Saeima līdz aprīļa beigām cer pieņemt likuma grozījumus, ar kuriem cer pielikt punktu «spaisa» sērgai, Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» pavēstīja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (V).
Mēneša laikā cer pielikt punktu «spaisa» sērgai (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt «spaisa» tirgošanas un lietošanas kriminalizēšana tiks panākta nedēļas laikā.
«Es ceru, ka līdz aprīļa beigām būs likuma grozījumi, kas aizliegs vispār apritē šāda veida psihoaktīvās vielas, arī ļaus apturēt tirdzniecības vietu un uzņēmuma darbību, uzlikt aizliegumu fiziskai personai turpināt tirgot un arī izņemt vielu, un arī brīdināt īpašnieku, ka viņa īpašumā notiek tirdzniecība un uzlikt aizliegumu,» sacīja Ašeradens.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) atzina, ka mēnesis ir ļoti optimistisks scenārijs, taču uzsvēra – vispārējs aizliegums ir vienīgais veids, kā «aizklapēt šīs bodes».
«Lai policija varētu aizvērt šīs «točkas», ir jābūt vispārējam aizliegumam, ka Latvijas Republikā šāda veida psihoaktīvās vielas nevar būt apritē,» norādīja ministrs, piebilstot, ka Iekšlietu ministrija vēlas lielākas pilnvaras policistiem, lai jau uz aizdomu pamata par tirgošanu varētu slēgt arī tirdzniecības vietu.
Ministrs atbalsta šo darbību kriminalizēšanu un bargus sodus par «spaisa» tirgošanu.
Savukārt biedrības «Stop Drugs» pārstāvis raidījumā pavēstīja, ka šodien kārtējā reidā Marijas ielā 1 piecu minūšu laikā saskaitīti seši «spaisa» pircēji.
Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna stāstīja, ka «spaisa» redz jau no 2008.gada, bet pēdējā gada laikā tendence ir ārkārtīgi jūtama un nav tādas dienas, kad centrā neiestājas kāds maisījuma pīpētājs.
Atšķirībā no citiem narkotisko vielu lietotājiem «spaisa» lietotāji ir agresīvi, atrodas halucināciju varā un bieži vien neatceras, kas ar viņiem noticis. «Tā ir populārākā viela, ko lieto jaunieši,» secināja Stirna.
Tikmēr jauniešu ielu kultūras projekta «Ghetto Games» vadītājs Raimonds Elbakjans pauda skarbu viedokli: «Ja pēc narkotikām var aiziet tāpat kā pēc maizes vai bulciņas, tas ir ārpus visiem mēriem. Kā līdz tam valsts vispār var aizdzīvoties?»