Ja visi, ko jūs pazīstat, jums melo...

Ir cilvēki, kas uzskata, ka nevienam nevajadzētu uzticēties un pasaule ir pilna ar meļiem. Viņi parasti tā jūtas divu iemeslu dēļ. Pirmais — viņiem pašiem piemīt ieradums melot, un viņi pieņem, ka visi citi ir tādi paši. Otrs — ticamākais iemesls — ir tāds, ka viņu izturēšanās piespiež citus cilvēkus viņiem melot.

Citiem vārdiem, viņi rada citiem grūtības teikt viņiem patiesību, jo ir redzēts, cik emocionāli vai agresīvi šie cilvēki izturas. Ja citi redz, cik nikni, aizskarti vai atriebīgi jūs kļūstat, kad jums pasaka patiesību, viņi par katru cenu izvairīsies jums to teikt. Ja jūs esat pazīstams kā cilvēks, ko viegli aizskart, tad nekad neuzzināsiet, ko citi patiesībā domā vai jūt, jo viņi sagrozīs patiesību, lai izvairītos no jūsu negatīvās reakcijas. Ja jūs pieprasīsiet, lai bērni stāsta jums taisnību, un tad sodīsiet viņus par to, jo šī taisnība nav visai tīkama, jūs iemācīsiet bērniem jums melot, lai aizstāvētu sevi.

Ja jums liekas, ka visi melo, jums vajag vispirms papētīt pašam savu uzvedību un attieksmi — cits cilvēks ir tikai vienādojuma otra puse.

Kāpēc tuvinieku meli sāpina visvairāk

Jo tuvākas ir attiecības, jo lielākas sāpes sagādā blēdīšanās, tāpēc ka jūs nevēlaties izstumt šo cilvēku no savas dzīves. Piemēram, maldinošie meli, ko stāsta vecāki, brālis vai māsa, ievainos dziļi. Jo tuvāks ir cilvēks, jo vairāk mēs tam uzticamies un atveramies. Brāļa, māsas vai bērna meli sāpinās vairāk nekā tie, ko dzirdēsiet no kāda paziņas, bet pirmos jūs aizmirsīsiet drīzāk, jo šis cilvēks vienmēr būs jūsu brālis, māsa vai bērns.

Arī tuva drauga meli ievaino, bet šo cilvēku mēs varam izslēgt no savas dzīves, vismaz uz laiku, nekontaktējoties ar viņu. Skalas otrā galā varētu būt lietoto mašīnu tirgotājs. Nav nekas pārsteidzošs, ja viņš melo, un mēs varam izvēlēties ar viņu nekad vairs netikties.

Meļi un dzērāji

Tāpat kā dzērājs, ieraduma melis nekad neaizmirstas. Viņš domās ir vairākas reizes trenējies un parasti spēj sniegt nevainojamu priekšnesumu. Pajautājiet kādam, ko viņš darīja pagājušās nedēļas nogalē, un jūs droši vien saņemsiet kaut ko šādu: — Ē... pēc brokastīm es aizgāju pie brāļa un tad... ē... nē, es ar viņu tikos pēc pusdienām, tāpēc ka vispirms man vajadzēja nodot remontā mašīnu...

Kad cilvēki atsauc atmiņā dienas notikumus, viņi parasti svārstās un maina domas virzienu, jo mēģina sakārtot notikumus pareizā secībā. Melis tā nedara. Viņam ir perfekti iestudēts scenārijs, un viņš reti pieļauj tajā kļūdas.