Pēc trim dienām uz Latvijas skolām plūdīs skolēnu straumes. Vairākums no viņiem ies lēni un prātīgi, citi – palēkdamies. Šoreiz – par tiem, kuru īpašā apdāvinātība pieprasa straujāku virzību mācību procesā. Kā šādi bērni rodas? Kā viņiem klājas šodienas Latvijā? Vai apdāvinātība un sākotnējais spars dzīvē neizsīkst?
Mācīties citā ātrumā jeb Apdāvināts bērns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saglabāt bērnību
Tā saucamajā informācijas sabiedrībā, kurā pašlaik dzīvojam, arī bērni ir ļoti zinoši. Un vecākiem nākas pārdomāt: varbūt mazajam gudriniekam posties uz skolu kādu gadu agrāk. Latvijā diez vai kāds pārspēs deviņus gadus veco matemātikas brīnumbērnu Marčo Boedihardžo, kurš šoruden sāks studēt Honkongas Baptistu universitātē. Bet ko lai dara, ja bērns ir apdāvināts? Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas direktore Irēna Taube novērojusi, ka bieži vien vecākiem savs bērns šķiet ļoti gudrs, un pamatoti. Bet visbiežāk bērnam trūkst elementāru iemaņu – neprot pats aizšņorēt kurpes, griezt ar šķērēm, novilkt taisnu līniju. Uzmanība nenoturīga, neprot klausīties, un, kad jautā, kā tu izproti dzirdēto – klusums. Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina ieteic saglabāt bērnam bērnību. Lai mazais nobriest fiziski un garīgi.
Arī Rīgas vidusskolās jautā, kam gribi, nav tādas prakses – uzņemt bērnu skolā piecu gadu vecumā. Vecāki gan interesējoties, vai ir iespējams apiet Valsts izglītības likumā noteiktos septiņus gadus. Elita Rītere, Zālīša sākumskolas direktore, zina teikt, ka mazie ir ļoti gudri un attapīgi, taču emocionāli neizauguši. Viņa vecākus atrunājot no nodoma savas atvases sūtīt skolā priekšlaikus, jo vislabākā attīstība bērnam iespējama savu vienaudžu sabiedrībā. Arī Āgenskalna sākumskolas direktore Inese Elekse teic, ka nav lietderīgi ātrāk sākt skolu, jo mācību programmas ir grūtas.
Piecgadīgie
Nav daudz bērnu, kuri sāk skolu piecu gadu vecumā un turpina mācības ar ļoti labām sekmēm. Rīgas ebreju vidusskolas 6. klases skolniece Daniela Bizika ir sporta nometnē ārzemēs. Kālab meita sāka skolu piecu gadu vecumā, pastāstīja tētis Roberts Biziks: – Uzzinājām, ka togad 1. klases audzinātāja būs ļoti izcila skolotāja. Bērna pirmās audzinātājas personība mums šķita ļoti svarīga. Danielas vecmāmiņa arī ir pedagoģe un sagatavoja meiteni skolai. Uzskatu, ka arī vēlāk vecākiem ir jāpārbauda, kā bērns pilda mājas darbus. Skolā ir dabiska konkurence – meitas klasesbiedri ir pat par diviem gadiem vecāki. Danielai jācenšas neatpalikt, tas ir mērķis un stimuls. Vēl viņu disciplinē sporta nodarbības. Lai visu pagūtu, jāmācās ātrāk. Neraugoties uz plašo interešu loku, Danu neinteresē neviena Latvijas darba tirgū pieprasīta profesija. Viņai patīk dzīvnieki. Vai liekam Danielai labi mācīties? Drīzāk paši atklājam sev lietas, ko agrāk neesam pamanījuši. Jauki ir bērna aizsegā aiziet uz kino un noskatīties Harija Potera pēdējo sēriju.
«Pārlēkt» klasei
Vēl īpaši apdāvinātie bērni mēdz mācīties paātrināti, «pārlecot» klasei. Teikas vidusskolas psiholoģe Laila Birkhāne pastāstīja, ka pērn vidusskolniece Inga Veispale divu gadu mācību vielu apguvusi gada laikā, tik spēcīga bijusi viņas motivācija pēc tam mācīties ārzemēs.
«Pārlēkšana» klasei biežāk sastopama privātajās skolās. Privātās skolas «Klasika» 8. klases skolēns Reinis Tenis savulaik pabeidza 4. klasi, tad vasarā dūšīgi mācījās un rudenī, nokārtojis ieskaites, sāka mācīties jau 6. klasē.
– 4. klasē bijām tikai četri skolēni. Zināju, ka viens no viņiem mācības mūsu skolā neturpinās, un man negribējās būt klasē kopā tikai ar trim skolēniem. Pārlēkt klasei gribēju drauga dēļ, kurš bija divas klases «augstāk». Man palīdzēja vecmāmiņa ar vectētiņu, kuri ir ļoti aizrāvušies ar matemātiku. Grūtākais bija apziņa, ka man nav atpakaļceļa. Ja netikšu 6. klasē, ko iesākšu savā vecajā klasē?
Arī šīs skolas audzēknei Kristianai Stirānei izdevies klašu pārlēkšanas triks. Viņa daudziem ir pazīstama kā «Putnu balles» dziedātāja.
Šajā pašā skolā mācās arī māsiņas, kuras varētu pārlēkt ne vienai klasei vien. Bet vecāki vēlas, lai meitas mācības apgūst pamatīgi. Aleksandra (14) un Marija Mihejevas (13) 200 skolēnu konkurencē gadu no gada ir sekmju reitinga augšgalā. Aleksandra ar atzīmi 9,3 allaž ir pirmā, Marija ar atzīmi 9 – otrā. Ināra Volksone, skolas direktora vietniece, uzsver, ka meitenēm sekmes ir izcilas itin visos priekšmetos.
– Man visu laiku bail, ja nebūšu pirmā, mani apsmies. Tā man šķiet. Mamma teica, ka mēs varam mācīties arī labi, bet, ja pašas to gribam, tad – izcili. Un mēs mācāmies izcili savā labā. Es stundās pat nepierakstu, tikai klausos un visu varu atcerēties. Mājās izmācos ātri, bet daudz lasu enciklopēdijas, – stāsta Aleksandra. Viņai rokās mapīte ar pērn olimpiādēs iegūtajiem diplomiem. Visvairāk Aleksandra priecājas par trešo vietu valsts latviešu valodas 23. olimpiādē (skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu) un 3. vietu 11. starptautiskajā olimpiādē «Intelekts», kas sniedz iespēju nākamgad startēt šādās sacensībās kādā citā valstī. Intelekta olimpiādē sanākuši joki – 40 minūtēs bijis jāizlasa teksts un tad jāpastāsta būtiskākais. Bet Aleksandra sajaukusi un lasījusi citu tekstu, kad attapusies, palikušas vairs piecas minūtes, bet nekas, iegaumējusi lasīto. Kam viņa var pateikties par savām spējām?
– Tētis ir juridiskās firmas direktors. Viņš savulaik skolā bija ļoti labi mācījies un darīja visu, lai arī man iepatiktos mācīties. Kopā ar mani pildīja mājas darbus. Un gadu jaunākā māsa visu darīja mums līdzi.
Meklēt līdzīgos
Malvīne Mantiniece, Rīgas 31. vidusskolas 5. klases skolniece, bērnībā nejautājusi – kāpēc? Tas viņai bijis skaidrs. Viņa jautājusi – kas tas ir? Kas ir sūkalas, kas ir sēnalas, kas ir kodolieroči? Un mammai vajadzējis acumirklī atbildēt. Tagad Malvīne apmeklē pieaugušo bibliotēku, jo bērnu grāmatas ir jau izlasītas.
– Skolā mani apsaukā par zubri. Viņi domā, ja man ir labas atzīmes, tad es mājās sēžu pie grāmatām un kaļu galvā. Bet es pat nepildu mājas darbus. Portālā «Draugi.lv» tā arī ierakstīju: «Nemācieties, un jums būs labas atzīmes.» Skolās ir zems līmenis, ja nedēļu māca vienu vielu, nav kaut kas kārtībā. Tāpēc arī skolēni nolaižas, neklausās, muļķojas, spēlē spēlītes zem galda.
Kur lai liek bērnu, kurš visu zina pats no sevis un skolā garlaikojas, kurš jūtas atšķirīgs? Apdāvināto bērnu fakultatīvajā skolā (ABFS) ik sestdienu var atrast sev līdzīgos. Rīgas Daiļamatniecības skolas telpās darbojas bērni no astoņiem līdz 16 gadiem. Vecākās grupas audzēkņi jau ir profesori un doktori ASV, Vācijā, Krievijā. Viņi ir matemātiķi, inženiertehnisko zinātņu speciālisti, lingvisti, ārsti, sociologi. Par šādas skolas nepieciešamību Jeļenai Averjaņihinai, vienai no skolas izveidotājām, lika aizdomāties pašas bērni, sevišķi puika. Līdz skolas vecumam dēls bija izlasījis 300 nopietnas grāmatas, bet neprata aizsiet kurpju auklas, tātad augstākā klasē par pirmo viņu uzņemt nevarēja. Bija jāatrod kāds papildu ceļš – fakultatīvas nodarbības apdāvinātiem bērniem. Kintija Blūmentāle, biedrības ABFS valdes priekšsēdētāja, stāsta, ka skolā sastopas bērni ar ļoti lielu vēlmi mācīties, izzināt. Parasti viņus šurp sūta vispārējo skolu psihologi. Var nākt apdāvināti 2. klases skolēni, bet viņiem jāprot tekoši rakstīt. Bet ir bijuši gadījumi, ka bērns, kuram doma skrien daudz ātrāk par viņa spēju to pierakstīt, lūdz pedagogu būt it kā sekretāres vietā. Skolas metode ir tāda: gada lielā tēma, piemēram, «Viss plūst, viss mainās». Un tad nu bērni jūtas kā pētnieki. Apskatās kartē, kur ir Grieķija. Runā par Heraklītu, kurš teicis, ka divreiz vienā upē nevar iekāpt, kas nozīmē to pašu – «viss plūst, viss mainās». Skolotāji runā, cik maz vien var. Savukārt bērni daudz jautā, tātad domā. Paša atklātais vienmēr paliks atmiņā. Izzināt kāra bērna piemērs ir nu jau ABFS absolvents Edgars Eglītis. Mazs būdams, vasaras nometnē viņš pēkšņi sācis plēst priedei nost mizu. Viņam vajadzējis zināt: kur palika skudra? Neviens skolotājs viņu šajā lietā netraucēja, jo tas Edgaram bija ļoti nozīmīgi. Skolas pedagogi strādā bez atlīdzības. Ja viņi neattīstīs apdāvinātos bērnus, kurš gan cits to darīs? Tas esot viņu ziedojumsLatvijai. Arī bijušie audzēkņi palīdz. Līva Zalcmane šoruden sāks ķīmijas studijas un ziedo savas sestdienas ABFS, jo tic, ka kādreiz arī Latvijā novērtēs apdāvinātību.
Vidējais cilvēka apdāvinātības līmenis ir apmēram 100. ABFS bērniem 130 – 140, dažiem – 160. Kā viņi attīstīsies turpmāk, atkarīgs no vides.
Kāda vēl ir apdāvinātība?
Apdāvināti ir arī tādi cilvēki, kuriem ir izcilas spējas kādā vienā laukā – matemātikā vai mākslā. Speciālisti teic: ja apdāvināts bērns ir ticis līdz augstskolai, tad viņa spējas nezudīs. Latvijas Universitātes absolvents Andris Ambainis (30) ieguvis divus doktora grādus un strādā vienā no vadošajiem kvantu skaitļošanas pētījumu centriem pasaulē – Kanādas Vaterlo universitātē. Viņš kopā ar savu pasniedzēju, profesoru Rūsiņu Mārtiņu Freivaldu strādā pie superātra datora, kurš skaitļos ar atomu palīdzību.
Arī mākslas jomā apdāvinātību, skolu sākot, nodemonstrējuši daudzi bērni. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 1. klasē ar ļoti izcilām sekmēm uzņemta Paula Kolbina – dejotāja nu jau trešajā paaudzē. Baleta solisti ir bijuši viņas vecāki Zane Lieldidža-Kolbina un Aleksandrs Kolbins, savukārt vecmāmiņa dejojusi ansamblī «Sakta». Paulas mammai Zanei Lieldidžai bērnībā vēl bija iespēja iet arī tēta aktiera Ulda Lieldidža pēdās. Bet mazajai Paulai ģimenē dejo visi, arī brālis Toms ir Horeogrāfijas skolas audzēknis. Māmiņa Zane teic, ka bērni ir muzikāli, ātri mācās. Noskatās izrādi, pārnāk mājās un pēc redzes atmiņas dejo kādu baleta fragmentu. Tas, ka bērns ir piedzimis baletdejotāju ģimenē, ir labs starts, bet turpmākais ir pašu ziņā.
Rūpīgas «selekcijas» piemērs ir Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas 1. klases skolnieks Matīss Žilinskis. Viņš ir komponista Arvīda Žilinska mazmazdēls, klavieru pedagogu Valta un Daces Žilinsku mazdēls, pianista Ginta Žilinska dēls. Tētis Gints spēlē Pita Andersona grupā rokenrolu un kantri mūziku. Mazais Matīss ir nolēmis spēlēt klavieres, bet, kad paaugsies, tad gan bungas. Arī viņa māsiņa Sabīne mācās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas 2. klasē.
***
pasaulē ir apmēram simts apdāvinātības definīcijas – par apdāvinātu uzskata cilvēku, kura intelekta koeficients ir virs 130, taču arī tie, kam šis koeficients ir zemāks, var būt apdāvināti citā ziņā, piemēram, matemātikā, mākslā;
apdāvināta bērna kritēriji (pēc Dž. Renculli koncepcijas): vispārīgais intelekts, radošais potenciāls un iekšējā motivācija.
***
ASV 142 universitātēs ir īpašas programmas – kā strādāt ar apdāvinātiem bērniem.
1994. gadā Eiropas Padome (EP) pieņēma rekomendāciju nr. 1248 darbam ar apdāvinātiem bērniem, kurā teikts: «Neviena valsts nevar atļauties greznību šķiest talantus. Uzskatām, ka tā ir cilvēku resursu izšķērdēšana, ja cilvēki, kuri ir apdāvināti intelektuālā vai citā jomā, netiek savlaikus atpazīti...»
Pēdējā laikā arī Latvijā palielinājusies interese par apdāvinātības problēmu un apdāvinātiem bērniem. Strādā Apdāvināto bērnu fakultatīvā skola (ABFS), Kreativitātes centrs, Skolu atbalsta centrs.
ABFS programma paredzēta bērniem, kas apsteidz savus vienaudžus vispārējā intelektuālajā attīstībā un atšķiras ar izteiktām izzināšanas vēlmēm.
Programma balstās uz globālām filozofiskām tēmām un ir veidota tā, lai bērns visu laiku justos kā pētnieks.