Minimālās piepūles likums jeb Necīnies ar Visumu (19)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/Reuters

Dabas gudrība izpaužas viegli un bez piepūles… tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestības piepildīta.

Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas piepūles varam gūt panākumus un veiksmi.

Minimālas piepūles likums… vai nepretošanās princips. Zāle nepūlas augt, tā vienkārši aug. Zeme nepūlas griezties ap savu asi. Tās būtība ir galvu reibinošā ātrumā griezties ap savu asi un brāzties cauri Visumam. Bērnu būtība ir dzīvot svētlaimē. Un cilvēku būtība ir viegli un bez piepūles piepildīt savus sapņus.

Senajā Indijas filozofijā vēdismā šo principu pazīst kā enerģijas ekonomijas principu jeb «dari mazāk, paveic vairāk». Pietiek ar neskaidru domu, kura atrod savu izpausmi, neprasot no tevis ne mazāko piepūli. Tas, ko mēs parasti saucam par brīnumu, patiesībā nav nekas cits kā minimālās piepūles likuma izpausme.

Grāmatā «Sapņošanas māksla» Dons Huans saka Karlosam Kastaņedam: «…mēs izšķiežam lielāko daļu savas enerģijas, lai nosargātu savu svarīgumu… Ja vien mēs spētu zaudēt daļiņu šī svarīguma, mēs piedzīvotu divas neparastas lietas. Pirmkārt, mēs vairs nešķiestu enerģiju, lai uzturētu iluzoro mītu par savu lieliskumu. Un, otrkārt, mēs nodrošinātu sev pietiekami daudz enerģijas, lai… notvertu Visuma lieliskuma mirklīgo skaistumu.»

Pirmais pants – pieņemšana. Šis mirklis ir tāds, kādam tam jābūt, jo viss Visums ir tāds, kāds tas ir. Mirklis, kuru tu pašreiz izdzīvo, ir visu pagātnē pieredzēto mirkļu kulminācija. Ja tu cīnies ar pašreizējo mirkli, tu cīnies ar Visumu. Tu vari vēlēties, lai nākotnē viss būtu savādāk, bet šis brīdis tev jāpieņem tāds, kāds tas ir.

Ja tevi samulsinājis vai sarūgtinājis kāds cilvēks vai kāda situācija, atceries, ka tu reaģē nevis uz cilvēkiem vai situācijām, bet gan uz to, ko jūti pret konkrēto cilvēku vai situāciju. Tās ir tavas jūtas, un citi pie tām nav vainīgi.

Otrais pants – atbildība. Atbildība neuzskatīt , ka tu pats vai kāds cits, vainojams pie tā, ka izveidojusies noteikta situācija. Ja tu esi pieņēmis konkrētos apstākļus, notikumu un problēmu, tad atbildība nozīmē spēju radoši reaģēt uz situāciju tādu, kāda tā ir izveidojusies. Katrā problēmā slēpjas iespēja. Ja tu to apzinies, tu vari izmantot situāciju, lai vērstu to par labu vai gūtu no tās kādu labumu. Realitāte nav nekas cits kā interpretācija. Lai arī kādas šobrīd nebūtu tavas attiecības, tās ir tieši tādas, kādas tev šobrīd vajadzīgas. Aiz visiem notikumiem slēpjas kāda vēsts, kas kalpo tavai izaugsmei.

Trešais pants – neaizsargātība. Tas nozīmē, ka tavā apziņā nav vēlmes aizstāvēties un tu neizjūti vajadzību pierunāt un pārliecināt citus par sava viedokļa pareizību. Deviņdesmit deviņus procentus sava laika cilvēki patērē pierādot, ka viņiem ir taisnība. Ja tu izskaudīsi sevī vajadzību aizstāvēt savu viedokli, tev būs milzīga enerģijas rezerve, kuru tu līdz šim izniekoji.

Aizstāvoties, vainojot citus un atsakoties pieņemt šo mirkli un ļauties tam, tu pakļauj savu dzīvi pretestībai. Ja tu pretosies un cīnīsies, pretestība kļūs tikai izteiktāka. Ja tu būsi atvērts visiem viedokļiem un stūrgalvīgi neturēsies pie viena noteikta uzskata, tavi sapņi un vēlmes saplūdīs ar dabas vēlmēm. Un tad tu varēsi ļaut vaļu saviem nekam nepiesaistītajiem nodomiem, un tev tikai vajadzēs pagaidīt, līdz pienāks īstais brīdis, kad tavām vēlmēm pāraugt īstenībā. Esi mierīgs. Kad pienāks īstais laiks, tavas vēlmes pašas atradīs izpausmi, jo to paredz minimālas piepūles likums.

No Dīpaka Čopras «Septiņi garīgās veiksmes likumi»

Komentāri (19)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu