Zinātniekiem pirmoreiz izdevies pierādīt, ka sirds un asinsvadu slimību attīstības risks un mirstība no sirdslēkmēm abu dzimumu maza auguma cilvēkiem ir vidēji 1,5 reizes lielāka nekā liela auguma cilvēku vidū, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju «European Heart Journal».
Šādas sakarības precīzs cēlonis nav zināms, tomēr zinātnieki sliecas uzskatīt, ka likumsakarība ir saistīta ar ģenētiskiem faktoriem nevis nelabvēlīgiem socioekonomiskiem parametriem (trūcīgs uzturs, nelabvēlīga ekoloģiskā vide utt.), kuru dēļ bērnībā var aizkavēties augšana.
«Pirmais pētījums, kas rāda kopsakarību starp cilvēka augumu un išēmisko sirds slimību attīstību tika publicēts 1951. gadā. Kopš tā laika šī kopsakarība tika pētīta vairāk nekā 1,9 tūkstošos darbos, tomēr to apkopojums un meta analīze līdz šim netika veikti. Mēs ceram, ka mūsu darbs, kas ir veltīts visu šo datu apkopojumam, ļaus saskatīt saikni starp augumu un sirds slimībām par galīgi pierādītu un kalpos par stimulu tālākai šīs saiknes izpētei un izpratnei,» - sacīja Tūla Paaijanena, viena no raksta autorēm no Tamperes universitātes Somijā, kuras vārdus citē Eiropas kardioloģiskās biedrības preses dienests.
Savā darbā zinātnieki apkopoja datus, kas attiecas uz vairāk nekā trīs miljonu cilvēku saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām. Zinātnieki pierādīja, ka maza auguma vīriešiem (ar augumu zemāku par 165,4 centimetri) vidēji ir par 37% lielāks risks mirt no sirds slimībām, salīdzinot ar liela auguma vīriešiem (+ 177,5 centimetri). Sievietēm analoģisks risks ir manāmi augstāks – 55%, bet zema auguma slieksnis sievietēm ir 153 centimetri, kamēr liela auguma – 166,4 centimetri.
Zinātnieki atzīst, ka savā darbā viņi nav varējuši pilnībā ņemt vērā papildus faktorus, kuri iespaido sirds slimību attīstības varbūtību, tādus kā socioekonomiskais statuss, vecums, slimību metabolisms, smēķēšana, alkohola lietošana un citi faktori, tomēr pētījuma autori ir pārliecināti, ka šo parametru plašāka analīze tikai nostiprinās viņu atklāto likumsakarību.
«Augums ir tikai viens faktors no tiem, kas ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas slimības. Neraugoties uz to, ka kontrolēt savu augumu cilvēks nevar, viņš pilnīgi var kontrolēt svaru, dzīves veidu un kaitīgos ieradumus. Bez tam pētījumi rāda, ka pēdējās desmitgadēs visās valstīs notiek cilvēku vidējā auguma pakāpeniska palielināšanas, kas var labvēlīgi atsaukties uz cilvēku sirds veselības stāvokli,» - rezumējusi Paaijanena.