Mediķu ieteikumi karstajam laikam

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tuvākajās dienās meteorologi prognozē lielu karstumu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi aicina iedzīvotājus saudzēt savu veselību

Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, tuvākajās dienās Latvijā gaidāms ļoti stiprs karstums, kas sasniegs 33 – 35 grādus pēc Celsija. Un ņemot vērā to, ka kopš 1.maija Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi snieguši palīdzību jau 460 karstuma upuriem, t.sk. 397 jūlija mēnesī, mediķi atgādina par piesardzību, kas karstā laikā jāievēro ikvienam.

Lai izvairītos no karstuma «dūriena» un karstuma radītā nespēka, NMP dienesta mediķi atgādina:
• Karstajā laikā ir jāpalielina izdzertā šķidruma daudzums. Negaidiet, kamēr izjūtat slāpes, padzerieties savlaicīgi! Ja ārsts ierobežojis uzņemamā šķidruma daudzumu vai ir kāda hroniska saslimšana, pavaicājiet ārstam, cik daudz šķidruma ieteicams izdzert. Nedzeriet šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes u.c.
• Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem. Karstā laikā bērniem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā. Raugieties arī, lai bērns nepārkarstu guļot ratiņos vai gultiņā.
• Ja jums jādodas ārpus mājas, aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri vai lakatiņu, saulesbrilles, lietojiet saules aizsargkrēmu.
• Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, elpojošu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla.
• Centieties plānot savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās.
• Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē viskarstākajā diennakts laikā no plkst. 11:00/12:00 līdz plkst. 15:00/16:00. Atcerieties, ka pēcpusdienā karstuma ietekmi palielina sakarsušais asfalts un bruģis.
• Izvairieties no ilgstošas fiziskas piepūles saulē (lauku un dārza darbiem), kā arī karstās nevēdinātās telpās.
• Ja karstajās dienas izlemsiet sauļoties, to nav ieteicams darīt no plkst. 11:00/12:00 līdz plkst. 15:00/16:00, kad saules ietekme ir visintensīvākā. Pirms sauļošanās un uzturēšanās ārā, lietojiet saules aizsargkrēmu. Pēc sauļošanās, uzklājiet krēmu, kas paredzēts saules radītās ietekmes mazināšanai.
• Lai atvēsinātos, ejiet remdenā/vēsā dušā vai vannā.
• Uzturā centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
• Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst par saviem pastāvīgi lietojamiem medikamentiem.
• Esiet uzmanīgi, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Tie ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt;
• Ievērojiet piesardzību peldoties, nepārvērtējiet savus spēkus! Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties! Tāpat ar peldēšanos nav savienojama alkohola lietošana!

Gadījumā, ja sāp un reibst galva, pēkšņi paaugstinās ķermeņa temperatūra, ja ir miegainības sajūta, ir slikta dūša, dažkārt var būt arī vemšana - nekavējies un jāmeklē mediķu palīdzību!
Karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja Jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties izsauciet NMP dienesta mediķus, zvanot uz numuru 113.
Atgādinām, ka karstajās dienās riskam īpaši ir pakļauti:
•  Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību.
• Zīdaiņi un mazi bērni.
• Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas.
• Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentu veidus.
• Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām veselības slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām.
• Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas.
• Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu