Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmdien brīdināja Moldovu neatkārtot Gruzijas kļūdu un necensties mēģināt ar spēku pārņemt kontroli pār separātisko Piedņestras reģionu.
Moldovai draud līdzīgs liktenis kā Gruzijai?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievija 90. gadu sākumā uz Moldovu nosūtīja miera uzturētājus, lai izbeigtu bruņoto konfliktu starp Kišiņevu un Piedņestru, un uzstājās kā starpnieks starp abām pusēm.
«Kad Gruzijas vadība zaudēja savaldību, kā viņi saka, visas problēmas kļuva vēl ļaunākas un izcēlās militārs konflikts,» Moldovas prezidentam Vladimiram Voroņinam pavēstīja Medvedevs. «Tas ir nopietns brīdinājums, brīdinājums visiem. Un es uzskatu, ka mums pārējie esošie konflikti ir jārisina šādā kontekstā.»
Laikā, kad abi līderi apspriedās, Krievijas parlamenta apakšnams un augšpalāta pieņēma nesaistošas rezolūcijas, aicinot Kremli atzīt Gruzijas separātisko reģionu — Dienvidosetijas un Abhāzijas — neatkarību.
Šāds scenārijs sagādātu pamatīgas galvassāpes Kišiņevai, kas baidās, ka Krievija varētu atzīt promaskavisko Piedņestru.
Taču Medvedevs skaidri norādīja, ka Moldovai nav iemesla satraukties. «Mēs esam vienojušies tikties un apspriest Piedņestras problēmas atrisināšanu,» pavēstīja Medvedevs. «Es domāju, ka patlaban tam ir labas izredzes. Es saskatu labas izredzes vienošanās panākšanai.»
Maskava pašlaik cenšas panākt vienošanās noslēgšanu starp Kišiņevu un Piedņestras separātistiem, kuras ietvaros reģions paliktu Moldovas sastāvā, taču dotu tam plašu autonomiju. Vienošanās arī ļautu Piedņestrai atdalīties no Moldovas, ja tā izlemtu apvienoties ar Rumāniju.