No Līgatnes dabas takām izbēgušās lācenes Mades gadījums ir atklājis pārnozaru sadarbības trūkumu, līdz ar to šajā jomā valsts pārvaldē vēl ir ļoti daudz darāmā, šodien žurnālistiem norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Brīdī, kad parādās funkcijas, kas sadalītas pa dažādām iestādēm, rodas reālas problēmas tās koordinēt. «Viena no problēmām, kas mani neapmierina šajā situācijā, ir, ka nav kārtībā informācijas plūsma. Pārliecinošu skaidrību par to, kas Līgatnes dabas takās noticis un kas notiek, es tiešām ieguvu vakar naktī, apmeklējot Līgatnes dabas parku,» sacīja ministrs.
Dabas aizsardzības pārvalde ir sākusi administratīvo lietvedību, lai noskaidrotu visus apstākļus, kādos no Līgatnes dabas taku voljera izbēga lācene Made, kas vēlāk drošības nolūkos tika nošauta.
«Lietvedība sākta, lai noskaidrotu, kāda ir notikumu attīstības ķēde. Jau šobrīd ir skaidrs, ka ir zināmi trūkumi normatīvajos aktos, kas parādījušies gan krīzes ietekmē, mēģinot samazināt izmaksas, gan citu iemeslu dēļ, līdz ar to skaidri nav noteikts ne atbildīgais par šādām situācijām, ne arī ir zināmi atbildības līmeņi. Attiecībā uz konkrētiem tehniskiem līdzekļiem dzīvnieku iemidzināšanai, tostarp tādu lielu dzīvnieku kā lāči, izrādās, Latvijā šādu iekārtu ir pietiekami daudz un tās ir pieejamas. Tai pat laikā jāsaka, ka tie cilvēki, kuriem bija jāpieņem lēmums, pēc manām domām, pieņēma pareizu lēmumu, ņemot vērā tos resursus, kas bija viņu rīcībā. Taču jautājums ir par to, kāpēc viņu rīcībā nebija citu resursu un līdzekļu,» piebilda ministrs, uzsverot, ka tas tiks noskaidrots un sakārtots, lai nākotnē līdzīgas situācijas neatkārtots.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis skaidroja, ka dienesta rīcībā ir ierocis dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai no attāluma, bet tas ir paredzēts lauksaimniecības dzīvnieku un mazo istabas dzīvnieku iemidzināšanai.
«Ja runa ir par tādiem dzīvniekiem kā lāči, it īpaši savvaļas, tad mēs nevaram riskēt ar cilvēku dzīvībām, jo narkoze iedarbojas līdz 20 minūtēm un šajā laikā pēc šāviena, ko izdara cilvēks, lācim ir pilna brīvība un viņš var uzbrukt šāvējam, un sekas var būt daudz smagākas. Pieņemtais lēmums bija pareizs, un šajā gadījumā lācis bija jānogalina,» sacīja Balodis.
PVD ģenerāldirektors skaidroja, ka Latvijā nav pieejama un reģistrēta tāda stipras iedarbības narkoze, kas iedarbojas uzreiz. Taču viņš uzskata, ka šādiem līdzekļiem ir jābūt jebkurā vietā, kur tiek turēti bīstami un plēsīgi dzīvnieki. «Ja dzīvnieks iziet no sava iežogojuma, tad ir divas izejas - dzīvnieku iemidzināt vai nošaut,» pauda Balodis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs informēja, ka tiek domāts un strādāts pie preventīviem pasākumiem, lai nākotnē situācija neatkārtotos. Pēc viņa teiktā, Ministru kabineta noteikumos vajadzētu būt atrunātam, ka privātajiem zoodārziem un savvaļas dzīvnieku turētājiem ir jābūt plānam, ja dzīvnieks izbēg.
«Ir jānodrošina, ka dzīvnieks nevar izbēgt, bet ir jābūt plānam, ko darīs situācijā, ja tas izmūk. Normāli šajā situācijā būtu, ja uz vietas būtu tehnika, ieroči un medikamenti, kuriem regulāri tiktu pārbaudīti derīguma termiņi. Patlaban šīs lietas privātajos zoodārzos ir baltais plankums, kas ar steigu jāsakārto. Žēl, ka bija jānotiek šādam precedenta gadījumam, lai tas notiktu,» sacīja Sprūdžs.
Sāktās administratīvās lietas laikā tiks noskaidrots, vai Līgatnes dabas takām bija plāns lāča izbēgšanas gadījumā, jo šis nebija pirmais gadījums, kad Made izmuka.
«Iepriekšējā bēgšana bija citāda. Tā bija labdabīga, un ar lāci varēja sarunāt, ka viņš nāk atpakaļ. Lāci varēja pievilināt ar kārumiem un dabūt atpakaļ voljerā. Šajā reizē lācenei brīvība jau bija galvā un viņas ceļošanas ģeogrāfija bija daudz lielāka, un cilvēki nespēja izbraukt uz tām vietām, kur redzēta lācene, jo vietas viena no otras bija pietiekami tālu,» vēstīja ministrs.
Kā ziņots, šā gada 22.aprīlī, izrokoties zem iežogojuma, no Līgatnes dabas taku voljera atkārtoti izbēga lācene Made. Pirmo reizi viņa brīvsolī devās pērn augustā. Toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz «mājām».
Taču otrā bēgšanas reize Madei izrādījās liktenīga. Divas dienas nespējot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu, tika pieņemts lēmums viņu nošaut, jo dzīvnieks esot radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem.
