Pildot tieslietu ministra pienākumus, šī gada sākumā, kad LAKRA tikko bija nodibināta, vairākas reizes esmu ticies, kā arī aicinājis uz tikšanos LAKRA pārstāvjus, tajā skaitā tās vadītāju A.Gorenko. Mūsu tikšanās reizēs esmu izklāstījis gan TB/LNNK politisko nostāju, gan manu kā jurista viedokli par iespējamajiem kredītņēmēju tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Pirmkārt, esmu norādījis, ka tiesisko aizsardzību jānodrošina tiem kredītņēmējiem, kuri nodibinājuši kredīttiesiskās attiecības viena mājokļa iegādei vai tā remontam, nosakot maksimālo kredīta summu. Šie cilvēki ekonomiskās krīzes laikā objektīvu iemeslu dēļ (darba zaudēšana, algas samazinājums) vairs nespēj pildīt kredītsaistības. Tiesiskā aizsardzība izpaustos dažādos veidos - sākot no obligāta pienākuma bankai un kredītņēmējam sēsties pie sarunu galda, lai samazinātu vai atliktu maksājumus un beidzot ar valsts garantijām, kas ļautu šādas personas pasargāt no vienīgā mājokļa zaudēšanas. Tāpat A.Gorenko tika informēts, ka šāda veida tiesiskās aizsardzības līdzekļu ieviešanai nepieciešams speciāls likums, kas būtu spēkā uz noteiktu laiku. Jāatgādina, ka Tieslietu ministrija šī gada marta sākumā šādu likuma projekta sākotnējo redakciju izstrādāja un pēdējā I.Godmaņa valdības sēdē iepazīstināja ar to valdības locekļus. Minētais likumprojekts informatīvā ziņojuma formā tālākam darbam tika nosūtīts Finanšu ministrijai.

Vēlos piebilst, ka gadījumā, ja LAKRA tiešām pārstāv godīgo kredītņēmēju intereses, tad tās aktivitātes ļoti noderētu šī likumprojekta tālākās virzības nodrošināšanai.

Otrkārt, vēršu uzmanību, ka LAKRA piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā pavērtu iespēju jebkurai personai, tajā skaitā tādiem, kas, tirgojot nekustamos īpašumus, valsts kasē nav iemaksājuši nevienu santīmu, grozījumu pieņemšanas gadījumā burtiski dažu mēnešu laikā varētu atbrīvoties no parādiem. Tādā veidā visi parādnieki tiktu mesti pār vienu kārti, nedalot tos tādos, kuri kredīttiesiskās attiecības dibināja sava mājokļa iegādei, no tādiem, kas to darīja vieglas peļņas nolūkos. Šādu likuma grozījumu atbalstīšana radītu ne tikai tiesisku haosu, bet vēl vairāk satricinātu valsts finanšu sistēmu.

Krīzes laikā valstij ir jāaizstāv tie cilvēki, kas objektīvu iemeslu dēļ cieš no saimnieciskās lejupslīdes, un es uzskatu, ka valsts spēkos ir palīdzēt. Tieši tāpēc tika radīts likumprojekts, kuru jau pieminēju. Taču valstij (tātad – nodokļu maksātājiem) nav jātērē savi līdzekļi, lai norakstītu kādas uzņēmēju grupas parādus, kas cietuši riskanta biznesa rezultātā. Man ir žēl, ka LAKRA cenšas aizstāvēt nevis tos cilvēkus, kuri kredītu ņēma savu un savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai, bet gan vienas nekustamā īpašuma tirgotāju grupas interesēs.