Dažu pēdējo gadu laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sadalījies divos segmentos - rezidentiem un nerezidentiem, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda nekustamā īpašuma kompānijas «Nira fonds» valdes locekle Jevgēnija Markova.
Markova: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir sadalījies divos segmentos (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmajā no šiem segmentiem ir vērojama salīdzinoši lēna aktivitāte, turklāt nekustamā īpašuma objektu cena gandrīz nepalielinās, neskatoties uz zināmu darījumu skaita pieaugumu. Otrajā segmentā norisinās aktīva darbība un cenu pieaugums, sacīja eksperte.
Speciāliste uzskata, ka aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū lēnām aug, jo darījumu skaits palielinās. 2012.gadā visā Latvijā tika īstenoti 42 000 darījumu, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos tika noslēgti 25 000 darījumu ar nekustamo īpašumu. Tādējādi, ja pašreizējais temps saglabāsies, gada beigās tiks sasniegti apmēram 50 000 darījumu.
Tajā pašā laikā, ja salīdzinām ar iepriekšējiem periodiem, patlaban tirgus ir 2002.-2003.gada līmenī. Piemēram, 2005.gadā notika 65 500 darījumi ar nekustamo īpašumu, savukārt 2006.gadā - 76 500, norādīja Markova, atsaucoties uz statistikas datiem.
«Šīgada tendences demonstrē, ka tirgus atdzīvojas, bet mums joprojām ir izaugsmes potenciāls,» uzsvēra «Nira Fonds» valdes locekle.
Nekustamā īpašuma tirgu lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju masveida izbraukšana no Latvijas. Balstoties uz dažādu avotu datiem, no valsts emigrējuši no 100 000 līdz 300 000 cilvēku. «Rupji rēķinot, 300 000 aizbraukušo cilvēku nozīmē 150 000 ģimeņu, tādējādi aptuveni 75 līdz 100 000 mājokļu tika «izmesti» tirgū un faktiski tos nevienam nevajag. Latvijas mērogā tie ir ārkārtīgi lieli cipari,» sacīja Markova.
Šie nekustamā īpašuma objekti nestāv tukši, taču šāda situācija ir ietekmējusi vidējo mājokļu cenu Latvijā. Tirgū, kura dalībnieki ir vietējie iedzīvotāji, mājokļu cena praktiski neaug, neskatoties uz darījumu skaita palielināšanos.
Eksperte norādīja, ka rezidentus lielākoties interesē Rīgas mikrorajoni, savukārt nerezidentus - likvīdie nekustamā īpašuma objekti Latvijas galvaspilsētas centrā un Jūrmalā. «Ja mēs izskatīsim kopējo darījumu statistiku, izvērtējot to vērtību naudas izteiksmē, vislielāko ieguldījumu sniedz nerezidenti,» atzina Markova.