Orķestra līderis Lauderdeils spēlēto mūziku sauc vienkārši: vecmodīga, simfoniska globālā popmūzika. «Pink Martini» ir pasaules mēroga nebēdnīgs muzikālais piedzīvojums.
Maijā Rīgā viesosies stilīgais orķestris «Pink Martini»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Galvenais «Pink Martini» mērķis ir radīt skaistas dziesmas ar skaistu mūziku, kuras piesaistīs cilvēkus, un tad jau viss arī sākas. Tā kā grupas intereses ir tik dažādas – divi perkusiju spēlētāji, kuri daudz laika pavada Brazīlijā; viens perkusiju spēlētājs ir izaudzis Peru; vāciski runājošais bazūnists, kas apguva spēlēšanas mākslu Čikāgas simfoniskajā orķestrī un kuram patīk Mailss Deiviss; afroamerikāņu dziedātājs, kas studējis franču un itāļu valodas un kas dzied 14 dažādās valodās; čellists, kas runā mandarīnu valodā – šis daudzveidības dēļ arī idejas ir bezgalīgas.
«Gan Čaina Forbsa (China Forbes), gan es nākam no multikulturālajām ģimenēm», saka Lauderdeils. «Visi «Pink Martini» dalībnieki ir studējuši dažādas valodas, kā arī dažādu pasaules valstu mūzikas stilus. Acīmredzot tādēļ, ka ikviens no mums ir piedalījies dziesmu rakstīšanā vai apstrādē, mūsu repertuārs ir tik daudzveidīgs. Vienā brīdī jūs jūtaties it kā jūs atrastos sambas parādē Riodežaneiro, un nākamajā brīdī jūs jau esat 1930. gadu mūzikas hallē Francijā vai palaco Neapolē. Tas nedaudz līdzinās muzikālajai ceļojumu filmai par dažādām pasaules pilsētām».
Pirms 17 gadiem dzimtajā Portlendā, Oregonā, Tomass Lauderdeils darbojās politikā ar domu, ka kādu dienu viņš varētu virzīt savu kandidatūru mēra amatam. Tāpat kā citi topošie politiķi, viņš apmeklēja visus pasākumus, kuros tika vākta nauda vēlēšanu kampaņu rīkošanai, taču ar vilšanos konstatēja, ka mūzika šajos pasākumos bija garlaicīga, skaļa un sveša. Gūstot iedvesmu no pasaules mūzikas – džeza, klasiskās mūzikas un vecmodīgas populārās mūzikas, cerot uzrunāt gan konservatīvos politiķus, gan liberāļus, Tomass Lauderdeils 1994. gadā dibināja «mazo orķestri» «Pink Martini», lai spēlētu skaistāku mūziku, kas uzrunātu cilvēkus šādos pasākumos, kuros runa ir par civiltiesībām, pieejamiem mājokļiem, apkārtējo vidi, bibliotēkām, publisko pārraidi, izglītību un parkiem. Sabiedriski aktīvi «Pink Martini» ir arī šodien, uzstājoties Occupy Portland protesta akcijas dalībniekiem.
Savukārt, Čainu Forbsu, «kaimiņos dzīvojošo dīvu» un vadošo «Pink Martini» vokālisti, Lauderdeils satika Harvardas universitātē. Viņš studēja vēsturi un literatūru, bet viņa – angļu literatūru un glezniecību. Patiesībā viņi īsti nemācījās, bet sanāca kopā, un vēlajās vakara stundās viņi ielavījās koledžas kopējā istabā un dziedāja Pučīni un Verdi ārijas, kā arī dažreiz – Barbaras Streizandas kaverversiju, tādējādi nostiprinot savu radošo sadarbību. Trīs gadus vēlāk pēc augstskolas pabeigšanas Lauderdeils piezvanīja Forbsai, kura dzīvoja Ņujorkā, rakstīja dziesmas un spēlēja ģitāru pašas izveidotajā folkroka projektā, un aicināja viņu piebiedroties grupai Pink Martini. Viņi sāka rakstīt dziesmas grupai kopā. Viņu pirmā dziesma «Sympathique» – kopā ar kori «Je ne veux pas travailler» («Es negribu strādāt) – uzreiz kļuva par sensāciju Francijā, un pat tika izvirzīta nominācijai «Gada dziesma» konkursā «France Victoires de la Musique Awards».
«Pink Martini» sastāvā ir divpadsmit mūziķi, un grupa uzstājas ar savu daudzvalodīgu repertuāru koncertos un ar simfoniskajiem orķestriem Eiropā, Āzijā, Grieķijā, Turcijā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Ziemeļamerikā. «Pink Martini» Eiropas debija notika Kannu filmu festivālā 1997. gadā. Kopš tā laika grupa turpināja uzstāties ar vairāk nekā 27 orķestriem visā pasaulē, ieskaitot vairākas uzstāšanās ar Losandželosas filharmonijas orķestri «Hollywood Bowl» zālē un Bostonas populārās mūzikas orķestri. Kopā ar Nacionālo simfonisko orķestri grupa uzstājās Kenedija centrā un ar BBC koncertu orķestri – Londonā. Grupa piedalījās gan lielajā jaunās Frenka Gerija izveidotās Volta Disneja koncertzāles atklāšanā, gan Jaungada pasākumos Losandželosas filharmonijā, gan koncertos Kārnegija hallē, gan Alberthollā, gan pārbūvētā Modernās mākslas muzeja atklāšanā Ņujorkā, gan gubernatora ballē par godu Gada Akadēmijas Balvas 80. Ceremonijai, gan Sidnejas festivāla atklāšanā Austrālijā utt.
«Pink Martini» debijas albums «Sympathique» tika laists klajā 1997. gadā ar grupas pašas zīmolu «Heinz Records» (Lauderdeila suņa iesauka), un tas ātri kļuva par starptautisko fenomenu, grupai iegūstot nominācijas «Gada dziesma» un «Labākais jaunais izpildītājs» «France Victoires de la Musique Awards» ceremonijā 2000.gadā. «Pink Martini» izlaida «Hang On Little Tomato» albumu 2004. gadā un Hey Eugene! - 2007. gadā. Visi trīs albumi ieguva zeltu Francijā, Kanādā, Grieķijā un Turcijā. 2011. gadā grupa izlaida divus albumus - «A Retrospective», kas ir perfekta izlase ilggadējiem un jaunajiem «Pink Martini» faniem, un 1969, kas tapa sadarbībā ar japāņu dziedātāju Saori Juki.
•«Pink Martini ir pasaules mēroga nebēdnīgs muzikālais piedzīvojums... ja 1962. gadā ANO izveidotu savu grupu, cerams, mēs būtu šī grupa», saka Tomass Lauderdeils, grupas vadītājs un pianists.
•«Pink Martini noteikti ir kas ļoti oriģināls laikmetīgajā mūzikā, pat ja tā bauda eklektisko nostalģiju. Tā arī savieno, labāk nekā jebkāda cita grupa, intelektuālu un populāru kultūru.» – «The Washington Times»
•«Pink Martini uzdevums ir atsaukt atmiņā romantiku un skaistumu.» - «The Telegraph»
•«Eksotikas un nostaļģijas sajaukums» - «Sunday Times»