Linu pārstrādes uzņēmuma SIA «Larelini» janvārī sāktās bankrota procedūras gaitā 23.martā notiks «Larelini» nekustamo īpašumu izsole, aģentūru LETA informēja SIA «Larelini» maksātnespējas administrators Nauris Durevskis.
Martā izsolīs bankrotējušās SIA «Larelini» īpašumus; lielākie kreditori ir bankas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pastāstīja, ka izsolē izsludinātie īpašumi ir ražotnes industriālās ēkas un telpas, kā arī zemesgabali zem šīm ēkām vai tām pieguļošie zemesgabali, kas atrodas Jelgavā.
Kopumā tiek izsolīti vairāki īpašumi dažādās adresēs, kas atrodas vienā apkaimē Jelgavā. To kopējā sākumcena ir 569 000 latu.
Līdztekus nodokļu parādiem un darbiniekiem nesamaksāto atlīdzību parādiem uzņēmuma lielākais parādu apjoms ir bankām, tāpēc bankas šajā procesā ir lielākie kreditori, informēja Durevskis.
Kā liecina paziņojumi par izsoli, tiek izsolīts ēku un būvju īpašums Uzvaras ielā 66, Jelgavā, kura piespiedu pārdošanas vērtība (novērtējums) un izsoles sākumcena ir 2000 latu. Līdztekus tam tiek izsolīts zemesgabals 2228 kvadrātmetru platībā Uzvaras ielā 66 ar sākumcenu 2000 latu vērtībā.
Tāpat tiek izsolīts nekustamais īpašums - domājamās daļas no ēku un būvju īpašuma - Lapskalna ielā 18 ar 387 000 latu sākumcenu. Lapskalna ielā 18 tiek izsolītas arī domājamās daļas no zemesgabala 80 755 kvadrātmetru platībā ar 153 000 latu sākumcenu.
Tiek izsolīts arī zemesgabals 2800 kvadrātmetru platībā Uzvaras ielā 57 ar 25 000 latu sākumcenu. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, un 23.martā notiks pirmā izsole.
Tiek izsolīta ēka Lapskalna ielā 18, Jelgavā, kurā savulaik reģistrēti SIA «Larelini» radniecīgi uzņēmumi - SIA «Larelini-cotton» un SIA «L.R.A.». Durevskis skaidroja, ka šai procesā netiek skatīta šo uzņēmumu maksātspēja, bet telpu īpašnieks ir SIA «Larelini», tāpēc jaunajam telpu īpašniekam būs jālemj par šajā adresē reģistrēto uzņēmumu atrašanos. «Tās ir juridiskās adreses, kuru esamība netraucē procesam,» skaidroja administrators.
Saistībā ar SIA «Larelini» maksātnespējas procesu šā gada 12.janvārī kreditoru sapulcē tika pieņemts lēmums par bankrota procedūras sākšanu.
LETA jau ziņoja, ka 2011.gada 13.oktobrī SIA «Larelini», kas ir Jelgavas pilsētas pašvaldībai lielākais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādnieks, Jelgavas tiesā tika pārtraukts tiesiskās aizsardzības process un ierosināta maksātnespējas lieta, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Pēc Komercreģistra datiem, Jelgavas tiesa 2010.gada 26.maijā pasludināja SIA «Larelini» ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, kas izbeigts šā gada 13.oktobrī, un ierosināta maksātnespējas procesa lieta.
Šī bija jau otrā reize, kad šim uzņēmumam ierosina maksātnespēju. Kā liecina Komercreģistra dati, 2008.gada 26.augustā par SIA «Larelini» tika ierosināta maksātnespējas procesa lieta, bet jau tā paša gada 8.septembrī Jelgavas tiesa nolēma to izbeigt.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja advokāte Arta Snipe, kuru tiesa plānoja iecelt par 2008.gada maksātnespējas procesa administratori, lietu tiesa izbeidza, jo maksātnespējas procesa ierosinātājs bija uzņēmuma līdzīpašnieks, kas bija rīkojies darba ņēmēju vārdā, taču viņam pašam nav darba līguma ar SIA «Larelini», tāpat citi darba ņēmēji viņu tam nebija pilnvarojuši.
Kā ziņots, uzņēmums «Larelini» Jelgavas pašvaldībai NĪN nav nomaksājis 155 000 latu apmērā un ir lielākais NĪN parādnieks.
Uzņēmumu datubāzēs publiskotā informācija liecina, ka ar «Larelini» adresi Jelgavā, Lapskalna ielā 18, reģistrēti divi linu pārstrādes uzņēmumi - 1997.gadā dibinātais SIA «Larelini» un 2008.gadā dibinātais SIA «Larelini-cotton», kur abu uzņēmumu valdēs darbojas Valērijs Lukašenoks, bet SIA «Larelini-cotton» ir arī otrs valdes loceklis - Krievijas pilsonis Aleksejs Osipovs no Jekaterinburgas.
Lukašenoks ir vadītājs vēl vienam, tajā pašā adresē reģistrētam, uzņēmumam SIA «L.R.A.», kura darbība saistīta arī ar «Larelini» ražotni.