Tikai mīlestība — dāvana ir patiesa mīlestība.
Mīlestība — dāvana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mīlestība notiek tikai tad, kad tu esi nobriedis. Tu esi spējīgs mīlēt tikai tad, kad esi pieaudzis. Mīlestība nevar ziedēt atkarībā — mīlestība ir brīvības zieds, tai vajadzīgs plašums.
Mīlestība — tā ir greznība. Tā ir pārpilnība. Tas nozīmē, ka tev ir tik daudzas dzīves, ka tu nezini, ko ar to darīt, un tu dalies. Tas nozīmē tik daudz dziesmu sirdī, ka tev tās jānodzied, vienalga, klausās kāds vai ne. Tā ir pārpilnība.
Mīlestība — vajadzība rodas tāpēc, ka ir dziļa nepieciešamība pēc otra. Bet mīlestība — dāvana — plūst no viena nobrieduša cilvēka uz otru pārpilnības dēļ. Tu esi piepildīts ar to. Tevi apstaro mīlestības aura. Un, kad tev apkārt nav šīs auras, tu prasi, lai cits tev to dod — tu esi nabags.
Un tu to otru piemānīji (viņš tā domā), jo viņš cerēja, ka mīlestība plūdīs no tevis. Jūs abi cerējāt, ka mīlestība plūdīs no tā otra, bet abi bijāt tukši — kā var rasties mīlestība? Agrāk jūs bijāt nelaimīgi katrs atsevišķi, tagad esat nelaimīgi divatā.
Ja tu juties vīlies vienatnē, tagad jūs jutīsieties vīlušies kopā. Viens labums gan ir: tu vari pārlikt atbildību uz to otru. Un vari atslābināties. Tagad tu vari atbildību novelt uz kādu citu, jo tu esi atradis grēkāzi. Bet ciešanas saglabājas.
Nenobriedis cilvēks vienmēr iemīlas otrā nenobriedušā cilvēkā, jo tikai viņi var saprast viens otru. Nobriedis cilvēks mīl nobriedušu cilvēku, nenobriedis cilvēks mīl nenobriedušu cilvēku.
Tu vari mainīt sievu vai vīru kaut tūkstošiem reižu, bet tu atkal un atkal atradīsi iepriekšējā tipa sievieti (vīrieti), un atkārtosies iepriekšējās ciešanas. Un atkārtosies gandrīz ar iepriekšējo precizitāti. Tu vari nomainīt sievu, bet pats taču tu neesi mainījies?
Mīlestības pamatproblēma ir — kļūt nobriedušam. Tad tu atradīsi nobriedušu partneri un nenobrieduši cilvēki tevi nesaistīs. Ja tev ir 25 gadi, tu taču neiemīlies divus mēnešus vecā bērnā? Ja tu esi psiholoģiski, garīgi nobriedis, tu taču neiemīlēsies bērnā. Tā nenotiek. Tā nevar būt, jo tas ir bezjēdzīgi.
Nobriedis cilvēks nekrīt mīlestībā, viņš paceļas mīlestībā. Tikai nenobrieduši cilvēki paklūp un krīt mīlestībā. Viņi satiek sievieti, un viņu vairs nav, viņi satiek vīrieti, un viņu vairs nav. Viņiem nav mugurkaula, viņiem nav veseluma, lai noturētos vienatnē.
Nobriedušam cilvēkam ir pietiekami veseluma, lai būtu viens. Kad tāds cilvēks atdod savu mīlestību, viņš izjūt pateicību, ka tu to pieņēmi, nevis otrādi. Viņš negaida, ka tu pateiksies.
Viņš pateicas tev, ka tu pieņēmi viņa mīlestību. Un, kad divi nobrieduši cilvēki mīl viens otru, notiek brīnums — viņi ir tik lielā mērā kopā, ka jūtas viens vesels, bet viņu vienotība nesagrauj individualitāti. Tieši otrādi — viņu individualitāte pastiprinās. Nav nekādas politikas, nav diplomātijas, nav nekādu centienu vienam otru pakļaut.
Kā tu vari pakļaut cilvēku, kuru mīli? Pakļaušana taču ir naida, dusmu paveids. Nenobrieduši cilvēki sagrauj otra brīvību, rada pinekļus un cietumu. Kad mīlestība atrodas atkarībā, tā ir kropla.
Atceries: brīvība ir augstāks jēdziens par mīlestību. Tā ir augstāka vērtība par mīlestību. Ja mīlestība grauj brīvību, tā nav nekā vērta. Mīlestība jāaizmet, lai iegūtu brīvību. Brīvība ir dabas dota vēlme būt brīvam — gan sievietei, gan vīrietim.