa nama renovāciju ne tikai LU Bibliotēka ieguvusi otro elpu, savu otro piedzimšanu piedzīvojis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – sava laikmeta garīgās un laicīgās dzīves liecinieks, kas turpmāk būs mājvieta arī Universitātes humanitāro zinātņu institūtiem. LU Bibliotēka jau septiņdesmit gadus ir rūpīgi glabājusi mūsu pagātnes kultūras mantojumu, tāpēc Universitātes un Rīgas pilsētas pienākums ir rūpēties, lai arī turpmāk tas tiktu pienācīgi godāts un nodots nākamajām studentu, mācībspēku un pētnieku paaudzēm,» pārliecināts Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija ietekmīgs un cienījams Rīgas pilsonis – rātskungs, pilsētas galvas biedrs, vēlāk arī Rīgas pilsētas galva (1890 – 1901), Rīgas goda pilsoņa titula īpašnieks, pilsētas gleznu galerijas priekšsēdētājs un Rīgas mākslas muzeja celtniecības iniciators. L.V.Kerkoviusa laiks Rīgā iezīmējās ar strauju rūpniecības uzplaukumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu un tā radīto celtniecības bumu. Ar viņa atbalstu notika pārdomātā Bulvāru loka apbūve un parku izveide, daudz izdarīts Rīgas labiekārtošanā.

L.V.Kerkoviusa savrupnamu viņa deviņu bērnu ģimenei projektējis Vidzemes guberņas arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Ēkas projekts ir datēts ar 1874.gadu, bet tā celta līdz 1878.gadam. Trīsstāvu ēka veidota izteiksmīgās neogotikas formās, sekojot neogotikas stila piļu asimetriskajai uzbūves shēmai.

Nonākot Latvijas Universitātes pārziņā 20.gadsimta 40. gados, V.L.Kerkoviusa savrupmāja saglabājasava bijušā īpašnieka garīgos centienus – ēkā mājvietu atrada LU Bibliotēka, kas 70 gados kļuvusi par atzītu un iecienītu darba vietu ne tikai studentiem un profesoriem, bet arī citu valstu pētniekiem, Latvijas biznesa pārstāvjiem un Rīgas iedzīvotājiem.

Tagad valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir renovēts, bet sētas būvju vietā uzcelta jauna ēka, kurā turpmāk mājvietu radīs vairāki LU zinātniskie institūti. Pēc restaurācijas vēsturiskajā ēkā apskatāmas greznas pildiņu divviru durvis ar kokgriezumu aplikāciju, koka paneļi ar ArtDeco stila dekoratīvām apmalēm, vēsturiskā parketa fragmenti, krāsainas flīzes vestibilā, izcils 19.gadsimta beigu interjeru kultūras paraugs - polihromā interjera krāsojums saimnieka kamīna istabā, kāpņu telpas un vestibila krāsojumi, unikālās vītņveida kāpnes un citi interjera elementi.

LU Bibliotēkas ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, rekonstrukcija tika veikta no 2012.gada 13. aprīļa līdz 2013.gada 15. janvārim saskaņā ar projektētāja SIA «Arhitekta L.Šmita darbnīca» izstrādāto tehnisko projektu. Rekonstrukcijas darbu ar restaurācijas elementiem būvuzraudzību nodrošināja SIA «Celtniecības kvalitātes aģentūra», autoruzraudzību – SIA «Arhitekta L.Šmita darbnīca».

Renovācijas darbu kopējās izmaksas ir 2603657 lati, tai skaitā ERAF projekta «Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojama un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība» līdzekļi 1123336 lati (ERAF līdzfinansējums 1005386 lati un LU finansējums 117950 lati), projekta «Valsts nozīmes pētniecības centra sociālekonomiskā un sabiedrības vadībā zinātnes infrastruktūras attīstība» līdzekļi 1059901 lati (ERAF līdzfinansējums 948 612 lati un LU finansējums 111289 lati) un LU pašas finansējums 420419 lati.

Komentāri (15)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu