«Dievs radīja pasauli ļaunuma dēļ, caur ļaunumu un ļaunumā uztura to», — tā vēstīja marķīzs.

Tāpēc pretošanās Dievam un esošajai Kosmiskajai kārtībai, visu vērtību noliegšana un iznīcināšana ir tikums. Bet sacelties pret Dievu vajagot, sākot ar savu ķermeni — ar pēršanu, vardarbību un dažāda veida spīdzināšanu.

Pēc divarpus gadsimta kāds pusjucis mistiķis vārdā Tors Nordoks, sekojot de Sada idejām, izveidoja destruktīvā seksa koncepciju. Pēc Nordoka, dzimumakts ir mazs Visuma modelis — destruktīvais dzimumakts savukārt palīdzēšot pārvarēt šīs pasaules važas un kļūt par virscilvēku.

«Seksā nomoki partneri, lai kas tas nebūtu — meitene, vīrietis, bērns vai vecs cilvēks», rakstīja Nordoks savā manifestā zem nosaukuma «Seksa alķīmija». «Moki tikmēr, kamēr tevī dzīvos šīs mocīšanas alkas. Bet, kad partneris vairs nespēs — lai moka tevi. Tikai pazemojot un pazemojoties tu varēsi izbaudīt mūžīgās dzīvības garšu! Tikai mokot un mokoties tu varēsi izjust dievišķo mīlestību.»

Jaunās mācības pamatlicējs ne soli neatkāpās no paša sludinātā, kamēr nenomira zem mīļākās pātagas. Jādomā, pilnā pārliecībā, ka beidzot nonācis pie svētlaimes.

Destruktīvo seksu sludināja arī pirms Nordoka. Lielais franču dzejnieks, dekadentiskā virziena dibinātājs Šarls Bodlērs seksā interesējās tikai par pataloģiju. Viņš iekāroja tikai kroplas, īpaši neglītas sievietes.

Dzimumaktu ar parastu meiteni Bodlērs uzskatīja par nedabīgu. Bet skaistules viņš labprāt redzētu pakārtas aiz rokām, tad viņas būtu pelnījušas skūpstus uz kājām.

«Mīlas bauda vienmēr ieslēdz ļaunuma radīšanu,» rakstīja slaveno «Ļaunuma ziedu» vārsmu autors. «Vīrietis un sieviete kopš dzimšanas domā par ļaunumu — visu uzmanību pievēršot saldkaislei. Cietsirdība un saldkaisle ir tas pats, kas karstums un aukstums.»

Arī šis ģeniālais kungs labu galu neņēma — Bodlērs sajuka prātā un nomira netīrībā un skrandās trakomājas kamerā.

Ko sauksi, to saņemsi, bet vai tas patiesi nes svētlaimi?

(Turpmāk — par ārstējošo pletni.)