Mācāmies svinēt Jāņus. Ceturtais solis

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

KO PARA JĀŅU NAKTĪ?

1. Kad Saule pavadīta, parasti augstākajā vietā - kalna galā - kur uguni. Bieži vien vairākām paaudzēm ir viens un tas pats Jāņu kalns, kurā gadu gadiem pulcējas jāņubērni no tuvējās apkārtnes. Kalnā uzturas pat visu nakti - tas dod veselību. Jāņutēvam tiek īpašs gods aizdegt ugunskuru, jo uguns ir Saules atspulgs. Uguni aizkurot, ziedo siera gabaliņu, alus lāsi, maizi, jāņuzāles, pērnos vainagus, viju. Uguni kur, lai nepārtraukti apspīdētie lauki būtu ražīgi un jāņubērni - veseli. Cik tālu spīd uguns, tik tālu viss top auglīgs. Senie latvieši ticēja, ka tumsā vairojas ļaunie spēki, bet gaismā - labie, tāpēc gaismas pavediens nedrīkst pārtrūkt. Kurzemnieki peldina Saulīti jūrā - palaiž degošu plostu vai mucu.

2. Laiž uguns ratu - aizdedzinātu darvotu salmu, pakulu vai lupatām aptītu metāla riteni - Saules simbolu. To ripina lejā no kalna, ja iespē-jams, upē vai ezerā. Kā rats ripo, tāds būs gads. Ratam ripojot, labi dziedāt rotaļas piedziedājumu: Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas. Ugunīgo ratu iegriežot, noteikti jāvelk rokās cimdi.

3. Jāņubērni, rokās sadevušies, apļos staigā ap uguni vai ozolu un līgo, iet rotaļās, sit bungas un grabina zvārguļus. Vārds līgot ietver sevī arī nozīmi būt kustībā, būt nomodā, līgoties, staigāt, bradāt, lēkāt, skriet.

4. Godina Jāni, ar to domājot vasaras gadalaiku; godina visu labo, ko tas atnes un dara. Kopā sanākot, jāņubērni sadziedas - var pat sākties dziesmu karš ar apdziedāšanos.

5. Jāņubērni pulcējas ap galdu, uz kura ir sveces. Lielos svētkos vajag mājās šķilt jaunu uguni un veco nodzēst, tad laime nāks no jauna. Liek uz galda visus cienastus, atnestos ciemakukuļus, dzērienus un, ja saimniece čakla, tad kādu īpaši pagatavotu ēdienu. Var, piemēram, kopīgi cept gaļu. To var darīt gan ugunskurā, gan uz karstiem akmeņiem. Gaļu iepriekš ierok bedrē un nakts vidū svinīgi izrok. Ja grib precēties, neēd pie galda stūra, citādi līdz kāzām būs jāgaida septiņi gadi.

6. Puiši uzlūdz meitas, vīri - sievas, bērni - cits citu, un muzikanti sāk spēlēt jautrus dančus. Jāņos cieņā danči pa pāriem vai riņķu riņķošana, visiem sadodoties rokās.

7. Cenšas saglabāt Jāņu nakti gaišu: neļauj izdzist ugunij iekurtajos ugunskuros un visu nakti arī mājās dedzina sveces. Ja līgošana notiek jūras vai ezera tuvumā, palaiž ūdenī jāņuzālēm rotātu plostu ar jāņ-uguni. Vējainā laikā uz jāņuzālēm rotāta plosta var salikt sveces stikla burkās.

8. Met gaisā degošas ugunskura pagales, lai līgotāji tālu redz dzirksteļo-šanu. Bērniem patīk “zīmēt” gaisā ar aizdedzinātu nūjas galu. Veikli jaunieši žonglē ar auklās iesietām ugunsbundžām. To visu darot, jābūt ļoti uzmanīgiem un jāatkāpjas tālāk no lieliem ļaužu pūļiem.

9. Iet dažādās rotaļās, kur notiek virzība pa apli, jo aplis ir Jāņu simbols, vai kur jāsadodas rokās pa pāriem. Ieteicams izspēlēt rotaļu Pēdējais pāris šķiras vai Divi par daudz, trīs par maz un Namiņš deg (nedod Dievs, ka tā notiek!). Kopā ar bērniem spēlējiet rotaļu Diena un nakts. No senākām rotaļām derēs Saule un Mēness, Gais¬mas kaza un vilks, kur Saulīte vai Kaziņa - gaismas simbols - ir kāda meitene, bet puisis - Vilks vai Mēness. Jāņu naktī neviens nevienu nesaplosa, bet izlīgst mieru.

10. Vēro citas jāņugunis, taurē, dzied un sasaucas ar kaimiņiem. Jāņu-bērni dziedādami dodas pārgājienos, līdzi ņemot lāpas, jāņuzāles un ciemakukuļus: klusējot un tukšām rokām nedrīkst iet. Jābūt īpaši skaistiem vainagiem: saimniekam - ozollapu, jāņumātei - ziedu. Senāk Kurzemē pat kāds Jānis jājis ar melnu zirgu visiem pa priekšu. Jāņubērni pa ceļam plūc jāņuzāles un aplīgo visu, kas gadās ceļā, - laukus, sētas, upes, avotus, ļaudis un kokus.

11. Klusi pielavās pie kādas draudzīgas kaimiņu mājas un bungojot, taurējot un apdziedot modina saimniekus. Tad pušķo viņus ar vai-nagiem un apmētā ar jāņuzālēm, kas salasītas pa ceļam. Zāles met arī gultās. Gulošajiem parasti tiek nātres. Ja līgotāji ir draudzīgi un savu darbu padara godam, tad saimnieki aicina iekšā, pamielo un aprunājas. Kaimiņiem Jāņos vajag izrunāties, tad tie dzīvo bez ķīviņiem. Ja nelaiž iekšā, tad ar dziesmām nopeļ un iet tālāk uz citām mājām. Tajās mājās, kurām auglības svētības nesēju pulks - jāņu-bērni - paiet garām, nekas labs nav sagaidāms.

12. Līgotājiem ir jāiepazistas. Puiši rūpīgi noskata meitas, vīri - sievas, un otrādi.

13. Ļauj dvēselē ienākt priekam un sajūt sevi kā daļu no Lielās Pasaules kārtības. Līgotājs ir patiess dievišķās nakts baudītājs un dalībnieks, kas ļaujas erotiskām domām. Ikvienai nerātnībai jānoris labestīgi katras ģimenes uzvedības normu robežās. Tautasdziesmu valoda runā līdzībās. Viens no biežāk pieminētajiem vīrišķās seksualitātes simboliem ir kumeliņš, ko Jāņu naktī vajag peldināt, savukārt viens no spilgtākajiem sievišķās seksualitātes simboliem ir vainadziņš. Šie simboli nepārprotami darbojas kopsakarībās. Kopsakarības saskata arī Jāņu pamatēdienā. Alu parasti gatavo puiši un vīri, bet sieru sien meitas un sievas. īpašs un nepārprotami seksuāls rituāls ir jāņuguns pacelšana kārts galā, un to parasti dara tikai vīri, tā apliecinādami savu spēku.

14. Jāņu naktī zīlē nākotni. Neprecētās meitas pusnaktī met pa dienu nopīto trejdeviņu ziedu vainagu ozolā, ābelē vai vītolā. Cik reižu tas nokrīt un nepaliek zaros, tik gadu jāgaida līdz kāzām.

15. Meitas nopin vienu zīlējamo trejdeviņu ziedu vainagu sev un vienu vainagu katram sev tīkamam puisim. Tad nes tos uz upi vai ezeru, palaiž ūdenī un skatās: īstais būs tas, ar kuru meitas vainags sapel-dēs kopā. Tapat dara arī puiši.

16. Puiši iet “viesuļos” - pliki satinas baltos palagos, lai viņus nevarētu atpazīt, un ķer meitas. Ķert var vairākas reizes. Kuru meitu noķer, tai drīz gaidāmas kāzas. Saķertie cenšas viens otru atminēt.

17. Meitas iet “spīganās” - plikas skraida palagos, vaļējiem matiem, rotājas ar rožu vainagiem un ļaujas noķerties tieši mīlamajam.

18. Meitas cenšas pievilināt puišus, iebarojot tos ar neparastiem ēdie­niem, kā arī ar citiem viņām zināmiem paņēmieniem.

19. Jāņos tic brīnumiem un meklē svētās papardes ziedu. To meklējot, velk pastalas, jo tajās nemanot var iebirt ziediņš. Kas to atrod, tam piepildās visas vēlēšanās, un viņš ir laimīgs. Papardes ziedu parasti dodas meklēt divatā, bet var iet arī viens. Zinātāji saka, ka vienmēr visu iztraucējot viens raibs suns vai izbīlis no kādas skaņas. Parasti papardes ziedu laimējas atrast tam, kas iet pa pēdām jāņtārpiņiem, kuri mirgo jaunu meiteņu matos. Papardes ziedu var atrast īstajās Jāņu papardēs (parastajās strauspapardēs), ietinoties baltā palagā un līdzi ņemot pīlādža nūju vai jāšus lecot uz tās apkārt papardei un apvelkot ap sevi riņķi. Ja atrod papardes ziedu, vajag paklāt nēzdodziņu. Ziedu steidzīgi norauj, iesien lakatiņā un glabā, lai taptu lai­mīgs. Jēkabpils apvidū papardes ziedu iesēja trinītī austā lakatiņā, trejdeviņas reizes pārsēja ar melnu dziju un aizsēja trim mezgliem, jo tad ar to varot vest pūķi mājās. Pūķis ir divdabīgs auglības mājas gars, kas sapūš un savelk mājās mantu un dažādus citus labumus.

20. Meklē jāņtārpiņus (tos dēvē arī par spīguļiem un saulessunīšiem), lai būtu laimīgi. Ja ierauga trejdeviņus, tad var vēlēties trejdeviņas laimes. Kas Jāņos ierauga jāņtārpiņu un nepaceļ, tam vienmēr būs jāraud. Sevišķi sameklēt spīguli cenšas jauni zēni, lai kļūtu laimīgi.

21. Iet raganās vai laumās - kailām kājām, baltā palagā uz krāsns slotas jāj uz kaimiņu pļavām rasu zagt. Zogot saka: “Ņemu, ņemu, bet ne visu!”

22. Saimniece Jāņos, pacēlusi brunčus vai pavisam kaila, vienā palagā apskrien laukus, dārzus, lai būtu laba raža. Dažkārt saimnieces jāj uz lizes vai lapu slotas kāta apkārt kūtij, lai govis dotu vairāk piena un raganas tām nekaitētu.

23. Meitas pirms saullēkta iet uz avotu, kas tek pret sauli, vai tuvējo ezeru. Tur līgo, pateicībā ziedo ūdenim vainagu vai pušķi, mazgā muti, lai būtu skaistas, un cenšas ūdens atspulgā ieraudzīt nākamā līgavaiņa attēlu. Avota ūdeni ievāc dziedniecībai un izmanto visu gadu. Jāņu nakts pelde ir tikpat svarīga Jāņu nakts sastāvdaļa kā uguns kuršana, jo saulgriežu naktī ūdenim piemīt īpašs spēks. Jāņu naktī ap pusnakti brien pa ūdeni - tad būšot nauda pastalās, bet kabatlakatā līdzi paņemtie vībotņu ziedi pārvērtīšoties zeltā un sudrabā.

24. Jāņu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Līdz Jāņiem peldēties nevar, jo ūdens vēl nav noziedējis. Senie latvieši ticēja, ka kailuma burvībai piemīt īpašs spēks. Pēc peldes pliki apjožas arvībotnēm un lec pāri ugunskuram. Uguns un dūmi vairo labu vese¬lību un atvaira ļaunumu. Lielu jautrību sagādā rotaļās iešana pa ūdeni. Var, piemēram, nedziļā upē vai ezerā iet rotaļā Lielais Jānis kalniņā.

25. Kaili vīri miglā ar lāpām dodas auglības skrējienā, sagādājot sajūsmu skatītājiem un nojaucot laika robežu starp pagātni un tagadni.

26. Latgalē saglabājušies nostāsti par apraktās mantas meklēšanu Jāņos. Ja jāņubērni redzēja malduguntiņas (tā dēvēja tumsā mir-dzošus bērza praulus), tad teica, ka tur velns ar bērza lapām naudu kaltējot, un gāja uz turieni bagātības meklēt. Mūsdienās viss labums jau ir izrakts, taču bērniem par prieku var norakt kādu labumu pats un pēc norādēm likt meklēt. Meklētājiem būs prieks atrast.

27. Jāņu naktī neguļ, īpaši jauni puiši un meitas, citādi visa labība sakrīt veldrē, laime aiziet garām un nākas cīnīties ar visādiem mošķiem un sērgām.

28. Ja pie ugunskura piezogas miegs, jāņubērni sāk apdziedāšanos. Ja dziedātāji tam iepriekš rūpīgi gatavojušies, tad apdziedāšanās noris īpaši sparīgi, asprātīgi un iedod jaunu spēku jau pagurušiem līgotājiem. Senie latvieši ticēja, ka ar apdziedāšanos uz cilvēku, lopiņu vai augu iedarbojas atgriezeniskā maģija un tiek atvairīts dziesmā pieminētais. Piemēram, ja puišus apdzied par sliņķiem, tie kļūst čakli, ja meitas apdzied par nesmukām, tās kļūst skaistas. Līgotāji var sadalīties divās daļās un nostāties abpus ugunij - meitas pret puišiem, saime pret saimi, vecie pret jaunajiem. Piemēram, varsacensties, kura puse zina vairāk dziesmu, kurās pieminēts vārds SAULE.

29. Jaunākie līgotāji Jāņu naktī nav jāliek gulēt: tie labprāt iemieg pie ugunskura, jo uz rīta pusi zeme ap to ir patīkami silta. Tur arī labi sildīt rasā sabristās, nosalušās kājas.

30. No līgotājiem ne mirkli neatstājas līdzpaņemtie četrkājainie draugi. Ugunskura tuvumā labprāt guļ arī suņi, saglabājot ieinteresētību notiekošajā.

33. Brien pa rasu, lai pastalās būtu nauda. Mazgā acis rasā, lai tās labi redz, slapina matus un seju, lai būtu skaistums un veselība. Rasu grābj ar plaukstām vai ar dvieli. Savākto rasu glabā pudelītēs un izmanto dziedniecībā. Senāk meitas rasu vāca galvenokārt no kviešiem un pēc nomazgāšanās neslaucījās, lai vēlāk sapnī redzētu, kas nāks viņas noslaucīt.

32.. Jaunas meitas un sievas kailas ripinās lejā no kalna un tic, ka saskarsmē ar zemi un rasu tiks apbalvotas ar dārgāko velti - auglību. Sievietēm, lai saglabātu savu skaistumu, jāizvēlas pļavas ar daudziem ziedošiem augiem, jo ziedu rasa palīdz saglabāt skaistumu.

33. Puišiem vislabāk ir vārtīties meža pļavas rasā. Ta dāvina spēku, dzīvesprieku, veselību un aizdzen nomāktību. Tos, kam ir smags rak-sturs, vajag ievilināt relaksēties āboliņa laukos. Enerģētiski visspē-cīgākā rasa ir saullēkta laikā - tādā vārtoties, iegūst spēku uz ilgāku laiku.

34. Janu naktī pirms saullēkta slauka kūts griestus, lai nebūtu mušu.

35. Gaismai austot, iet izslaukt kaimiņa govis, ja tiek tām klāt. Guvumu līdz ar ražības svētību dod savām govīm.

36. Ik Jāņu nakti kāda balss no Daugavas saucot: “Vai Rīga jau gatava?” Atbilde: “Nav!” Ja kāds atbildētu, ka gatava, tad Rīga nogrimtu.

37. Uz saullēkta laiku modina bērnus un citus aizmigušos, jo, kas Jāņu rītā redz Sauli rotājam, tas visu gadu būs laimīgs.

38. Sauli sagaida īpaši svinīgi, ar dziesmām, jo ne tikai līgotāji, bet arī pati Saule uzsāk jaunu loku debesu kalnā. Pirms uzlēkšanas Saule mazgājas jūrā, smeļas spēku, rotājas ar sudrabu, lecot dej, līgojas un rāda savu sudrabiņu. Sagaidījuši Sauli, līgotāji tic, ka tā viņiem dod daļu savu staru gaišuma, siltuma un spēka. Jāņu rītā Saule rotājoties trejdeviņas reizes, un to varot redzēt caur žogu vai biezu ķemmi.

39. Aprauga vakarā noliktos zīlēšanas piederumus un apkopo iegūtos rezultātus.

Atceries! Kas Jāņu rītā redz Sauli rotājam, tas visu gadu būs laimīgs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu