Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) atzīst kļūdas komunikācijā ar nozares pārstāvjiem un aicina Kultūras aliansi (KA) veidot kopīgu memorandu par sadarbību.
Ministre atzīst kļūdas komunikācijā un aicina veidot kopīgu memorandu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien tikšanās laikā ar kultūras jomas pārstāvjiem ministre norādīja, ka bijusi «pārāk taisna savā runā» un kļūdījusies iepriekšējā komunikācijā ar kultūras cilvēkiem. Tomēr viņa minēja, ka savu pārliecību nemainīs, kaut tā varētu būt pēdējā runa viņas kā ministres karjerā.
Jaunzeme-Grende piedāvāja parakstīt kopīgu memorandu ar KA par turpmāko sadarbību un mērķiem un līdz tam laikam nepieņemt ne jaunu biroja vadītāju, ne preses sekretāru. Ministre arī aicināja Kultūras aliansi ieteikt no sava vidus cilvēku, kurš varētu kļūt par viņas štata padomnieku, un kultūras cilvēki teicās šādu domu apsvērt.
Vairāk nekā divu stundu ilgajā sarunā tika panākta vienošanās memorandu parakstīt jau 21.maijā, un šajā dokumentā būtu noformulēts sadarbības modelis starp kultūras nozari, ministriju un ministres pārstāvēto Nacionālo apvienību.
«Līdz šim tas nav īsti strādājis,» sanāksmē norādīja Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis. Kultūras alianse piedāvā turpmāk ne retāk kā reizi mēnesī tikties ar ministri un viņas Saeimas frakciju, piedaloties trim cilvēkiem no katras Kultūras aliansi pārstāvošās nozares.
Memorandā kultūras nozares profesionāļi vēlas paredzēt sadarbību trijos līmeņos – valstiskā līmenī, ministrijas un kultūras apakšnozaru līmenī, kā arī pēc iespējas ātrāk mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeli, lai jau no nākamā gada tas nebūtu atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Alianse arī velas, lai tiktu izstrādāts un pieņemts likums par radošas personas statusu un kultūras nozarei ik gadu būtu paredzēts finansējums noteiktā apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.
Uz tikšanos ar ministri Jaunā Rīgas teātra mazajā zālē bija sanākuši vairāk nekā 100 kultūras nozares profesionāļu no teātra, kino, literatūras, mākslas un citām nozarēm.
Savu uzrunu Jaunzeme-Grende sāka ļoti emocionāli, atzīstot, ka šī tikšanās ir ļoti nozīmīga viņas dzīvē un, tai gatavojoties, viņa uzklausījusi ļoti daudz padomu – negatavot birokrātisku prezentāciju, nerunāt par radošumu, indikatoriem un rezultātiem.
«Jā, es esmu kļūdījusies, to visu sakot, esmu bijusi pārāk taisna savā runā, pārāk atvērta savās domās, jā, es esmu pamācījusi un mēģinājusi palīdzēt, kad no manis to neprasa. Jā, es esmu uzskatījusi vēlamo par esošo,» sacīja ministre.
«Tomēr, lai gan trīs nedēļas mani nežēlīgi un ciniski sit, lai gan šī runa, iespējams, var būt pēdējā manā kā ministres amatā, es nemainīšu savu ticību, lai izliktos un pielabinātos,» uzsvēra Jaunzeme-Grende.
Savu ticību viņa raksturoja ar Raiņa dzejas rindām – «kurš spēj pacelt savu lietu tautas augstumā, tas uzvar».
«Es ticu, ka mēs visi kopā – kultūras ļaudis, ministrija, visi kopā – varam dot iedzīvotājiem to, ko viņi sagaida no kultūras,» teica ministre. Viņa uzsvēra, ka kultūra ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas «Latvija 2030» pirmā prioritāte un valdības deklarācija ir tajā balstīta.
Ministres tikšanās ar Kultūras aliansi noritēja salīdzinoši mierīgi un diskusijas bija konstruktīvas, tomēr bija jūtams arī zināms saspīlējums – lai gan ministre centās būt ļoti diplomātiska, brīžam viņas runā iezagās arī dažas ļoti emocionālas frāzes, piemēram, «es sitos pret jums ar galvu, mēs iesim kopā uz Saeimu un cīnīsimies līdz nāvei», atbildot uz Latvijas Literatūras centra direktora Jāņa Ogas jautājumu par papildu finansējumu rakstniecības nozarei, vai «es jūs mīlu un es iestājos» diskusijās par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli. Savukārt daudzi kultūras nozares pārstāvji neslēpa smieklus par atsevišķām Jaunzemes-Grendes paustajām frāzēm, un ik pa laikam zālē bija dzirdami neapmierināti izsaucieni par ministres teikto.
Diskusijā ar Kultūras aliansi piedalījās arī vairāki Jaunzemes-Grendes pārstāvētās Nacionālās apvienības pārstāvji. NA līderis Raivis Dzintars aicināja visus klātesošos sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai.
«Galvenā pieejas atšķirība ir tā, ka kultūras ministre redz un ir gatava cīnīties par papildu līdzekļiem kultūrai vienā ceļā, bet daudziem šeit klātesošajiem šķiet, ka ceļš ir cits. Bet skaidrs – lai izcīnītu, ir jādarbojas kā vienai komandai,» pastāstīja Dzintars.
Savukārt Kultūras ministrijas jaunais valsts sekretārs Guntis Puķītis aicināja kultūras nozares profesionāļus izmantot visus iespējamos kanālus, lai panāktu maksimāli ātri līdzekļu piešķiršanu kultūrai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pašu neatliekamāko izdevumu segšanai un papildu līdzekļus budžeta grozījumos, kā arī 2013.gada budžetā.
«Ja mēs būsim neliela, izolēta sala, uz kuru neklausās liela daļa lēmumu pieņēmēju, mēs šos lēmumus nekādi nevarēsim panākt. Tikai tad, ja mēs iedarbinām lielu, pietiekami ietekmīgu sabiedrības daļu, mēs to varam izdarīt,» klāstīja KM valsts sekretārs.
Jaunzeme-Grende aģentūrai BNS pēc tikšanās pauda viedokli, ka saruna bijusi ļoti konstruktīva un komunikācija ar nozari mainījusies «ļoti uz labo pusi».
«Domāju, ka runa nav par runas stilu, bet komunikācijas instrumentiem. Cilvēki vēlas būt vairāk iesaistīti, un tas ir jānodrošina,» viņa uzsvēra.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā saasinājušās kultūras nozares pārstāvju attiecības ar ministri Jaunzemi-Grendi, kurai tiek pārmests komunikācijas trūkums un nepietiekama iedziļināšanās nozares problēmās. Pēc ministres tikšanās ar rakstniekiem literāte Nora Ikstena atzina, ka rakstniekiem ir lielas bažas par ministres profesionalitāti.
Lai uzlabotu komunikāciju un attiecības ar nozares darbiniekiem, Jaunzeme-Grende nolēma atlaist savu biroja vadītāju Valteru Bolēvicu un preses sekretāri Ilutu Bērziņu, kā arī padomniekus Sarmīti Ēlerti un Intu Dālderi.