Maksātnespējas process kļūs raitāks

- Pašreizējais Maksātnespējas likums stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Vai pa šo neilgo periodu tā normas jau paguva tā novecot, ka ar likuma grozīšanu vairs nepietika? Nespeciālistam grūti izsecināt, kādas izmaiņas skārušas šīs jomas regulējumu, jo nu jāveic abu likumu rūpīga salīdzināšana. Virspusēji pamanāms, ka jaunais Maksātnespējas likums ir par 13 pantiem un vienu nodaļu īsāks.
- Interese par maksātnespējas tematiku lielākoties parādās ekonomiskās krīzes laikā, arī citur pasaulē šī nozare attīstījusies tieši krīzes apstākļos, jo tad labāk izgaismojas esošās sistēmas vājie punkti. Tāpat kā kopējais uzņēmējdarbības regulējums valstī ietekmē kopējo ekonomisko vidi, tā arī maksātnespējas regulējums var gan veicināt, gan bremzēt ekonomisko attīstību. Diemžēl pašreiz spēkā esošajā Maksātnespējas likumā vairāk ir šo bremzējošo faktoru. Arī Starptautiskajam Valūtas fondam bija savi uzstādījumi, ko vajadzētu Latvijā mainīt, un starp tiem bija minēts Maksātnespējas likums. Diskusija norisa arī sabiedrības iekšienē, savs viedoklis par esošo normatīvo regulējumu bija sociālajiem partneriem. Rezultātā grozījumu likumā izrādījās tik daudz, ka no juridiskās tehnikas viedokļa pareizāk bija rakstīt likumu no jauna, nevis grozīt esošo. Jācer, ka jaunais likums atvieglos gan juridisko personu, gan fizisko personu maksātnespējas procesus.
- Kas liecināja, ka likums bremzē ekonomiskos procesus valstī?
- Ir vairāki objektīvi rādītāji, pēc kā par to var spriest. Katru gadu Pasaules Banka veic pētījumus par valstu biznesa attīstību, un Latvijai jau ilgāku laiku vājā vieta bijusi biznesa likvidācija, ar ko jāsaprot arī uzņēmumu maksātnespējas process. Efektivitātes mērījumos ietilpst, cik šajos maksātnespējas procesos tiek atgūta nauda, cik ilgi tie noris, cik lielas ir procesu izmaksas. Diemžēl ar šiem rādītājiem nevarējām lepoties. Piemēram, Somijā kreditori maksātnespējas procesa īstenošanas gaitā spēj atgūt pat vairāk par 80 procentiem, taču pie mums šis rādītājs attiecīgi ir ap 30 procentiem, tāpat pie mums biznesa slēgšana vidēji ilgst trīs gadus, kamēr Somijā – mazāk par gadu.
Maksātnespējas procesam jābūt kā sietam, caur kuru tiek atsijāti tie, kas strādā neefektīvi un rada zaudējumus gan sev, gan saviem biznesa partneriem, no tiem, kas pārdzīvo tikai īslaicīgas grūtības. Turklāt šo sijāšanu jāsāk piemērot laikus, nevis novēloti. Maksātnespējas administratori atzīst, ka, stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, viņi bieži sastopas ar situāciju, ka uzņēmumam vairs nav aktīvu un kreditoriem grūti ko atgūt. Cits jautājums, ko iesākt, ja aktīvi ir – cik ātri iespējams tos realizēt. Pasaulē šis process ir pietiekami pētīts, atklāta likumsakarība – jo ilgāk process ievelkas, jo mazāk iespējams atgūt, it īpaši tas attiecas uz aktīvu pārdošanu. Diemžēl esošās maksātnespējas procedūras nestimulē ātru pārdošanu un aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē.
- Kuras ir tās būtiskākas izmaiņas, kas būtu jāņem vērā gan tiem, kuri ir kādam parādā, gan tiem, kuri sāk uztraukties, vai biznesa partneris spēs norēķināties?
- Jaunā likuma mērķis – no vienas puses, veicināt “ievainota”, bet dzīvotspējīga biznesa atdzīvināšanu. No otras puses, nodrošināt to, ka tiek ātri un efektīvi atsijāti tie, kas kāda iemesla dēļ nav rentabli, lai kopumā apgrozībā esošie aktīvi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Te, protams, mūžīgā dilemma par to, kā noteikt, kurš būs dzīvotspējīgs un kuram pienācis laiks mirt. Domāju, ka jaunajā likumā ir iestrādātas normas, lai šī atsijāšana notiktu objektīvāk.
Pieejamāks padarīts instruments, ar kuru atjaunot finansiālās grūtībās nonākušu biznesu. Novērsti, piemēram, vairāki ierobežojumi pretendēšanai uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Pēc spēkā esošā likuma uz TAP varēja pretendēt tikai tad, ja uzņēmums bija reģistrēts ne mazāk kā pirms trim gadiem. Jaunajā likumā šāda ierobežojuma vairs nav, ja vien uzņēmums ir perspektīvs, tad uz TAP var pretendēt arī nesen dibināts uzņēmums. Patlaban arī likums nosaka: ja uzņēmumam ir dalībnieks ar izšķirošu ietekmi un viņš vienlaikus ir kreditors, tad TAP nav iespējams. Jaunajā likumā šāda lieguma vairs nebūs.
No parādnieka perspektīvas raugoties - gan TAP, gan arī maksātnespējas process būs daudz sasniedzamāks, bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem, tādējādi stimulējot pašu parādnieku savlaicīgu reaģēšanu uz savām finansiālajām problēmām.
No kreditoru viedokļa raugoties,  jaunais likums ir vērsts uz to, lai no jebkuras procedūras - vai tas būtu TAP vai maksātnespējas process - kreditors saņemtu maksimumu, kas attiecīgajā situācijā ir iespējams.
- Līdz šim, ja tiesā jau bija ierosināta maksātnespējas lieta, uzņēmumam nebija iespējams pāriet uz TAP, kamēr no TAP varēja pāriet uz maksātnespēju.
- Jaunā likuma vīzija – ja tiesā tiek ierosināta maksātnespējas lieta un parādnieks izsaka priekšlikumu uzsākt TAP, tad viņam šādu iespēju ļaus izmantot. Turklāt atvieglota arī pati TAP pieprasīšana. Līdz šim, ja uzņēmējs gribēja pieprasīt TAP, viņam jau bija jābūt gatavam pasākumu plānam, ko ne vienmēr īsā laika periodā varēja pietiekami kvalitatīvi sagatavot. Bet grūtībās nonākušam uzņēmumam svarīgi ir pēc iespējas ātrāk saņemt tiesisko aizsardzību. Tāpēc jaunajā likumā paredzēts, ka pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks TAP pasākumu plānu var izstrādāt un ar kreditoriem to saskaņot divu mēnešu laikā.
Plānam ir arī izvirzītas stingrākas prasības, tam jābūt ekonomiski pamatotam, lai uzņēmums TAP neizmantotu ļaunprātīgi, mēģinādams novilcināt laiku, noturot pie dzīvības agonējošu uzņēmumu, zinot, ka pozitīva atrisinājuma tāpat nebūs. Plāns nevar būt nereāls, tam jāpārliecina gan tiesa, gan kreditori, ka tas ir īstenojams.
- Vai pasākumu plāna apstiprināšanā saglabāsies esošā kreditoru balsojuma kārtība?
- Turpmāk nopietnāk tiks iesaistīts arī nodrošinātais kreditors, kam pēc pašreizējā likuma tiesības balsot par TAP plānu bija liegtas. Par šo jauninājumu daudz diskutēja, bija iebildumu, ka, ja nodrošinātais kreditors būs tiesīgs balsot, tad TAP realizēt neizdosies. Līdzšinējā prakse tomēr pierāda, ka nodrošinātie kreditori, kas pamatā ir bankas, trešdaļā gadījumu atbalsta TAP pasākumu plānus. Arī pasaules prakse liecina, ka lielākie kreditori piekrīt atveseļošanās plānam, ja vien tas ir pamatots. Turklāt citu valstu ilgstošā pieredze restrukturizācijas procesos rāda, ka ilgtspējīgs restrukturizācijas rezultāts var būt tikai tad, ja šo procesu atbalsta lielākie kreditori, kas bieži vien ir tieši bankas. Jo apgrozāmie līdzekļi parādniekam ir nepieciešami gan TAP laikā, gan arī pēc tam, kad TAP būs beidzies.
Nozīmīga nianse, ka par TAP plānu turpmāk nevarēs balsot kreditori, kuri ir parādnieka saistītie uzņēmumi. Tas ļaus novērst situāciju, kad par TAP un parādnieka atbrīvošanu no saistībām lemj personas, kas gūst labumu no parādnieka komercdarbības un veiksmīga TAP rezultātā it kā sākotnēji zaudēto naudu atgūst atpakaļ, kamēr citiem kreditoriem jāsamierinās ar neatgriezenisku sava prasījuma samazinājumu. Tas ir pielīdzināms situācijai, ja parādnieks pats lemtu par savu parādu samazināšanu. 
Jaunais likums paredz, ka balsos gan nodrošinātie, gan nenodrošinātie kreditori, bet katrs savā grupā. Attiecīgi plānu apstiprinās, ja katrā grupā lēmumu pieņems ar nepieciešamo balsu vairākumu. Kreditori būs tie, kuri izlemj, vai viņus TAP pasākumu plāns pārliecina vai tomēr ne. Tā tiks ieviests tirgus pašregulācijas princips.
Ārvalstu eksperti augsti novērtēja jaunajā likumā ietverto ideju: ja nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi tiek samazināti vairāk par 10 procentiem vai dzēsti pilnībā, šiem kreditoriem būs tiesības prasīt parādniekam, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka pamatkapitāla daļām vai akcijām.
- Esošais likums paredz, ka uzņēmums var vērsties tiesā, prasot piešķirt TAP atkārtoti, ja kreditoriem viņa atveseļošanās ideja nešķita ticama. Kā būs tad, kad stāsies spēkā jaunais regulējums?
- TAP pieprasīšanas procesu vairs nevarēs padarīt bezgalīgu, nākamo TAP iesniegumu varēs iesniegt ne agrāk kā pēc četriem mēnešiem. Tas nozīmē, ja uzņēmumam ir nopietnas problēmas, kreditori pa šo laiku varēs iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Ja gada laikā uzņēmums otro reizi būs vērsies ar TAP pieteikumu un otro reizi kreditori atteiks, tad uzņēmumu automātiski pasludinās par maksātnespējīgu.
 - Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, svarīgi zināt, pēc kādām pazīmēm konstatēt, ka uzņēmumam šāda situācija iestājusies. Kas mainīsies šai jomā?
Pasaulē pieņemts vadīties pēc divu veidu maksātnespējas testiem. Pirmais ir likviditātes vai maksāšanas tests, kur galvenais ir pierādīt, vai uzņēmums maksājis kārtējos rēķinus. Otrs ir bilances tests, kad parādnieka aktīvi tiek salīdzināti ar saistībām. Attiecīgi, ja saistības ir lielākas par aktīviem, tad uzņēmums skaitās maksātnespējīgs.
Latvijā līdz šim tika vērtēti abi šie kritēriji, turklāt noteicošais bija bilances tests. Taču citviet pasaulē jau ir atzīts, ka bilances tests ir bremzējošs un neļauj laikus uzsākt maksātnespējas procesu. Turklāt bilances dati var nebūt objektīvi. Tie atkarīgi gan no paša parādnieka – kā viņš atspoguļo savus aktīvus, gan arī aktīvu bilances vērtība var nesakrist ar aktīvu reālo vērtību. Īpaši tas patlaban sakāms par nekustamajiem īpašumiem. Bilancē aktīvi var uzrādīties lieli, taču patiesībā tie ir nelikvīdi un neļauj norēķināties ar kreditoriem.
Reizēm, ja parādsaistības pārsniedz bilances vērtību, ne vienmēr arī uzskatāms, ka uzņēmums ir dzīvot nespējīgs. Ja uzņēmumam ir pasūtījumi un ar finanšu plūsmu viss kārtībā, tad tas pakāpeniski spēj segt arī savas parādsaistības.
Tādēļ jaunajā likumā galvenais rādītājs ir maksāšanas tests – parāds ir vai nav. Ja tu nemaksā, tas nozīmē, ka tu nevari samaksāt. Tādējādi panāksim, ka tiem, kuriem ir reālas finanšu problēmas, ātrāk tiks pasludināta maksātnespēja. Vairs nevarēs kreditorus apmānīt ar bilanci. Kad maksātnespējas pazīmes saskatāmas jau bilancē, kreditoriem reizēm vairs nav ko atgūt.
- Vai tas jauno Maksātnespējas likumu nepārvērtīs par lielisku instrumentu parādu piedzinēju darbā?
- Ar to jau vienmēr jārēķinās, ka kreditors vēlas atgūt parādu, turklāt piedziņas process valstī ir reglamentēts. Arī jaunajā Maksātnespējas likumā iestrādāts instruments, kas liks kreditoram pārdomāt, vai steigt ar maksātnespējas ierosināšanu parādniekam.
Vispirms jārēķinās ar to, ka maksātnespēja parādniekam netiks pasludināta, ja par nesamaksāto parādu būs strīds starp parādnieku un kreditoru. Tādā gadījumā šis strīds būs risināms vispārējā kārtībā. Jāņem vērā arī, ka maksātnespējas pieteicējam būs jāmaksā ne vien valsts nodeva, bet arī maksātnespējas depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Valsts vairs nevar atļauties finansēt maksātnespējas procesus, no kuriem ekonomiskais ieguvums līdzinās nullei. Palielināts arī parāda slieksnis, pie kura var iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Līdz šim tie bija 1500 lati, taču ar 1. novembri, ja parādnieks ir akciju sabiedrība vai SIA, pamatparādam jābūt vismaz 3000 latu.
Lai novērstu situāciju, ka par maksātnespējīgu pasludina parādnieku, kam ir tikai īslaicīgas finansiālas grūtības, parādnieks varēs pieprasīt TAP gan pēc tam, kad ir ierosināta lieta, gan arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Protams, jo ātrāk tas tiks darīts, jo lielākas cerības uz izdošanos. Galvenais uzstādījums: ja ir vai briest problēmas, tad atzīsti tās un centies risināt, nevis slēp galvu smiltīs.
Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana atvieglota arī pašam parādniekam. Līdz šim likums prasīja sagatavot daudz dažādu dokumentu, bet jaunais likums paredz, ka pietiks ar vienkāršas deklarācijas iesniegšanu, jo bez pamata jau uzņēmējs neizšķirsies pieteikt uzņēmuma maksātnespēju.
- Tiesu sākotnēji neinteresē, vai kreditora iesniegums par maksātnespējas ierosināšanu ir pamatots. Kamēr noskaidro visus apstākļus, cieš uzņēmuma reputācija, rodas finansiāli zaudējumi apķīlāto aktīvu dēļ. Kā būs turpmāk?
- Pašreizējais likums pieļāva, ka pat tad, ja pārpratums tiek atrisināts un parāds tiek samaksāts, uzsākto maksātnespējas procesu atsaukt nevar. Jaunais likums paredz: ja kāds nāk ar nepamatotu maksātnespējas pieteikumu, tad tas vēl neradīs uzņēmumam kaitējumu un neparalizēs tā darbību. Arī par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu informācija publiski neizskanēs, tā kļūst zināma tikai tad, kad tiesa parādnieku būs pasludinājusi par maksātnespējīgu, balstoties uz šo pieteikumu.
- Maksātnespējas procesi pie mums nereti ilgst gadiem. Kas paredzēts, lai šo procesus paātrinātu?
- Komercbanku aprindās populārs ir stāsts par diviem saistītajiem uzņēmumiem: viens bankrotē Igaunijā, otrs Latvijā. Igaunijā pēc pusgada bankrots jau ir beidzies un ražotne jau pieder citiem un turpina darbu, tikmēr Latvijā process velkas gadiem un ražotnē nekas nenotiek. Lai ar šādu praksi cīnītos, jaunais likums pieļaus elastīgāku maksātnespējīgā uzņēmuma mantas pārdošanas procedūru. Pašreizējā likumā kā galvenā metode paredzēta mantas izsole, bet jaunais likums pieļaus vai nu izsoli, vai pārdošanu par brīvu cenu. Viss būs atkarīgs no situācijas – ja pieprasījums lielāks, rīkojam izsoli, ja pieprasījuma nav – izsoles rīkošana ir tikai lieki tēriņi un laika novilcināšana. Tāpat būtisks jaunums: ja divu mēnešu laikā administrators neizlemj, ko ar mantu darīt, tad nodrošinātais kreditors var pieprasīt, lai mantu nodod izsolē.
- Vai reizēm process neievilkās arī kreditoru neizlēmības dēļ?
Pašlaik nenodrošinātie kreditori piesaka prasījumus un mēģina pašu spēkiem vai ar jurista palīdzību sekot līdzi situācijai. Tiek rīkotas vairākas kreditoru sapulces, kurās reizēm mazie kreditori pat nesaprot, par ko tiek balsots. Jaunā likuma filozofija ir, lai kreditoriem par procesa norisi būtu pēc iespējas skaidrāka un plašāka informācija. Administratora pienākums ir apzināt situāciju un nākt ar priekšlikumiem pie kreditoriem, tad ik ceturksni administratoram jāatskaitās, ko viņš ir izdarījis. Visu šo informāciju kreditori varēs iegūt arī bez sapulču rīkošanas, jo administratora pienākums būs viņiem informāciju nodot rakstveidā elektroniski.
- Kas būtiski mainīsies maksātnespējas administratoru darbā?
Administratori būs vairāk ieinteresēti strādāt pie kreditoru prasījumu atgūšanas. Pašreizējā likumā administratoru atlīdzības noteikšanas sistēma nebija stimulējoša, īpaši attiecībā uz ieķīlātās mantas izpārdošanu, jo maksātnespējas administratori saņēma ievērojami mazāk nekā zvērināti tiesu izpildītāji par analoģisku darbu. Jaunajā likumā ir šāds princips : jo tu vairāk nopelni ar mantas pārdošanu, jo izdari labāk kreditoriem, jo lielāku atalgojumu saņemsi.
- Jaunajā likumā, atšķirībā no iepriekšējā, definēti maksātnespējas procesā piemērojamie principi. Vai tie atvieglos juristu darbu?
- Principu uzskaitījuma ideja aizgūta no Administratīvā procesa likuma. No tiesību teorijas viedokļa principi eksistē neatkarīgi no tā, vai tie ir ierakstīti likumā vai nav, taču šoreiz vēlējāmies tos īpaši uzsvērt. Ja dažkārt praksē rodas neskaidrības likuma pantu piemērošanā, tad šie principi palīdzēs rast risinājumu. Tāpēc personīgi liels gandarījums, ka šādas vadlīnijas likumā iekļautas.
- Visbeidzot, kas būs ar tiem uzņēmumiem, kuri nonākuši tiktāl, ka nespēj nomaksāt ne valsts nodevu, ne depozītu, lai pieteiktu maksātnespēju?
Daudzās valstīs jau ir ieviesta prakse – ja uzņēmumam maksātnespējas procesam naudas nepietiek, maksātnespējas procesa nav – uzņēmumu likvidē vienkāršotā veidā. Ja kreditoriem ir interese tomēr noskaidrot, vai tiešām no parādnieka kaut ko nevar atgūt, tad depozīts procesa finansēšanai jāiemaksā pašam kreditoram. Domāju, ka arī pie mums drīzumā tiks ieviesta vienkāršotā likvidācijas procedūra, lai likvidētu tos uzņēmumus, kuri eksistē tikai uz papīra.
- Vai tas neveicinās ļaunprātīgu uzņēmuma novešanu līdz tādam stāvoklim, kad no tā palicis vienīgi nosaukums, ja neskaita parādus? Praksē jau zināmi gadījumi, kad SIA kļūst maksātnespējīga, uzņēmējs steigšus dibina nākamo un biznesu turpina.
- Te jāizšķir divi gadījumi. Viens – kad uzņēmējs mērķtiecīgi noved uzņēmumu līdz bankrotam, ļaunprātīgi izgrābj tā kasi tukšu, par ko iestājas atbildība likumu priekšā. Attiecīgi arī kreditori šādā gadījumā var piedzīt zaudējumus no pašiem valdes locekļiem.
Bet ir vēl tāds jēdziens kā biznesa risks – jebkuram uzņēmējam var nepaveikties. Eiropas Savienības normatīvie regulējumi paredz, ka ir jādod otrā iespēja un jāpārvar aizspriedums, ka bankrots – tas ir slikti. Ja nesanāca – neko darīt, vari mēģināt vēlreiz.