Marsa izpētes pašgājējs robots «The Curiosity», kas tika palaists kosmosā pagājušā gada novembrī, pirmdien nosēdies uz Marsa, vēsta pasaules mediji.
Milzis «The Curiosity» veiksmīgi nosēdies uz Marsa
Priecīgo ziņu pavadīja zinātnieku ovācijas un sajūsmas izsaucieni. Sagaidāms, ka milzīgā laboratorija palīdzēs sniegt atbildes par ārpuszemes civilizācijām.
Lai sasniegtu Marsu, «The Curiosity» kosmosā mērojis 570 miljonu kilometru garu ceļu, ziņoja LETA.
«The Curiosity», kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei.
Paredzēts, ka MZL pētīs Geila krāteri, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Marsa ekvatora. Plānotajā izpētes apvidū ir dažāds iežu sastāvs, bet nevienmērīgais reljefs ļaus iegūt paraugus dažādos augstumos.
Lai sasniegtu izvēlēto vietu uz Marsa virsmas, «The Curiosity» bija jāveic piezemēšanās pēc ļoti precīza kursa, kurā sestdien tika veiktas nelielas korekcijas - ceturtās kopš šīs misijas sākuma.
Plānojot «The Curiosity» nosēšanos, NASA nācās atteikties no gaisa spilvenu izmantošanas, kas efektīvi tika pielietoti iepriekšējos izpētes robotos «Sojourner», «Spirit» un «Opportunity», pasargājot tos no akmeņiem uz Marsa virsmas.
Tos nebija iespējams izmantot, jo «The Curiosity» sver gandrīz tonnu, kas ir pārāk liels svars gaisa spilveniem.