Mieram tuvu 15. decembrī, trešdien
Komentāri: (0)
Rīta lūgšana
Savas rokas es paceļu pretī Taviem baušļiem, kurus esmu iemīlējis. Atver man acis, lai es spēju redzēt, pieskaries manai sirdij, lai spēju vēlēties, vadi manus soļus, lai eju Tavu pamācību ceļu!
Kungs Dievs, esi patiesi mans Dievs un blakus Tev nepieļauj nevienu citu, nevienu, kā vienīgi Tevi! (Lanselots Endrjūss)
Dienas lasījumi
Lūgšana
Visvarenais Dievs, liec, lai tuvie Tava vienpiedzimušā Dēla atnākšanas svētki nestu mums Tavu žēlastību šajā dzīvē un sagatavotu mūs arī mūžīgajai algai. Mēs Tevi lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla, vārdā.
Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 45, 6b-8.18.21b-26)
«Es esmu Kungs, un otra nav. Es lieku rasties gaismai un tumsai, Es ievedu mieru un ļauju nākt postam. Es esmu Kungs, kas to visu dara. Norasojiet, debesis, no augšas taisnību, un mākoņi ar lietu lai to nosūta! Lai atveras zeme un dāvā pestīšanu, un lai līdzi uzaug taisnība! Es, Kungs, esmu to radījis.»
Jo tā saka Kungs, kas radīja debesis, pats Dievs, kas veidoja zemi un to radīja, kas pats to dibināja. Viņš to radīja ne tādēļ, lai tā būtu tukša, Viņš to veidoja, lai tā būtu apdzīvota: «Es esmu Kungs, un cita nav. Vai tad ne Es esmu Kungs, un vai tad bez Manis vēl ir kāds Dievs? Nav cita taisnīga un pestīšanu nesoša Dieva, izņemot Mani.
Atgriezieties pie Manis, un jūs būsiet glābti, jūs, visas zemes malas, jo Es esmu Dievs un cita nav. Pats pie sevis Es zvērēju, no Manas mutes izgāja taisnība, vārds, kas atpakaļ vairs netiks ņemts: ka Manā priekšā locīsies visi ceļi un zvērēs ikviena mēle.»
«Tikai Kungā,» viņi sacīs, «ir taisnība un spēks.» Pie Viņa atnāks apkaunoti visi, kas Viņam pretojās, Kungā atradīs taisnību un saņems godu visi Izraēļa pēcnācēji. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 85 (84)
Refrēns: Debesis nosūtīs taisnīgo.
Es klausīšos, ko saka Kungs Dievs,
jo Viņš sludina mieru savai tautai
un saviem svētajiem.
Patiešām, Viņa pestīšana ir tuvu tiem,
kas Viņa bīstas,
lai mūsu zemē mājotu godība. (Refrēns)
Žēlsirdība un patiesība izies viena otrai pretī,
taisnība sniegs skūpstu mieram.
Patiesība izaugs no zemes,
un taisnība raudzīsies no debesīm. (Refrēns)
Jo Kungs dos svētību,
un mūsu zeme dos savu augli.
Taisnība staigās Viņa priekšā,
un pestīšana sekos Viņa pēdās. (Refrēns)
Alleluja.
Pacel savu balsi ar spēku tu, kas nes labo vēsti,
lūk, jūsu Kungs Dievs nāks varenībā.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 19-23)
Tanī laikā Jānis paaicināja divus no saviem mācekļiem un sūtīja pie Jēzus jautāt: «Vai Tu esi Tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?»
Kad šie vīri nonāca pie Viņa, tie sacīja: «Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis jautāt: vai Tu esi Tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?»
Bet tieši tajā stundā Viņš daudzus dziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem un daudziem neredzīgajiem dāvāja acu gaismu.
Un atbildot Viņš tiem sacīja: «Ejiet un pastāstiet Jānim, ko redzējāt un dzirdējāt: aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top tīri un kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir ikviens, kas Manis dēļ neieļaunojas.» Tie ir Svētā Evaņģēlija vārdi.
Vakara lūgšana
Kāpēc cerēt uz kādu citu, ja viss labais atrodas Tavās rokās, Kungs? Kāpēc savu cerību dāvāt citam, ja savā dāsnumā Tu mani apdāvini, vēl pirms Tevi lūdzu? Vai tad tāpēc Tu mani darīsi nabagāku, ja tagad vienojos ar Tevi? Tie, kas Tevi meklē, atrod laimi Tavā žēlsirdībā, un tos, kas lūdz piedošanu, Tavs taisnīgums netiesā.
Kā lai es Tevi aizmirstu, ja Tu nemitējies domāt par mani? Kā lai ļauju maldīties savām domām, ja Tavs skatiens vienmēr ir pār mani?
Mans Dievs, manas rokas pieķeras Tavas devības apmetnim, un mana cerība kļūst divkārt stipra, saņēmusi Tavas balvas. Liec, lai esmu patiess, sludinot Tavu vienreizību. Dari mani par savu kalpu, ko izvēlas Tava sirds. (Nezināma autora lūgšana no VIII gs.)
Meditācija
Mēs meklējam visu, izņemot Dievu. Dievs ir miris, tiek sacīts, nedomāsim vairs par to!
Tomēr Dievs nav miris, tikai daudzi šodien Viņu ir pazaudējuši. Bet vai nebūtu vērts atkal atrast?
Mēs meklējam visu: to, kas ir jauns, un to, kas sens; to, kas ir sarežģīts, un to, kas nevajadzīgs; to, kas labs, un to, kas slikts. Varētu sacīt, ka tieši meklējumi raksturo moderno dzīvi.
Kādēļ nemeklēt Dievu? Vai Viņš nav «vērtība», kas būtu mūsu meklējumu cienīga? Vai Viņš nav realitāte, kas pieprasa par sevi zināt daudz vairāk kā tikai vārdu, kādā Viņu nosaukt? Vai Viņš nepieprasa labākas zināšanas par tām dažām ticības izpausmēm, ko māņticības un virspusības dēļ nāktos drīzāk atmest, ja tās nav patiesas, vai attīrīt, ja tās nav pilnīgas? Vai Viņš nepieprasa labākas zināšanas par tām, kas mums liek justies jau labi informētiem un aizmirst, ka Dievs ir neizsakāms noslēpums, ka pazīt Dievu ir mūsu dzīvības jautājums? Mūžīgās dzīvības jautājums. Vai tad Dievs nav, kā mēdz teikt, «problēma», kas mūs tieši skar, kas skar mūsu domas, mūsu apziņu, mūsu likteni un neizbēgamā kārtā kādu dienu arī mūsu personīgu tikšanos ar Viņu? Varbūt Dievs ir apslēpts tādēļ, lai mēs dotos Viņu meklēt? Un ja nu pats Dievs jau ir izgājis meklēt mūs? (Pāvests Pāvils VI)
